Hroniska nieru iekaisuma fitoterapija

Hronisks nieru iekaisums var noritēt bez jebkādiem simptomiem, jo nierēm ir lielas rezerves un tikai tad, kad tās ir izsmeltas, parādās nieru mazspējas pazīmes:

• tūskas, nespēks,
• miega traucējumi,
• slikta elpa,
• sirdsdarbības traucējumi
• galvassāpes

Ja kādreiz ir bijis akūts nieru iekaisums, vajag šad un tad izdarīt analīzes. Īpaši jāsaausās, ja atklāj nierakmeņu slimību, jo tā gandrīz vienmēr veidojas uz iekaisuma fona.

Hroniska nieru iekaisuma gadījumā ilgstoši jālieto antibiotiķi, imūnsistēmu spēcinoši preparāti un ārstniecības augu tējas. Ar visu to ne vienmēr izdodas izārstēt, jo līdz nierēm visas zāles nonāk jau diezgan neaktīvā stāvoklī. Tomēr ir daudzi augi, kuru darbība palīdz nieres atveseļot.

Ārstniecības augu tējas šinī gadījumā ir jālieto gadiem ilgi. Vienu tēju ieteicams lietot 1-2 mēnešus, tad 2 nedēļas nelieto, pēc tam atsāk lietot kādu citu augu. Ir pietiekami daudz no kā izvēlēties.

Maura sūrene – Polygonum aviculare gan aug vairāk gar ceļmalām un uz taciņām, jo nebaidās nomīdīšanas, bet ir atrodama arī mazāk ravētos dārzos, kur veido garus pa zemi ložņājošus zarus ar sīkām lapiņām un tik maziem baltiem vai sārtiem ziediņiem, ka tos nemaz nevar saskatīt.

Augs satur miecējošas vielas, glikozīdu avakularīnu un silīcijskābes sāļus.

Maura sūrenei ir urīndzenoša, savelkoša un iekaisumu mazinoša darbība. Šis augs ir iecienīts tautas medicīnā galvenokārt nieru slimību ārstēšanai, arī nierakmeņu šķīdināšanai. To lieto arī lai tonizētu un stiprinātu organismu pēc smagām slimībām un vecuma vājumā.

Maura sūreni nedrīkst lietot akūta urīnceļu iekaisuma gadījumā, jo silīcija sāļi kairina gļotādas un var pastiprināt iekaisumu. Citos gadījumos var lietot bez ierobežojuma.

Ņem l ēdamkaroti svaigas zāles, aplej ar 300 ml vāroša ūdens, tur siltumā 4 stundas. Lieto pa pusglāzei četrreiz dienā 1 stundu pirms ēšanas, hroniska nieru iekaisuma gadījumā, 1-2 mēnešus ilgi.

Ņem 2 ēdamkarotes sausu, smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, ļauj ievilkties līdz atdziest, nokāš. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Trūkumzālīte – Herniaria glabra ir daudzgadīgs stipri sazarots, pie zemes pieplacis, sīks augs, bet apveltīts ar lielu ārstniecisku spēku, kurš attīstās tieši žāvēšanas procesā. Lapiņas tam ir sīkas, eliptiskas, ziediņi neizteiksmīgi, sīki, dzeltenīgi- zaļi, izvietoti kamoliņos pa 5-12, lapu žāklēs, veidojot galotnītēs ziedu vārpiņas. Augs zied un ir vācams cauru vasaru. Trūkumzālīti sagriež un žāvē ēnā labi vēdināmās telpās. Ja žāvēšana notikusi pareizi, drogai jūtams stiprs svaiga siena aromāts. Šo smaržu dod kumarīni un saponīni. Turklāt saponīnu saturs šinī augā ir tik liels, ka novārījumā var izmazgāt tīru, baltu aitu vilnu.

Kā jau liecina auga nosaukums, ar to senos laikos, kad ķirurģija vēl nebija tik labi attīstīta, kā tagad, ārstēja vēdera sienas brukas un dažāda veida iekšējo orgānu sastiepumus. Kādreiz gadās, ka cilvēks paceļ kādu smagumu pāri saviem spēkiem un tam vēderā kaut kas it kā notrūkst, uznāk karstuma sajūta un sāpes kādā noteiktā vietā, kas ilgstoši saglabājas. Izdarot USS vai Rtg. izmeklējumus bieži neko neizdodas konstatēt, bet cilvēks nav darba spējīgs. Tieši tādos gadījumos var palīdzēt trūkumzālīte. Arī pie urīnpūšļa iekaisuma, hroniska nieru iekaisuma, nierakmeņu slimības, dažādas izcelsmes tūskas, podagras un reimatisma šī, pēc izskata tik necilā zālīte, labi palīdz.

