1

Latvijas dabas resursos saskata biznesa un eksporta potenciālu

Veselības un jaunības eliksīrs – bērza tāss ekstrakts. Intervija ar ārstu – fitoterapeitu Artūru Tereško laikrakstā “Dienas Bizness”.

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid 19 pandēmijas laikā ārsts, zemnieku saimniecības Doktus īpašnieks un zīmola Dr. Tereško tējas radītājs Artūrs Tereško ar augu valsts ārstniecības līdzekļiem cīnījās aizsardzības pirmajās līnijās, piedāvājot plašu klāstu dažādu tēju un uztura bagātināju, kas stiprina imunitāti.
Šim vīrusam galvenā ir profilakse, nevis ārstēšana, jo izārstēšanās iespējas smagos gadījumos ir salīdzinoši nelielas, uzskata dakteris A. Tereško, kurš Latvijas dabas resursos saskata gan biznesa, gan eksporta potenciālu.

Pret koronvīrusu ar augu valsts produktiem – vai tas ir nopietni?
Jā, mauprāt, tas ir pavisam nopietni. Kad Covid 19 sākās, Uhaņā mobilizēja tautas medicīnas speciālistus, kuri ir ļoti zinoši par dažādiem augiem. Viņi izstrādāja maisījumus un vadlīnijas, kā ārstēt – gan ar adatām, gan augu valsts produktiem. PubMed datu bāzē es iepazinos ar Ķīnā veiktajiem pētījumiem un ārstniecības metodēm. Vienā no formulām bija iekļauti 19 dažādi augi, piemēram, efedra, kas Eiropas Savienībā gan ir aizliegta. No augiem, kuri ir pazīstami pie mums, maisījumā bija lakricas, cirvenes, daudzziedu mugurenes, tatāru asteres, kalmes un dižzirdzenes saknes, māllepes ziedi, nātres lapas – Ķīnā ir ļoti plašs augu spektrs, kas aug dažādās klimatiskās joslās. Tāpat tika izmantoti vēl dažādi augi, kas Latvijā neaug – pačūlija, remanija u.c. Es nolēmu, ka arī mēs varam darīt ko līdzīgu cīņā pret Covid, jo šeit ir augi, kam ir pierādītas pretvīrusu īpašības. Pārsvarā tie ir augi, kas satur fitoncīdus. Tie galvenokārt ir visi smaržīgie augi. Tāpat PubMed ir pētījumi, kas liecina, ka, eksperimentā, tiem pilsētniekiem, kuri vairākas dienas atradās brīvā dabā, piemēram, mežā, asins analīzēs var konstatēt dabisko galētājšūnu skaita palielināšanos un aktivizēšanos. Šīs šūnas organismā pilda tādu kā policijas patruļas uzdevumu. Tā pieāk pie kādas ķermeņa šūnas vai mikroorganisma šūnas un prasa „uzrādīt dokumentus”. Veselai šūnai šis „dokuments” ir specifisks histoloģisks komplekss. Policists pārliecinās, ka šūna ir savējā, un dodas tālāk. Ar vīrusu inficēta šūna vai mutējusies šūna, kas potenciāli var veidot audzēju, zaudē šo histoloģisko kompleksu un parāda, ka vairs nav savējā. Tad galētājšūna piestiprinās pie tās un izdala perforīnu, lai ielauztos šūnā, un granzīmu, liekot šai šūnai pašiznīcināties. Šīs šūnas veido pirmo aizsardzības līniju. Tāpēc tie, kuriem ir stipra primārā imunitāte, vīrusu infekciju pārslimo viegli, pat bez simptomiem.

Vai cīņai ar vīrusu radījāt kādu jaunu produktu?
Jā – pretvīrusu tēju, ko pagaidām var iegātāties tikai mūsu Pļavas aptiekā Rīgā, Baznīcas ielā 6. Diemžēl, lai jaunu produktu iekļautu lieltirgotavu tīklā, nepieiešams laiks.

Vai pieprasījums pēc zāļu tējām vīrusa laikā pieauga?
Jā. Vienu mēnesi tas būtiski palielinājās un tagad atkal ir iepriekšējā līmenī. Šis vīruss mūs tikai pabaidīja, salīdzinot ar citām valstīm. Domāju, ka tas lielā mērā ir sasitīts ar to, ka Latvija ir zaļa valsts, ka šeit ir daudz koku, cilvēki ir aktīvi un bieži iet dabā, staigā pa mežiem, pļavām. Tas uzlabo cilvēku imūno stāvokli. Arī tas, ka uzturā tiek lietoti daudz zaļumu, uzlabo imunitāti.

