Fitoterapija plaušu audzēju gadījumā

Pēc oficiālas statistikas datiem katrs trešais nāves gadījums no visiem audzējiem ir tieši saistīts ar smēķēšanu un plaušu audzēji šeit ir pirmajā vietā. Audzējus izraisa tabakas dūmu darva, kura satur vēzi izraisošas vielas, no kurām kaitīgākā ir radioaktīvais polonijs. Ja cilvēks smēķē 30 gadus 20 cigaretes dienā, tad pa šo laiku viņš saņem summāro apstarojumu kas līdzinās 100 rentgeniem. Polonijs un citi darvas produkti ar asinīm cirkulē organismā, apstaro un apskalo iekšējos orgānus, veicinot audzēju attīstīšanos ne tikai plaušās, bet arī kuņģī, nierēs, priekšdziedzerī un citās vietās.

Ja cilvēks 25-us gadus smēķē pa 20-30 cigaretēm dienā, tad varbūtība, ka viņš saslims ar plaušu vēzi, salīdzinoši ar nesmēķētāju pieaug 25 reizes. Vieglo cigarešu smēķēšana situāciju nemaina, jo, lai sasniegtu vēlamo, dūmu velk dziļāk, biežāk un palielina izsmēķēto cigarešu skaitu. Alternatīva varētu būt smēķēt tikai divas trešdaļas no cigaretes, jo lielākā darvas koncentrācija ir tieši pēdējā trešdaļā. Ar plaušu audzēju slimo arī nesmēķētāji- noskaidrots, ka no simts saslimušajiem 10 nav nekad smēķējuši. Lielajās pilsētās dzīvojošie pilsoņi salīdzinoši ar lauku iedzīvotājiem ar plaušu audzējiem slimo biežāk. Pie vainas ir lielpilsētu piedūmotais, piesārņotais gaiss un bieži vien kaitīgie darba apstākļi.

Sākotnējā saslimšanas stadijā nav nekādu īpaši audzējam raksturīgu simptomu, kas liecinātu par tuvojošos nelaimi. Pastiprinās klepus, tas bieži maina savu raksturu- kļūst sauss, paceļas temperatūra, parādās noguruma sajūta, bet cilvēki to parasti ‘noraksta” uz saaukstēšanos, hroniska bronhīta uzliesmojumu, gripu. Kad parādās pie krēpām asinis, sāk pietrūkt elpas, sākas sāpes pie elpošanas un palielinās limfmezgli, tad jau ir par vēlu- slimība ir 3-4 stadijā un glābt var tikai brīnums. Plaušu audzēji bieži dod metastāzes uz aknām, nierēm, galvas smadzenēm, kauliem un citiem orgāniem. Visas šīs šausmas var novērst, ja laicīgi aiziet pie ārsta un izdara izmeklējumus. Ja slimība ir savlaicīgi atklāta, ķirurģiskā ārstēšana kombinācijā ar staru un ķīmijterapiju var dod labas izredzes uz atveseļošanos, bet ja slimība ir 3-4 stadijā, tad ir jāpielieto masīva ķīmijterapija, kad reizē ar vēža šūnām iet bojā arī veselās šūnas un daudzi sirdzēji mirst tieši no sekojošiem šīs terapijas sarežģījumiem. Ārstniecības augu priekšrocība ir tā, ka tos lietojot reti kad vēro nelabvēlīgas blakusparādības un tie stiprina arī organismu cīņai pret slimību. Vieglāk no plaušu vēža ir aizbēgt, jo viņš taču lēni rāpo, nekā ar to cīnīties.

Tautas medicīnas rokasgrāmatās ir rakstīts par daudziem augiem, kurus lieto plaušu audzēja gadījumā, cerīgi rezultāti ir novēroti pielietojot plankumainā suņstobra lakstus, zilās kurpītes saknes, velna rutka saknes, kapmirtes lakstu tinktūru. Visi tie ir indīgi augi un jālieto uzmanīgi. Šeit tie tiek minēti teorētiskā līmenī. Plašāk par to stāstīts A.Tereško grāmatā „Augu terapija. Fitoterapija onkoloģijā”. Vienlaicīgi ar ārstniecības augu preparātiem pārtikā jālieto ķiploki, mārrutki un sinepes- vēžiem šie asie ēdieni nepatīk. Pie ārstnieciskās tējas glāzes ir ieteicams pievienot pa 30-40 pilieniem propolisa spirta šķīduma, vai tādu pašu daudzumu papeles pumpuru un eikalipta lapu tinktūras.