Ņem 1 ēdamkaroti drogas, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties līdz atdziest, nokāš. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Izspiež sulu, atšķaida 2 tējkarotes sulas ar pusglāzi ūdens, tādā veidā pagatavo un lieto 3 reizes dienā. Devu nepārsniedz, jo augs satur bioloģiski stipri aktīvus savienojumus.

Par viršiem – Calluna vulgaris dziesmā dzied, ka pēdējie tie goda vārti vasarai, kur cauri iet. Nedaudz skumjš augs, bet savā ziņā skaists, ne velti no viršiem izveidotas dekoratīvas šķirnes, kuras sauc par ērikām, jo virši pieder pie Ericacae ģimenes. Viršiem griež galotnītes, uzmanoties no bitēm – nav bijis vēl tāds gads, kad griežot viršus nesadzeltu bite, bet tas ir sāpīgi. Viršus lieto hroniska nieru un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai, pie saaukstēšanās slimībām, podagras ārstēšanai. Bez tam, viršu tēju lieto kuņģa gļotādas iekaisuma (gastrīta) ārstēšanai, īpaši kad ir paaugstināta kuņģa skābes sekrēcija, kā arī bezmiega un neirozes novēršanai.

Ņem 1ēdamkaroti drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 1/4 glāzes četrreiz dienā pirms ēšanas.

Domāju, ka ar dārza kaņepi – Cannabis sativa neviens nav jāiepazīstina. 1936. gada lauksaimniecības kalendārā lasīju, ka Latvijā kaņepes audzēja simtiem hektāru lielās platībās, no to šķiedrām pina tauvas un eksportēja uz Eiropas valstīm, bet sēklas izmantoja pārtikā. Arī tagad ir nopērkams tā saucamais kaņepju sviests, kas ir ļoti vērtīgs pārtikas produkts. Kaņepju sēklas satur 30 – 35% tauku, 15% olbaltumu, vitamīnus, no kaņepju sēklām iegūtais sviests ir ļoti garšīgs un veselīgs, tas palīdz urīnpūšļa un nieru iekaisuma gadījumā, stimulē pienu mātēm zīdītājām, kompresēs remdē locītavu sāpes un apdeguma radītās sāpes. No sēklu novārījuma gatavo kompreses acu plakstiņu iekaisuma un acu asarošanas ārstēšanai. Kaņepju ziedus un lapas lieto bezmiega, neirastēnijas, histērijas gadījumā, pret galvassāpēm, krampju un trīcēšanas mazināšanai.

Dienvidu zemēs aug Indijas kaņepe, no kuras iegūst hašišu un citas narkotikas. Mūsmāju kaņepe nesatur pietiekamā daudzumā kanabīnu un to nevar izmantot šim nolūkam, tāpēc dārza kaņepes vajag audzēt vairāk un bez bažām lietot veselības atgūšanai un uzturēšanai.

Ņem l ēdamkaroti sasmalcinātu kaņepju ziedošo galotnīšu, aplej ar glāzi vāroša ūdens,
tur karstumā 30 minūtes, nolej vai nokāš. Lieto pa l – 2 ēdamkarotēm trīsreiz dienā, minēto traucējumu novēršanai.
Lai iegūtu kaņepju sviestu, ņem, piemēram, pusglāzi sēklu un saberž piestā, pakāpeniski pielejot mazām porcijām ūdeni, kamēr iegūst krējuma konsistences masu, to nokāš caur sietu un pilda stikla trauciņos. Lieto pa l – 2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā.

Labs līdzeklis hroniska nieru iekaisuma ārstēšanai ir paegļa – Juniperus communis ogas- čiekuri. Paeglis ir vecākais no koku cilts, tas apdzīvo Zemi jau 50 miljonus gadus. Pie kadiķa (tāds ir šī kociņa otrs nosaukums) zariņiem, smalkās skujās noslēpušās, tup zaļas un zilas odziņas. Tās zilās ir lielākas, jo augušas divus gadus un tās mums arī vajadzīgas. Sala dienās, piesitot pie koka stumbra, zilās odziņas, protams, arī skujas un sīki zariņi, birst lejā. Atliek tikai paklāt apakšā paladziņu un visu savākt. Ogas vajag izvētīt vējā, lai atdalītu no piemaisījumiem. Mājās tās noteikti ir jāizžāvē un jātur slēgtos traukos, lai neizgaro ēteriskās eļļas un lai neieviešas kožu kāpuri, kuriem šīs ogas ļoti garšo.