Kuras tējas jūs iesakiet citvēkiem lietot vīrusa laikā?
Tās, kuras satur ēteriskās eļļas. Piemēram, melisas, vībotnes, vērmeles, lavandas, salvijas, rozmarīna, izopa, kadiķa ar visām odziņām, ingvera, bazilika, lupstāja. Ēteriskās vielas nokļūst uz gļotādas un tad pa tiešo asinīs. Tur tās tiek uztvertas kā svešķermeņi, kurus vajag neitralizet. To dara šīs galētājšūnas, tādā veidā aktivizējoties arī pret vīrusu. Tas viss ir ļoti vienkāršoti, bet būtība ir tāda.

Vai ar tēju palīdzību var tikai stiprināt imunitāti, jeb tās spēj arī ārstēt, kad cilvēks jau vīrusu ir saķēris?
Tēju var lietot gan profilaktiski, gan, lai veicinātu atveseļošanās procesu.

Vai Latvijā audzētās tējas un augi būs efektīvāki par importētajiem?
Daudzi būs, bet tie, kuri Latvijā neaug, protams, nē. Žeņšeņu šeit audzējot nevar gaidīt, ka tas būs efektīvāks par Ķīnā vai Korejā augušo. Bet, piemēram, rodiolu jeb zeltsakni, no kuras esam sākuši ražot uztura bagātinātāju, noteikti vajag audzēt, jo tā labāk aug klimatiskajos apstākļos, kādi ir Ziemeļvalstīs un vairāk uzkrāj bioloģiski aktīvo vielu. Jo klimats būs skarbāks, jo vairak tā uzkrās aktīvās vielas. Cilvēka genotips ir pielāgojies tai apkārtējai videi, kurā viņš dzīvo, partikai, kuru viņš lieto. Tējas arī ir daļa no pārtikas. Latvijas augi vasarās ir daudz aktīvāki nekā dievidu zemēs. Tas ir tāpēc, ka šeit ir garāka diena. Ja Grieķijā vai Itālijā pulksten astonos no rīta saulīte uzaust un astoņos vakarā noriet, tad Latvijā saule ceļās augšā piecos, bet aiziet gulēt vienpadsmitos. Rezultatā pie mums ir par astoņām stundām garāka diena. Augam tas ir aktīvais periods, kad fotosintēzes rezultātā, tas saņem visu nepieciešamo enerģiju un var uzkrāt daudz vairāk aktīvo vielu. Piemēram, ja salīdzina Latvijas un Ēģiptes kumelīti, mūsējai dažu bioaktīvo vielu būs daudz vairāk.

Lai stiprinatu imunitāti, latvietim vajadzētu labak ēst skabētus kāpostus nekā, piemēram, batātes?
Jā, skabēti kāposti ir ļoti laba izvēle. Tie ir fermentējušies un satur labās baktērijas, kas veido pareizu zarnu mikrobiomu un tas, savukārt, labu imūno statusu. Ja lieto šo produktu, bieži vien var iztikt bez aptiekās nopērkamajiem medikamentiem. Turklāt skābēt var ne tikai kāpostus,bet arī gārsas lapas. (Smaida.)

Sadarbībā ar Latvijas valsts koksnes un ķīmijas institūtu, esat izstrādājis uztura bagātinātāju ar bērza tāss ekstraktu – betulīnu. Kā radās ideja par šādu produktu?
Pirms kāda laika sapratu, ka vēlos radīt ko jaudīgāku. Sāku meklēt tādu izejvielu, kas spētu stimulēt organismu tā, lai cilvēks varētu ilgāk saglabāt jaunību.