Tējas izvilkuma pagatavošanai ieteicams izmantot vienādās daļās ņemtus baltdadža lakstus, lakača lakstus, āmuļa lapas, ceļmallapas lapas, ancīša lakstus, sarkanās gandrenes lakstus, dzeltenās madaras lakstus, kliņģerītes ziedus, sarkanā āboliņa ziedus, nātres lakstus, vīgriezes saknes, usnes ziedus, bārbeles lapas, ūdens lēcas, glicirīzas saknes.

Ņem pa 5 gramiem vīgriezes un lakricas saknes un āmuļa lapu, aplej ar 1 litru ūdens, vāra 20-25 minūtes, pievieno 3 ēdamkarotes tējas maisījuma, atstāj ievilkties 20 minūtes, nokāš. Vajadzētu sanākt 3 glāzēm. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas, pievienojot katrai porcijai 30-40 pilienus propolisa tinktūras.

Daudzkomponentu tējas iedarbība ir spēcīgāk izteikta. Tiek uzskatīts, ka aktīvās augu vielas uzkrājas audzēju šūnās, jo tās salīdzinoši ar citām organisma šūnām ātrāk dalās, un veido šinīs šūnās savienojumus, kas tās iznīcina. Tomēr šī darbība ir lēna, tāpēc, jo ātrāk uzsākta ārstēšana, jo labāki rezultāti sagaidāmi.

Tomēr pie plaušu audzēja neizmantot zilās kurpītes – Aconitum napellus saknes spēku būtu liela kļūda. Zilā kurpīte ir indīgākais augs Eiropā, tā satur indīgu alkaloīdu akonitīnu. Tiek uzskatīts, ka zilā kurpīte ir reizes 10 indīgāka par sarkano mušmiri. Nāvējoša deva pieaugušam cilvēkam ir 3-6 mg. akonitīna, tas ir apmēram 5 gr. saknes iekšķīgi, praktiski tā ir viena sakne zem atsevišķa stublāja. No tā var pagatavot 50 ml tinktūras un lietot Saindējoties sākumā iestājas kustību traucējumi, kad neklausa kājas un rokas, tad kustību un elpošanas muskulatūras vispārēja paralīze un cilvēks iet bojā skābekļa trūkuma dēļ.

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc saknes. Tās rok septembrī-oktobrī dilstoša mēness fāzē, ievērojot visstingrāko piesardzību, lai sula vai kāda auga daļa neiekļūtu mutē, acīs, degunā un uz ādas, vispār, rokot zilās kurpītes saknes, jāstrādā cimdos un jāuzliek maska mutei. Saknes skalo aukstā ūdenī, apvītina, sagriež sīkos gabaliņos un žāvē ēnā 40-50* temperatūrā. Uzglabā noslēgtās stikla burkās ”aiz atslēgas”. Saknēm piemīt pretsāpju, mikrobus nomācošas un izteiktas audzēju šūnu vairošanos nomācošas īpašības. Būtībā tas ir augu izcelsmes ķīmijterapijas līdzeklis arī ar savām blakusparādībām, no kurām bīstamākā ir skeleta un elpošanas muskulatūras paralīze.

Tinktūras pagatavošanai ņem 20 gramus saknes, aplej ar 400 ml. degvīna un ļauj ievilkties 7-10 dienas, nokāš. Lieto pa 1 pilienam ar ½ glāzi silta ūdens 3 reizes dienā tukšā dūšā. Devu palielina, katru dienu par 3 pilieniem līdz sasniedz 20 pilienus 3 reizes dienā un tad devu tādā pašā veidā samazina, līdz 39. dienā lieto 1 pilienu 3 reizes dienā. Ietur 2 nedēļu pauzi un sāk otro kursu. Tādā veidā turpina vcismaz 4 kursus. Ja izdodas uzlabot veselību, katru gadu profilaktiski lieto divus kursus zilās kurpītes tinktūras. Retos gadījumos parādās nejutība mēlē, dedzināšanas sajūta krūtīs un vēderā, vemšana un vispārējs vājums, galvassāpes un galvas reiboņi, tas nav pārāk bīstami, tad jāpaliek gultā un jāgaida, kad viss pāries. Pie šādiem simptomiem samazina devu par dažiem pilieniem un uzmanīgi virzās tālāk.

