Akūta bronhu un plaušu iekaisuma fitoterapija

Akūts plaušu un bronhu iekaisums, kas norisinās ar paaugstinātu temperatūru un rentgenā redzamiem iekaisuma perēkļiem, ir jāārstē ar antibiotiķiem un visām pārējām zālēm, ko parakstījis ārsts. Elpošanas sistēmas slimību gadījumā fitoterapijai ir nozīmīga, zinātniski pamatota vieta. Ar ārstniecības augu palīdzību izdodas mīkstināt klepu, vajadzības gadījumā nomākt klepu un nomierināt kairinājumu, mazināt iekaisumu, samazināt temperatūru, paplašināt bronhus, taču vienmēr ir jānoskaidro diagnoze, nedrīkst dot tēju vienkārši, piemēram, pret klepu. Klepus ir viens no galvenajiem elpošanas sistēmas slimību simptomiem un nav tik vienkāršs kā sākumā liekas. Ja ar klepu izdalās dzeltenīgas vai zaļganīgas krēpas, tad skaidrs, ka ir iekaisuma process, ja redzams asiņu piejaukums – jādomā par tuberkulozi, audzēju vai alveolu plīsumiem.

Ja klepus ir sauss, tad tas var norādīt uz rīkles iekaisumu vai barības vada iekaisumu, kad tur nokļūst skābais kuņģa saturs. Ar sausu klepu, lēkmjveidīgu klepu dažreiz sevi piesaka bronhiālā astma un nekādi citi simptomi var neparādīties. Sauss klepus bieži parādās, ja lieto medikamentus asinsspiediena pazemināšanai, kuriem nosaukuma izskaņa ir –prils. Arī sirds mazspēja var izsaukt sausu klepu, kad plaušās veidojas asins sastrēgums un rada klepus receptoru kairinājumu. Sauss klepus ir noslēpumains simptoms, kas prasa rūpīgu izmeklēšanu, lai nepalaistu garām kādu grūti atklājamu slimību, piemēram, audzēju plaušās vai starp plaušām. Saprotams, ka visas šīs slimības ārstē katru savādāk, kaut gan tās visas vieno viens simptoms – sauss klepus.

Akūtu elpošanas ceļu iekaisuma gadījumā lieto ārstniecības augus, kas satur gļotvielas un samazina kairinājumu– alteja, kāršroze, māllēpe, deviņvīru spēks, Islandes ķērpis, vārpatas sakne.

Atklepošanu veicina augi, kas satur saponīnus, tie ir- gaiļbiksīte, anīss, ziepenīte, lakacis, ālante, aklis. Atklepošanu veicina arī augi, kas bagātīgi satur ēteriskās eļļas, tie ir – fenhelis, Eiropas kumeļpēda, dižzirdzene, eikalipts, sētložņa, priede, paeglis, vienlaicīgi šiem augiem ir arī pretmikrobu un pretvīrusu darbība. Pie bronhiālās astmas, hroniska smēķēšanas izraisīta smacējoša bronhīta, jālieto augi, kas paplašina bronhus, piemēram, mazais mārsils, vaivariņi, efedra. Sausa, kairinoša klepus mazināšanai ieteicama ir tīruma magone, tā nesatur morfīnu, bet tās sastāvā ir alkoloīdi, kas nomāc klepu. Klepu nomāc arī strutenes preparāti, tās sastāvā ietilpstošie alkoloīdi izraisa arī bronhu paplašināšanos. Astmas lēkmes atvieglo velnābola lakstu un driģenes lakstu dūmu ieelpošana.