Gribējāt atklāt jaunības eliksīru?
Jā. (Smejas.) Turklāt, izmantojot Latvija pieejamus augus, kas būtu efektīvi un neizraisītu nekādas blakusparādības. Pētīju dažādus zinātniskos darbus starptautiskājās datu bāzēs, piemēram, par ženšeņu. Izmēģināju to pats uz sevis, bet šis augs man izraisīja sirdsdarbības traucējumus. Tāpat pētīju leizeju, tā man patīk, ar to es turpināšu darboties. Esam izveidojuši leizejas plantāciju. Tas ir lapains augs, ar usnei līdzīgu ziedu, tikai tas ir tik liels, kā vesela riekšava. Leizejas sakne ir superīgs produkts, kas ļoti tonizē. Pietiek ar nelielu devu, lai varētu iegūt milzīgu enrģiju. Pats izmēģināju leizejas iedarbību, pļaujot ar izkapti zāli. Parasti pēc stundas apnīk to darīt – man tā izpaužas nogurums, bet tas nenotika vispār. Pārtraucu pēc 3 stundām. Tiesa, otrā dienā smeldza muskuļi. Vienīgā blakne ir, ka nenāk miegs.
Lasot zinātniskos darbus, ievēroju, ka pētījumos par pentaciklisko triterpēnu – betulīnu ir iegūti izteikti pozitīvi rezultāti, turklāt, bez blakusparādībām. Betulīns ir paslēpts bērza tāss baltajā daļā. Lai noskaidrotu, kā iegūt tāss ekstraktu, nolēmu lūgt padomu Latvijas Valsts Koksnes un Ķīmijas institūtam. Sapazinos ar diviem zinātniekiem – Aigaru Pāži un Jāni Rižikovu, kuri strādāja pie tā, lai no bērza tāss dabūtu laukā tādu lipīgu vielu – suberīnu un betulīnu tīrā veidā. To viņi arī paveica. Suberīnu lieto, piemēram, kokrūpniecībā – ar to var līmēt finieri, jo tas, salīdzinoši ar formalīna sveķiem, ir ekoloģisks materiāls. Taču cilvēka organismam tas ir kaitīgs, tāpēc nevar tā vienkārši ņemt bērza tāsi, sasmalcināt un lietot iekšķīgi. Ja atdala suberīnu no tāss, tālāk tāsi ekstrahē spirtā, skalo, kristalizē, žāvē, maļ, tad iegūst baltu pulveri, kas satur galvenokārt betulīnu. Betulīns nedeg un nedūmo. Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka tas uzlabo aknu darbību, mazina cukura līmeni asinīs diabēta slimniekiem, mazina holesterīna līmeni, kavē šūnu dalīšanos un audzēju augšanu, pastiprina imūnšūnu veidošanos un mazina vīrusu izplatīšanos organismā.
Pēterburgas kara hospitālī ir veikts klīnisks pētījums, kurā ar betulīnu ir ārstēts arī C hepatīts, kā rezultātā slimniekiem būtiski ir samazinājušies ALAT, ASAT rādītāji, kas palielinās, ja aknu šūnas iet bojā. Vīruss asinīs ir samazinājies līdz niecīgam daudzumam. Pierādīts, ka, lietojot betulīnu kopā ar interferona preparātiem, var simtprocentīgi izārstēties no C hepatīta. Tāpat ar to var sekmīgi ārstēt tuberkolozi gadījumos, kad iestājusies rezistence pret antibiotikām. Es nevaru saklauvēt augstākstāvošos, lai Tuberkulozes un plaušu slimību centrs paņemtu mūsu produktu un to izmēģinātu. Tāda prakse ir, piemēram, Krievijā, kur tuberkolozes slimnieku ārstēšana ar betulīnu norit visnotaļ sekmīgi.

Cik dažādi betulīna produkti ir jūsu uztura bagatinātāju grozā?
Pieci – sirdsdarbībai, aknām, kuņģim, elpošanas sistēmai un nierēm. Vienā kapsulā ir 100 mg betulīna, kam ir attiecīgi pievienots vilkābeles ziedi, cigoriņa sakne, pienenes sakne, Islandes ķērpis un vīgriezes ziediņi.

Kāds ir Latvija ražoto augu valsts produktu eksporta potenciāls? Kurp aizceļo bērza tāss ekstraktu saturošie uztura bagātinātāji?
Potenciāls, protams, ir, jo Latvijas daba ir salīdzinoši zaļa un tīra. Pēc bioloģiski tīriem produktiem pasaulē ir liels pieprasījums un tas turpinās augt. Betulīna produktus esam eksportējuši uz Krieviju, Vāciju, kur arī tie ir reģistrēti kā uztura bagātinātāji. Šobrīd ražošanas apjomi vēl nav parāk lieli. Fokusējamies uz tirdzniecību savā Pļavas aptiekā un internetveikalā. Gribētu, lai šo produktu paņemtu arī lielie aptieku tīkli, bet tā kā betulīna rašošanas process ir salīdzinoši dārgs, arī uztura bagātinātāju pašizmaksa nav maza, kas ir neizdevīgi lieltirgotavām.