Paši paegļi izdala 15 reizes vairāk fitoncīdu nekā lapukoki, tāpēc atrasties paegļu audzē ir ļoti veselīgi, to var uzskatīt par ārstniecisku procedūru. Nekur citur pasaulē neesmu redzējis tik plašas kadiķu audzes kā Sāremā salā Igaunijā. Liekas, ka tur vispār citi koki neaug, un kāds gaiss!

Ir sens ticējums, ka sadedzinot kadiķa zarus, no lopu un cilvēku mājokļiem izdzen mošķus un ļaunos garus. Nezinu, vai tas tā, bet ir pierādīts, ka ēteriskās eļļas, kuras izdalās dedzinot paegli, iznīcina baktērijas un dezinficē telpas, tāpēc zināms pamats šim ticējumam ir un dažādu epidēmiju, arī gripas, laikā šo paņēmienu ieteicams pielietot.

Ārstniecībā izmanto paegļu ogas. Tās stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā ne tikai veidojas vairāk žults un uzlabojas gremošana, bet notiek arī organisma attīrīšanās, jo aknas pastiprināti neitralizē kaitīgās vielas, kuras nonāk organismā ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā un nierēm kļūst vieglāk visu to izvadīt. Kad iekšējā vide attīrās, uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvolis, un visas organisma funkcijas. Kadiķa ogas nedrīkst lietot, ja ir nieru kamoliņu iekaisums (glomerulonefrīts), jo tad stāvoklis pasliktinās.

Ņem 1 ēd. karoti ogu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, patur siltā vietā 4-5 stundas. Lieto pa 1 ēd. karotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Veselības uzlabošanai var vienkārši noēst 10-15 odziņas dienā(ne vairāk). Košļājot ogas samazinās arī zobakmens aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.

Var pagatavot tēju no vairākiem ārstniecības augiem.

Piedāvāju veselības tēju “Nierēm”, kuras sastāvā ir augi ar iekaisumu mazinošām, nieru darbību veicinošām, imunitāti stiprinošām, gļotādas atjaunojošām īpašībām.

Baltdadža laksti 15. 0 iekaisuma mazināšanai, gļotādu atjaunošanas veicināšanai
Auzas, ziedošas laksti 15.0 organisma spēcināšanai, spriedzes mazināšanai
Plosttbārža laksti 10. 0 iekaisuma mazināšanai, imunitātes stiprināšanai
Miltenāju lapas 10. 0 nieru darbības veicināšanai, iekaisuma mazināšanai
Āboliņa ziedi 10.0 nieru darbības veicināšanai, asinsrades veicināšanai
Kazenes lapas 10.0 iekaisuma mazināšanai, gremošanas traucējumu novēršanai
Kliņģerītes ziedi 5.0 gļotādu atjaunošanas veicināšanai, spazmu mazināšanai.
Paegļa ogas 5.0 baktēriju nomākšanai, nieru darbības veicināšanai
Bērza lapas 5.0 nieru darbības veicināšanai, nierakmeņu veidošanās profilaksei
Maura sūrenes laksti 5.0 nierakmeņu slimības profilaksei, nieru darbības veicināšanai

Ņem 3 ēdamkarotes tējas maisījuma, aplej ar 3 glāzēm vāroša ūdens,, ļauj ievilkties 15 min., nolej. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Veselības tēja “Nierēm” stimulē nieru darbību, ne īpaši palielinot urīna daudzumu, bet vairāk palielinot tā īpatnējo svaru. Šīs tējas lietošana samazina nieru mazspējas veidošanās iespēju.

Hroniska nieru iekaisuma gadījumā ir jāierobežo sāls lietošana, nevajag ēst konservus, kūpinājumus, pārtiku ar notecējušu lietošanas termiņu. Nierēm patīk kukurūza, pētersīļi, selerijas, lupstāji, zemenes, ķirbji- gan mīkstums, gan sēklas, sparģeļu saknes, arbūzi. Šos augus un augļus ieteicams lietot katru dienu. Vēl nierēm patīk siltuma procedūras- siltas vannas, pirts apmeklēšana, peldes siltā baseinā. Ir ieteicami visi pasākumi artēriju sklerozes aizkavēšanai, jo nieru mazspēja attīstās, kad pakāpeniski slēdzas asinsvadi.