Maz ir tādu orgānu, kurus cilvēks apzināti var pakļaut savai gribai, elpošana tāda ir un tā ir vadāma. Nav grūti izpildīt elpošanas vingrinājumus – elpot dziļi vai sekli, lēni vai ātri. Cilvēki ilgos eksperimentos ir atklājuši, ka izpildot elpošanas vingrinājumus izdodas attīrīt un izārstēt ne tikai plaušas un bronhus, bet arī visu organismu kopumā. Ir iesakņojušās daudzas elpošanas vingrinājumu sistēmas, zināmākās ir joga, ci-gun, Buteiko elpošanas sistēma. Pēdējos gados populārs kļuvis Frolova elpošanas trenažieris. Citu vidū tas šķiet ļoti interesants ar savu teorētisko pamatojumu. To sauc arī par endogenās un paradoksālās elpošanas trenažieri, kas uzlabo visu iekšējo orgānu darbību un atjauno organismu. Īsumā aprakstot, tas izskatās tā – cilvēks elpo caur mazu aparātiņu un viņa elpojamā gaisā pakāpeniski pieaug ogļskābās gāzes saturs no viņa paša izelpotā gaisa. Pie tam, uzdevums treniņa laikā ir elpot pēc iespējas retāk un lēnāk. Tādos apstākļos ogļskābās gāzes koncentrācija pieaug arī asinīs, organisms uz to reaģē ar kapilāru paplašināšanu, jaunu kapilāru veidošanu, cilmes šūnu atbrīvošanu un gludās muskulatūras tonusa samazināšanu.

Rezultātā visa organisma sistēmas saņem vairāk asiņu, vairāk barības vielu un, galvenais, tiek labāk apasiņotas tās vietas, kur asins apgāde ir vāja, piemēram, locītavas, starpskriemeļu diski un visas slimās vietas. Mūsu slinkajam cilvēkam šī ārstēšanas metode ir ļoti piemērota. Vajag tikai 20-30 minūtes dienā paelpot pa caurulīti un hronisks bronhīts, paaugstināts asinsspiediens, traucēts miegs, osteohondrozes radītās sāpes un daudz kas cits, vēlākais, pusgada laikā mazināsies un pāries. Trenažers ir pazīstams jau vismaz 20 gadus un atsauksmes par to ir labas, to tiešām var pieskaitīt pie dabas dziedniecības zelta fonda.

Protams, elpošanas sistēma ir ļoti jūtīga uz elpojamo gaisu. Ja gaiss ir netīrs, putekļains, piesātināts ar ķīmiskiem izgarojumiem un dūmiem, bronhi nespēj attīrīties, ķīmiskas vielas bronhu sieniņā „izēd” caurumu, kur iekļūst mikrobi un sākas iekaisuma process, ko nav nemaz tik viegli apdzēst. Ir diezgan bezcerīgi ārstēt kādu cilvēku ar elpošanas sistēmas slimību, ja tas smēķē.

Simpātisks augs ir mārsils – Thvmus serphillum. Tā zilo ziedu pogaliņas ilgstoši zied un pārklāj cinīšus ar pūkainu zilu segu. Laikam tāpēc šo augu ir tik ļoti iecienījušas dieva bites – kamenes, ka paliek mārsilā gulēt pa nakti un no rīta sparīgi dodas dienas darbos. Tiešām mārsils tik jauki smaržo, ka gribas apgulties uz cinīša un, sapņaini skatoties debesīs, atpūsties. Zintnieki zina stāstīt, ka senos laikos latvieši, precīzāk sakot, baltu cilšu ļaudis, upurkalnos dedzinājuši mārsilu, izlūgdamies Pērkonam un Mārai labākus laikus. Vēlāk mārsilu dedzināja un lika elpot cilvēkiem, kuri smagi dzēra, lai tie varētu atbrīvoties no šīs nelaimes.

Auga nosaukums ir cēlies no grieķu vārda tyhmos, kas nozīmē garaspēks, bet serpere latviski nozīmē pieplakušais. Iespējams, ka tāds nosaukums augam ir dots tāpēc, ka tas tonizē un paceļ garastāvokli. Mārsils veicina atklepošanos, nomāc baktēriju vairošanos un samazina bronhu spazmas, tāpēc mārsilu galvenokārt lieto pie bronhīta un plaušu iekaisuma. Tas ietilpst aptiekas preparāta pertusīna sastāvā, lai atvieglotu klepu. Mārsila novārījumu iesaka pievienot vannām, ja ir vielu maiņas traucējumi, kuri izpaužas ar izsitumiem uz ādas.