Vai uzņēmuma attīstībā un produktu izstrādē esat piesaistījis Eiropas fondu finansējumu?
Jā, bet man ar Eiropas naudu ir slikta pieredze. Zemākā piedāvājuma iekārtu iegāde, ko pieprasa Eiropas fondu projektos, mums izrādījās kļūdains lēmums. Dažas iekārtas izrādījās nepiemērotas. 5 gadus tās nevarēja pārdot, pēc tam jau bija novecojušas, tagad stāv neizmantotas. Ražotnes izveidei saņēmu tikai 38 000 latu. Biju spiests aizņemties no bankas, ieķīlājot māju un puscelto ražotni, vēl 260 tūkstošus latu, taču uznāca krīze un bija ļoti grūti laiki. Labi, ka bija citi ienākuma avoti, lai varētu samaksāt algas darbiniekiem. Jāatzīstas, ka es esmu slikts biznesmenis. Man šis uzņēmums neienes lielu peļņu. Gribu, lai darbinieki saņemtu pienācīgu algu. Protams,varētu samazināt darbinieku skaitu un likt viņiem vairāk strādāt, taču man nepatīk redzēt nogurušas sejas. Priecājos par apmierinātiem darbiniekiem, kuri var atļauties brauk ar labām mašīnām, kadas var redzēt pie mūsu ražotnes. (Smaida.)

Kādu jūs redzat bērza tāss ekstrakta produktu biznesa potenciālu?
Potenciāls ir milzīgs. Tās varētu būt zāles cilvēkiem un dzīvniekiem, taču vajadzīgi ļoti dārgi klīniski pētījumi, lai betulīnu atzītu par medikamentu. Betulīnu varētu lietot arī kā veselīgu konservantu eļļas un taukus saturošu produktu konservēšanai, tas tiešām uzlabotu iedzīvotāju veselību un samazinātu valsts tēriņus medicīnai.
Arī uztura bagātinātāja statusā betulīna produktiem ir liels potenciāls, un tas aug, kad cilvēki jūt, ka tas uzlabo veselību – viņi dalās ar līdzcilvēkiem.
Lai attīstītu eksportu, vajadzētu piedalīties starptautiskās izstādēs, bet tas nav viegli ne fiziski, ne materiāli.

Vai Covid 19 vīrusa uzliesmojums šiem produktiem pavēra plašāk durvis un tie biežāk tika iekļauti cilvēku izvēles grozā?
Jā, pārdošanas apjomi palielinājās. Turklāt neviens no tiem, kurš tos lietoja, nav saslimis. Vismaz es to nezinu. Izskatās, ka, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, šogad būsim plusos, gūsim peļņu. Tā kā šis vīruss krīt vairāk uz elpošanas ceļiem, aizsardzībai pret Covid 19 izraisošo vīrusu es ieteiktu BetulFlu. Bet tikpat labi tas var krist arī uz nierēm un citiem orgāniem. Ja slimība ir smagā formā, nieres var būt pirmās, kas atsakās strādāt. Tad arī nekāda plaušu ventilācija nepalīdzēs. Tāpat šīs vīruss var skart arī asinsrites sistēmu – gan asinis šķīdinot, gan, veidojot trombus. Tā apņemšanās pirkt ventilēšanas aparātus lielos daudzumos, diemžēl var neko nelīdzēt. Pret šo vīrusu galvenā ir profilakse, nevis ārstēšana, jo ārstēšanas iespējas smagos gadījumos ir salīdzinoši nelielas. Profilakse ir pareiza ēšana, kustības svaigā gaisā, tēju dzeršana, distancēšanās. Īpaši ieteiktu lietot nātres, tām ir pretvīrusu aktivitāte. Iespējams, tas izklausīsies pēc reklāmas, ka visiem vajadzetu lietot betulīnu, bet es to neteiktu, ja nebūtu pilnībā par to pārliecināts, ka tas krietni uzlabo veselību. Turklāt betulīns ir arī skaistuma un ilgdzīvošanas elements. Ir novērots, ka tas veido toleranci pret alkoholu. Ja cilvēks iedzer pusgramu betulīna un aiziet uz kādu ballīti, kur dzer šņabi, tad var droši teikt, ka būs zaudēts gan laiks, gan materiāls. (Smejas.)