Par parasto bārbeli – Berberis vulgaris tika stāstīts apskatot aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanas iespējas. Tautas medicīnā bārbeles lapu, mizas un sakņu preparāti tiek pielietoti arī dažādas lokalizācijas, tai skaitā, arī plaušu audzēju gadījumā. Normālās devās bārbeles preparāti nav toksiski. Novārījuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu smalcinātu bārbeles lapu, aplej ar 2 glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes. Visu izdzer dienas laikā pa malkam 5 reizes dienā pirms ēšanas. Tinktūras pagatavošanai ņem 20 gramus sausu sagrieztu mizu vai sakņu, aplej ar 100 gr degvīna, ļauj ievilkties 2 nedēļas, nokāš. lieto pa 30-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Tautas medicīnā ceļmallapas lapas – Plantago major lieto ne tikai ievainojumu, aterosklerozes, plaušu tuberkulozes un kuņģa čūlas ārstēšanai, bet arī plaušu un kuņģa-zarnu trakta audzēju gadījumā. Lieto sīrupu, sulu un sēklu novārījumu.

Sīrupa pagatavošanai ņem svaigas lapas, sasmalcina, pievieno pēc svara tik pat daudz cukura, sastampā, noliek siltā vietā, pēc 2 nedēļām nospiež. Lieto pa 1 ēd karotei 3-5 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Sulu iegūst samaļot lapas gaļas mašīnā vai ar sulu spiedi. Lai iegūtā sula nebojātos, pievieno 1/3 daļu tilpuma degvīna. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Sēklas vāc septembrī, oktobrī. Tās satur 40% gļotvielu, 20% ēteriskās eļļas un dažādus mikroelementus. Ņem 2 tējkarotes sēklu, aplej ar 1 glāzi ūdens, vāra 5 minūtes, atstāj ievilkties 1 stundu, nokāš. lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Šis novārījums īpaši ieteicams staru terapijas laikā.

Ir diezgan pagrūti iegūt kvalitatīvu ūdens lēcas – Lemna minor drogu. Šis sīkais, augs peld pa dīķu ūdens virsmu, dažreiz veido zaļu paklāju pāri visai ūdenstilpnei, bet tanī mudž visdažādākās sīkbūtnes, kuras ir grūti atdalāmas. Tomēr var atrast arī ne tik apdzīvotas ūdens lēcas audzītes un ir vērts tās nosmelt, izžāvēt un lietot. Ūdens lēcas satur daudz joda, broma, un dažādu olbaltumu savienojumu, kas veido šī auga spēju nomākt iekaisuma procesu, stiprināt imunitāti, samazināt alerģiskas izpausmes, aknu un nieru darbības traucējumus. Ir ziņojumi par panākumiem vitiligo (ādas pigmenta zuduma) ārstēšanā.

Pagatavo tinktūru, ņemot 1 ēd. karoti ūdens lēcas pulvera uz 200 gr. degvīna. Pēc nedēļas tinktūru nofiltrē, lieto pa 15-25 pilieniem 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.

Var pagatavot ko garšīgāku. Ņem glāzi ūdens lēcas pulvera, samaisa ar glāzi medus. Lieto pa 1 tējkarotei 3 -5 reizes dienā pirms ēšanas.

Daudzām sēnēm ir audzēju attīstību nomācošas īpašības, īpaši tās ir izteiktas baravikām, rudmiesēm, gailenēm, zemes tauku sēnei, sarkanai mušmirei un tintenei.

Sena leģenda vēsta par kādu mūku, kam mēlē bijis iemeties audzējs. Klostera priekšnieks, viņu dziedinot, lika apēst svēto rakstu grāmatu. Centīgais mūks tā arī izdarīja un … izveseļojās. Iespējams, ka tas notika tāpēc, ka tajos laikos grāmatas tika rakstītas ar tinti, kuru ieguva, ūdenī šķīdinot tintenes – Caprinus sporas, un tām tiešām piemīt pretaudzēja īpašības, kas mūsdienās ir eksperimentāli pierādīts. Protams, vienkāršāk ir salasīt šīs sēnes, uzlikt uz tīra papīra ar lapiņām uz leju un pažāvēt. Kad sporas izbirst uz papīra, tās savāc un uzglabā stikla pudelītē. Lieto pa naža galam divreiz dienā kopā ar citām ārstēšanas metodēm.