Ņem vienu ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, tur siltumā vienu stundu. Lieto pa 1/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas.

Kas to būtu domājis, ka apnicīgā sakņu nezāle vārpata – Agropyrum repens ir tik noderīga ārstniecībā. Vārpatas saknes satur ap 10% gļotvielu, ēteriskās eļļas un saponīnus, kas darbojoties kopā, veicina bronhu sekrēta sašķidrināšanu un atklepošanu. Vārpatas saknes tikušas lietotas jau senajā Romā un Grieķijā. Arī mūsdienās šis augs ir iekļauts daudzu valstu farmakopejās. Vārpatas saknes pielieto vielmaiņas slimību gadījumā, kuras izpaužas kā furunkuloze, diatēze, ekzēma, seboreja (pinnes) un citas ādas slimības. Tās lieto arī aknu un nieru slimību gadījumā, kā arī podagras ārstēšanai. Saknes izrok, nomazgā, sagriež apmēram l cm garos gabaliņos, žāvē 50-60 grādu temperatūrā, kamēr tās liecot lūst un uzglabā sausā vietā.

Ņem l ēdamkaroti sakņu, aplej ar glāzi ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj ievilkties 4 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā. Akūta un hroniska bronhīta gadījumā novārījumu dzer pa 2 – 3 glāzēm dienā 3-4 nedēļas. Vienlaicīgi divreiz nedēļā vannojas, pievienojot ūdenim l litru vārpatas sakņu novārījuma.

Ņem 15 g sakņu, aplej ar litru vāroša ūdens, vāra 10 minūtes, nokāšot salej pilnā vannā un vannojas 10-15 minūtes 1 reizi dienā ādas slimību ārstēšanai.

Ar šo sulu vai sakņu novārījumu mitrina matu saknes, lai aizkavētu to izkrišanu un priekšlaicīgu nosirmošanu.

Kad debesīs dzirdami cīruļu traļļi, pavasara salam spītējot, uzzied māllēpe – Tussilago farfara. Tulkojumā no latīņu valodas, tas nozīmē – klepu izdzinošs, tātad, tos lieto plaušu iekaisuma, bronhīta, emfizēmas, silikozes, tuberkulozes gadījumos kā palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos, mīkstinātu sausu klepu. Māllēpes ziedu kurvīšus vāc tikko tie atvērušies, vēlāk vākti ziediņi pēc izžāvēšanas pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Praktiski to var izpildīt, ja katru dienu vienā un tai pašā vietā nolasa visus ziedus, neļaujot tiem pārziedēt.

Ņem 2 ēd. karotes ziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 30 minūtes. Lieto pa 1ēd. karotei 6-8 reizes dienā.
Jāatzīmē, ka māllēpes ziedu atklepojošais efekts izpaužas ar bronhu tonusa pastiprināšanos, tāpēc tos nav ieteicams lietot bronhiālās astmas gadījumā.

Māllēpes lapas ir kritušas nežēlastībā, pētnieki tajās ir atraduši vielas, kuras var izraisīt audzējus, tāpēc tās nevācam un neizmantojam.

Kādu nedēļu vēlāk par māllēpēm sāk ziedēt sētložņa – Glechoma hederacea. Tā ir sastopama avenājos, zālainos mežos gar upju un ezeru krastiem, zied ziliem ziediem, pēc skata necils augs, bet smaržo ļoti spēcīgi un jauki, īpaši, ja pamīca to pirkstos.

Augam ir plašs darbības spektrs, tas veicina atklepošanu un aptur baktēriju vairošanos. Šī auga tēju tautas medicīnā lieto saaukstēšanās slimību gadījumā, pie bronhīta, gastrīta, nierakmeņu slimības, urīnpūšļa iekaisuma, hepatīta. Tas palīdz, ja skalo rīkli angīnas gadījumā. Ja svaigu augu samīca un uzliek uz furunkuļa vai cita sastrutojuma, tad iekaisums ātri ,,nobriest” un pēc tam to var viegli izvadīt laukā.