Šnabis nedod pa galvu?
Daudz mazāk, jo aknu spēja sadalīt, neitralizēt alkoholu ļoti pieaug. Tas attiecas arī uz indēm, kas nokļūst organismā dažādā veidā.

Vai arī pats lietojat betulīnu?
Jā, cenšos katru rītu un vakaru, ja nepiemirstu, kas bieži gadās. Tāpēc vīrusa laikā varēju justies droši un aktīvi strādāt.

Vai un kā lielās farmācijas kompānijas attiecas pret augu valsts produktiem, kurus pārdot aptiekās? Vai neliek sprunguļus spieķos, ņemot vērā, ka savā ziņā esat tām konkurents?
Paldies Dievam, mēs sadzīvojam labi un draudzīgi. Viņi nekrīt virsū man un es viņiem. Arī lielās farmācijas firmas taisa ļoti daudzus labus preparātus, izmantojot augu valsts izejvielas. Piemēram, a/s Olainfarm uzņēmums Silvanols arī fokusējas uz dabisko ārstniecības līdzekļu ražošanu. Tā kā es esmu tāds salīdzinoši neliels ražotājs, iespējams, ka lielie farmācijas uzņēmumi mani vispār neuztver nopietni. Turklāt ražot uztura bagātinātājus no betulīna viņiem nebūt nebūtu rentabli, jo izejviela ir dārga. Zinu, ka daudzi ārsti uzreiz iesaka ārstēties ar nopietniem medikamentiem nevis pamēģināt padzert kādas zālu tējas. Un cilvēki klausa ārstus. Kad aizgāju uz aptieku pēc joda tinktūras, redzēju, kā nabadzīga pensionāre sapirkās medikamentus par 60 eiro. Viņa bija nopirkusi gan statīnus, gan antibiotiķus, gan hormonu preparātus. Es pie sevis nodomāju, kā viņa vispār vēl ir dzīva, to visu lietojot. (Smejas.). Pašam lietot medikamentus man nav nekādas vajadzības. Ziemā lietoju D3 vitamīnu. Tam ir milzīga nozīme veselības saglabāšanā, arī aizsardzībai pret covid 19.

Vai latvieši tomēr nedod priekšroku dabiskiem ārstniecības līdzekļiem?
Jā, tā ir. Latvieši ir veselīga tauta. Turklāt tējas dzeršana ir vesels rituāls, tēju aplej, tā smaržo.

Līdzīgi kā ķīniešiem. Tikai viņi zaļo tēju pat aplej septiņas reizes un uzskata, ka pēdējais uzlējums ir vislabākais.
Vārītā ūdenī nav skābeklis, tas ir nedzīvs. Kad biju Ķīnā un piedalījos tējas rituāla, novēroju, ka viņi ūdeni lēnītiņām pārlej no vienas kanniņas otrā, turot tās paceltas augstu gaisā. Tādējādi ūdens tiek piesātināts ar skābekli. Vēl var parotaļāties, ieliekot glazē salmiņu un pūšot tēja gaisu, lai tā paburbuļo. Cilvēks izelpo skābekli un arī ogļskābo gāzi, kas nedaudz šķīst ūdenī un ir vērtīgs elements. Mēs ikdienā daudzas lietas daram pavirši. Piemēram, pavāri ir ieteikuši kartupeļus bērt vārīties verdošā, nevis aukstā ūdenī. Tas ir jādara tāpēc, ka, vārīšanās procesā, no ūdens ir pazudis skabeklis. Ja katrupeļus ber vārošā ūdenī, tie mazāk zaudē C vitamīnu. Skābekļa klātbūtnē tas oksidējas. Bet, kurš tad tā dara?