Ņem 1 tējkaroti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 20-30 minūtes, lieto pa 1\3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ņem 1 ēd. karoti drogas aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 20- 30 minūtes, izmanto skalošanai un kompresēm.

Jāatzīmē, ka augs ir nedaudz indīgs, tāpēc šeit norādītās devas nedrīkst pārsniegt.

Priede zied kā palma. Jā, priedei – Pinus sylvestris ir palmai pārsteidzoši līdzīga zieda uzbūve, tikai pats ziediņš ir daudz sīkāks. Visas priežu sugas ir derīgas ārstniecībā. Priedes pumpurus labāk un ērtāk lasīt no nozāģētiem kokiem cirtēs, nevis no jaunaudzēm. Ja priedēm nolauž galotnes pumpurus, tad tās aug ar daudzām galotnēm un izaugušas neder lietaskokiem.

Priežu pumpuri satur ēteriskās eļļas, pineolu, sveķus, C vitamīnu. Izmanto pumpuru novārījumu kā dezinficējošu un krēpas šķidrinošu līdzekli akūta un hroniska bronhīta ārstēšanai, tvaiku inhalācijas lieto iesnu gadījumā. Pievienojot skuju novārījumu vannai iznāk lieliska relaksējoša, depresiju mazinoša procedūra.

Ņem 1 ēd. karoti pumpuru aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, patur noslēgtā traukā 1-2 stundas, lieto pa I\4 glāzes 4 reizes dienā pirms ēšanas.

Savāc ziedputekšņu pulveri, sajauc uz pusēm ar medu, lieto pa tējkarotei trīsreiz dienā imunitātes stiprināšanai, kā arī noguruma un apātijas mazināšanai.

Priežu pumpurus lasot, var uziet sūnās paslēpušos islandes ķērpi – Cetraria islandica. Uz balteno ķērpju un zaļgano sūnu fona, islandes ķērpis izskatās vairāk zaļš, tam ir rupji ,,ragi”, tāpēc tautā to bieži sauc par briežu sūnu. Vēl viena raksturīga pazīme- kad šo ķērpi izvelk no sūnām, tad redz, ka tam ir sarkana kājiņa.

Islandes ķērpis ir viens no spēcīgākajiem dabas antibiotiķiem, satur usnīnskābi, kas iznīcina baktērijas. Ja islandes ķērpi izžāvē, samaļ, tad iegūto pulveri var lietot strutainu brūču ārstēšanai. Auga novārījums ir rūgts, taču nieru, urīnpūšļa, angīnas, bronhīta, furunkulozes un citu strutainu iekaisumu gadījumā to ir vērts paciest.

Ņem 1 tējkaroti sasmalcināta lapoņa uz glāzi auksta ūdens karsē līdz sāk vārīties un vāra 2-3 minūtes, izdzer dienas laikā pa malciņam ik pēc 3 stundām.

Literatūrā ir aprakstīts, kā senos laikos ārstēja tuberkulozi:

Ņem 30 gr. drogas, aplej ar 750 ml. ūdens, vāra uz lēnas uguns pusstundu un dzer pa pusglāzei 6 reizes dienā.
Kā nevēlama blakusparādība, lietojot islandes ķērpja novārījumu lielos daudzumos vai koncentrētu, ir jāatzīmē caureja, kura mazinās samazinot devu. Caureju var novērst lietojot alkšņa čiekuriņu novārījumu.

Piekalnītēs, aizvējā, kur siltāks, maija sākumā salapo un sāk ziedēt gaiļbiksītes – Primula veris. Vācot šī auga lapas ar plikām rokām var mēreni apdedzināties – rokas kļūst sarkanas un sūrst, taču tas nenotiek vienmēr. Vēl neesmu noskaidrojis, kāpēc tā notiek, taču varu apgalvot, ka tieši tādā stadijā vākts augs arī būs visaktīvākais.

Gaiļbiksītes lapiņas kā lielisku vitamīnu avotu var lietot pārtikā, sajaucot ar majonēzi vai krējumu, bet izkaltētas lapas un ziedi ar visiem kātiem un saknēm noderēs trahejas un bronhu iekaisuma ārstēšanai, lai mīkstinātu klepu, samazinātu kairinājuma un sausuma sajūtu elpceļos. Gaiļbiksītes ziedu tēja palīdz arī pie migrēnas veida galvassāpēm, nervozitātes un bezmiega gadījumā.
Ņem 1 ēd. karoti ziedu uz glāzi vāroša ūdens, stundu ļauj ievilkties, nokāš. Lieto pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.

Vienlaicīgi ar gaiļbiksītēm un pēc uzbūves līdzīgiem, tikai violeti – ziliem divkrāsainiem ziediem uzzied lakacis – Pulmonaria obscura. Tos jāmeklē ēnainās vietās, vecajos parkos un pamestajās kapsētās, arī Siguldas slēpošanas trasēs, kuras atpūšas pēc ziemas trakumiem. Augu var viegli atpazīt pēc tā, ka tie ir it kā divi vienā- lapiņas pie saknes ir lancetiskas, gludas pat spīdīgas, sakārtotas rozetē, bet ziednesis ir 8-30 cm. stāvs, ovālām, pūkainām lapām un ziedi tiešām ir divkrāsaini- viena daļa ,,taurīšu” ir zilas bet citas ir sarkani violetas. Jāsaka, ka šāds fenomens dabā nemaz bieži nav sastopams. Augs satur retus mikroelementus, tādus kā vanādiju, titānu, sudrabu, niķeli, varu, kā arī 5 veidu flavonoīdus.

Kopš seniem laikiem lakačus pielieto plaušu slimību ārstēšanai, par ko liecina arī auga latīniskais nosaukums – Pulmonaria, jo pulmo, latīniski, nozīmē, plauša, bez tam šī auga novārījumu lieto gremošanas traucējumu, caurejas novēršanai, hemoroīdu gadījumos, arī pie aknu un nieru slimībām. Šis augs satur tādu aktīvu mikroelementu kompleksu, kas stimulē asinsradi, to pielieto mazasinības ārstēšanai, pie tam nebaidoties no pārdozēšanas – no tā, ka asinis varētu palikt par daudz biezas, jo lakača sastāvā ietilpst kāds glikopeptīds, kurš darbojas kā tiešas darbības antikoagulants (līdzīgi, kā heparīns,). Salīdzinot ar citiem augiem, kuriem arī ir atklātas asinis šķidrinošas īpašības, piemēram, ar dzelteno amoliņu, vīgriezēm, zeltgalvīti – lakacim tās ir izteiktas visspēcīgāk. To visu zinot, kļūst skaidrs, kāpēc tautas medicīnā šo, pēc skata necilo, augu ar labiem panākumiem lieto insulta, infarkta, kāju artēriju sašaurināšanās ārstēšanai un profilaksei, kā arī diabēta radīto komplikāciju novēršanai un attālināšanai.

Labs, bet rets augs. Labi padodas kultūrā, pats izsējas un paplašinās, tikai nemīl, ja citi augi pāraug.
Ņem 2 ēd. karotes sasmalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto minētajos gadījumos pa 1/ 2 glāzei 4 reizes dienā pirms ēšanas.

Daudzviet pie mājam dārzos tiek kultivēta ārstniecības alteja – Althaea officinalis. Tas ir daudzgadīgs augs, pietiekami dekoratīvs, sasniedz divu metru augstumu, zied balti rozā ziediem visu vasaru. Alteja ir viens no augiem, kuru ārstniecībā izmanto kopš neatminamiem laikiem, uz to norāda arī šī auga nosaukums – altea, kas grieķu valodā nozīmē “zāles”. Tā tika kultivēta klosteru dārzos. Mūsdienās atleja ir iekļauta visu Eiropas valstu farmakopejās. Izmanto šī auga saknes, kuras jārok septembrī, oktobrī, jānomazgā, jāsagriež mazos gabaliņos un jāizžāvē.