Kā jūs sākāt interesēties par tejzāļu vākšanu un kļuvāt par fitoterapeitu?
Ļoti pakāpeniski. Man jau bija pamats – mana vecmāmiņa bija zāļu vecenīte. Kopā ar viņu gāju lasīt tejzāles pa pļavām. Arī botānikā zināju teju visus augus. Kad izmācījos par ārstu, domāju, nu ko nu es tur ņemšos ar tām zālītēm, ir tak medikamenti – tāda spēcīga lieta. Strādājot, redzēju, ka ne visi medikamenti spēj palīdzēt. Vienam otram slimniekam pa kluso nesu kādu nātres vai deviņvīra novarījumu. Vēlāk aizbraucu uz Pēterburgu (toreizējo Ļeņingradu) mācīties Ķīnas tautas medicīnu – adatu terapiju. Viens no pasniedzējiem, profesots Ka-čans, to ar tādu degsmi pasniedza, ka man radās par to liela iterese. Sanatorija Cīrulīši man piedāvāja lielu kabinetu adatu terapijai, tur pstrādaju kādu laiku. Reiz sieviņa Baiba, kas ir bērnu ārste un homeopāte, atnesa man aicinājumu iestāties Baltijas Fitoterapijas koledžā. Trīs gadus mācījos fitoterapiju, kur bija gan teorētiskā, gan praktiska daļa. Atceros, kā gājām pa Latvijas pļavām, vācam augus un taisījām herbārijus. Bija jautri! (Smejas.) 2011. gadā vēl pamācījos Maskavas Tautu Draudzības universitātes fitoterapijas katedrā, profesora Vladimira Korsuna vadībā, kur ieguvu fitoterapijas maģistra grādu.

Kā bērni iesastās jūsu uzņemuma darbībā?
Dēlam Andrim fitoterapija īpaši neinteresē, viņam patīk māksla un mūzika. Vinš ir metālmākslinieks, taisa dažādus dizaina priekšmetus, ir pielicis roku arī tēju noformējuma dizaina veidošanā. Viņa sieviņa Līga vada internetveikalu un izdara visus tehniskos darbus, kas saistīti ar „papīriem” un datordarbiem. Bet meitiņa Ilze jau no 12 gadu vecuma nāca līdzi pļavā ar sirpi – izjutusi gan lietu un vēju, gan lielu karstumu, viņu ir sakoduši gan odi, gan dunduri. Viņa ir pabeigusi medicīnas fakultāti Latvijas Universitatē, tad trīs gadus ģimenes ārstu rezidentūrā. Ir iegūts homeopāta diploms Pasaules Homeopātijas Akadēmijā Grieķijā. Meita kopā ar savu vīru Māri Rīgā izveidoja “Pļavas aptieku”. Sākotnēji tā bija mana ideja, ka šāda aptieka ir vajadzīga, bet es to nebūtu realizējis. Vispār man ir ļoti daudz dažadu ideju, varu tās visiem izdalīt, bet pašam tās realizēt pietrūkst pacietības. Man patīk radīt un sapņot, bet īstenošanu gribu uzticēt cietiem.

Par ko sapņojat šobrīd? Vai ir idejas par ražošanas paplašināšanu, jauniem produktiem, eksporta tirgiem?

Kad man bija mazāks uzņēmums, peļņa bija lielāka. Tāpēc nevēlos pārāk lielus mērogas. Sapņoju, ka bērni izveidos “Pļavas aptieku” filiāles Latvijas lielākajās pilsetās – Ventspilī, Liepājā, Daugavpilī un Rēzeknē. Tāpat uztura bagātinātājiem vēlos pievienot produktu, kas tiks izgatavos no leizejas, kā arī pievērsties zooksnatīnam un ūdens augu pektīniem. Šogad ražotnē esam izpildījuši labas ražošanas prakses jeb HACCP standarta prasības. Varētu vairāk attīstīt eksportu – iespējas tam ir, nepieciešama vien vēlēšanās. Vairāk skatos uz Vācijas tirgu, tas ir liels un atrodas tuvāk. Vēl vajadzētu iegādāties jaudīgāku kapsulēšanas iekārtu un superkritiskās ekstrakcijas aparātu ar ogļskābo gāzi, bet tāds maksā kādus 150 tūkstošus eiro, tāpēc pagaidām nevaru atļauties. Ar to no sējas kaņepēm varētu iegūt ārstniecisko kanabidiolu. Tad daudzi varētu iztikt bez antidepresantiem un antikolvunsantiem. (Smaida.)

Lai jums izdodas viss iecerētais!

Kristīne Stepiņa, 10.07.2020

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Populārākās tējas