Altejas saknes satur gļotvielas, pektīnus, tannīnus, tāpēc šī auga preparātus galvenokārt lieto, lai veicinātu atklepošanu, mīkstinātu sāpīgu klepu un samazinātu iekaisumu.

Altejas saknes lieto bronhīta, plaušu karsoņa, garā klepus, astmas, caurejas, kuņģa čūlas, kolīta, urīnpūšļa, nieru iekaisuma ārstēšanai, kā arī ādas slimību – ekzēmas un psoriāzes ārstēšanai. Tik tiešām, daudzveidīga pielietošana. Bez tam altejas saknes novārījumam ir patīkama garša, tāpēc atklepošanas mikstūras ar alteju labprāt dzer bērni. Tautas medicīnā vairāk lieto altejas lapas un ziedus, taču tie darbojas vājāk nekā sakne.

Ņem ēdamkaroti ziedu un lapu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties l stundu, nokāš. Lieto pa ēdamkarotei 3-4 reizes dienā.
Ņem 10 g sasmalcinātu sakņu, aplej ar glāzi vēsa ūdens, ļauj ievilties 8 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm 4-5 reizes dienā.
Aptiekā ir nopērkams altejas sausais ekstrakts tabletēs ar nosaukumu Mucaltinum, to lieto pa tabletei 4-5 reizes dienā atklepošanas veicināšanai, ja ir bronhīts un citas plaušu slimības.

Nereti altejas vietā ar labiem panākumiem izmanto kāršrozi – Malva sylvestris, jāpiebilst, ka tas ir viens no zināmiem augiem, kurš palīdz epidēmiskā parotīta (cūciņu) gadījumā- samazina temperatūru, sāpes un neļauj slimībai izplatīties uz citiem orgāniem. Darbības mehānisms nav zināms, bet tas netraucē.

Šos augus var lietot katru atsevišķi un tie labi palīdzēs, tomēr akūta plaušu un bronhu iekaisuma gadījumā ieteicams lietot ārstniecības augu tējas ar saliktu sastāvu. Maisījumā jāiekļauj ārstniecības augi ar atklepošanu veicinošām, temperatūru mazinošām, baktērijas nomācošām un imunitāti stiprinošām īpašībām.

Piedāvāju tēju ar nosaukumu Veselības tēja “Bronhiem”:

Raudenes laksti 18.0 atklepošanas veicināšanai, gremošanas veicināšanai
Dedestiņas laksti 16.0 atklepošanas veicināšanai, sekrēta šķidrināšanai
Meža avenes laksti 15.0 temperatūras un iekaisuma mazināšanai
Āboliņa ziedi 10.0 imunitātes stiprināšanai, organisma spēcināšanai
Islandes ķērpji 10.0 baktēriju nomākšanai, vēdera mīkstināšanai
Priedes pumpuri 5.0 iekaisuma mazināšanai, atklepošanas veicināšanai
Liepas ziedi 5.0 svīšanas veicināšanai, temperatūras pazemināšanai
Asinszāles laksti 3.0 iekaisuma mazināšanai, garastāvokļa uzlabošanai
Ālantes sakne 1.5 iekaisuma mazināšanai, aknu darbības veicināšanai
Gaiļbiksīša laksti 1.5 bronhu sekrēta šķidrināšanai, atklepošanas veicināšanai
Ņem 2 ēdamkarotes tējas maisījuma, aplej ar 3 glāzēm ūdens, liek vārīties un, kad ūdens uzkarsējas un sāk vārīties, noņem no uguns. Atstāj ievilkties 15 min., nokāš. Lieto pa 1 glāzei 3 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.

Pēc vajadzības šai tējai var pievienot vēl citus ārstniecības augus. Piemēram, ja klepus ir ļoti kairinošs un mokošs uz 3 glāzēm ūdens var pievienot 1 tējkaroti zīda magones ziedlapiņu, ja ir ātra sirdsdarbība, var pievienot ēdamkaroti vilkābeles ziedu, ja stipras galvassāpes, var palīdzēt pāris tējkarotes mārsila lakstu.