Krūts dziedzeru audzēju fitoterapija

Krūts dziedzeru audzēji ir bieži sastopama slimība. To var veiksmīgi ārstēt, ja slimību atklāj sākuma stadijā, tāpēc katrai sievietei ir jāzina saslimšanas sākuma simptomi un riska faktori.

Ir novērots, ka lielpilsētās sievietes ar krūts audzēju slimo biežāk; zinātnieki ir noskaidrojuši, ka tam par iemeslu ir stress, kas ir lielpilsētu dzīves ritma pavadonis. Risks saslimt pieaug ar gadiem.

Arī traumām ir sava sliktā ietekme. Traumai nemaz nav jābūt ļoti stiprai, pietiek, ja kāds veikalā vai autobusā uzgrūžas ar elkoni, lai pieaugtu saslimšanas iespēja. Pēc traumām krūtis jāpēta un jātausta īpaši vērīgi.

Krūts audzēji mēdz būt biežāk sievietēm, kuras nav dzemdējušas un kuras, kaut arī dzemdējušas, nav barojušas bērnu ar krūti.

Dabisko organisma funkciju apspiešana vienmēr slikti ietekmē veselību. Ir novērots, ka grūtniecība un barošana ar krūti atveseļo sievietes, kuras pirms tam slimojušas ar krūts dziedzeru fibroadenomu un mastopātiju. Sievietes ar aptaukošanos un paaugstinātu asinsspiedienu arī biežāk slimo ar šo slimību, jo līdz ar tauku vielu maiņas traucējumiem, cieš arī sievišķīgo hormonu veidošanās. Ir pierādīts, ka krūts audzējs ir hormonatkarīga slimība, tāpēc arī aborti, īpaši izdarīti vēlās stadijās, var provocēt audzēju attīstību. Salīdzinoši daudz veselīgāk ir lietot kontracepcijas tabletītes. Lai novērstu briesmas, ir jāizdara no tā visa pareizie secinājumi un jādzīvo tā, lai nesaslimtu.

Sieviešu žurnālos pieredzējuši un zinoši ārsti raksta, kā pašai sievietei pareizi izmeklēt krūtis, tas ir jādara reizi mēnesī un reizi gadā jāpārbauda veselība pie speciālista. Ja nu tomēr slimība uzbrūk, ārsti nozīmē individuālu terapiju, kas lielākā vai mazākā apjomā ir ķirurģiska operācija. Līdztekus ir ieteicams lietot arī ārstniecības augu preparātus, lai stiprinātu imūno sistēmu, kavētu audzēju šūnu dalīšanos un metastazēšanos. Ir augi, kas veic šos uzdevumus.

Čīkstuļu laimiņš – Sedum telephium ir sukulents, kas lapās uzkrāj šķidrumu, no kā lapas izskatās biezas un burzot čīkst. Citi sukulenti aug sausās vietās, bet čīkstuļu laimiņš ir izņēmums, to var atrast arī mitrās pļavās , pie akmeņu krāvumiem, žogmalēs, vārdu sakot tur, kur pāri nav gājusi izkapts. Augs sasniedz 50-60 cm garumu, zied ar balti- dzeltenīgiem ziediem. Ir sastopams arī laimiņš ar rozīgi- purpurkrāsas ziediem. Abas pasugas ir vērtīgas ārstniecībā. Laimiņš zied cauru vasaru un visu vasaru tā lakstus var vākt. Čīkstuļu laimiņa preparāti pastiprina vielu maiņas procesus veselajās šūnās un audos, veicina veselo šūnu atjaunošanos, samazina iekaisumu. Izžāvēt čīkstuļu laimiņu ir ļoti grūti, tāpēc labāk izspiest sulu.

Auga virszemes daļu nogriež, samaļ gaļasmašīnā, izspiež caur kaprona sietu, iegūtai sulai pēc apjoma pievieno 1/5 daļu medicīniskā spirta, sakrata, nofiltrē. Lieto pa 1 ēd karotei 3-5 reizes dienā.pirms ēšanas. Šis preparāts labi palīdz ārīgi arī pie dažādiem ievainojumiem, apdegumiem, čūlām, tulznām. Iekšķīgi ar labām sekmēm to var lietot sirds išēmiskās slimības, kuņģa čūlas, hroniska hepatīta un žultspūšļa iekaisuma gadījumā.

No laimiņa saknēm (bumbuļiem) krūšu un dzemdes audzēju ārstēšanai pielieto tinktūru. Ņem 50 gramus sausu sasmalcinātu sakņu, aplej ar 0.5 litriem degvīna, glabā siltā vietā 2 nedēļas, filtrē. Lieto pa 1-2 tējkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Viens no labākiem cīnītājiem pret dažādiem, bet īpaši krūts dziedzera audzējiem, ir lielais dadzis – Arctium lappa. Dadža preparāti palīdz arī labdabīgu veidojumu – polipu, miomu, cistu ārstēšanai. Dadzim irpierādīta pretaudzēja aktivitāte, tam ir arī urīndzenošas, žulti dzenošas, sviedrējošas, alerģiju mazinošas, sāpes mazinošas un mikrobu augšanu nomācošas īpašības. Tāpēc dadža preparātu pielietošanas iespējas ir ļoti plašas, to ar sekmēm lieto kuņģa čūlas, hroniska gastrīta, resnās zarnas iekaisuma, nierakmeņu un žultsakmeņu slimības ārstēšanai, hemoroīdu mazināšanai, reimatisma, diabēta, ekzēmas, ādas niezes, furunkulozes, apdegumu, ievainojumu, matu izkrišanas gadījumā.

Dadža lapas un ziedus ievāc ziedēšanas laikā, sēklas ievāc septembrī, bet saknes rok septembrī vai maijā. Dadzis ir divgadīgs lakstaugs un ārstniecībai der tikai pirmā gada saknes.

Ļoti vērtīga audzēju gadījumā ir dadža sula. Lai to iegūtu, visu augu samaļ gaļas mašīnā vai speciālā sulu spiedē, izspiež sulu, konservācijai pievieno 1/5 tilpuma daļu medicīniskā spirta, tad var ilgstoši uzglabāt. Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Ja nav izdevies izspiest sulu, var lietot lapu tēju. Ņem 1 ēd karoti sausu smalcinātu lapu, aplej termosā ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 3 stundas, nokāš. Lieto pa 2 ēd karotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Var pagatavot dadža saknes novārījumu. Ņem 1 ēd karoti sausu, sasmalcinātu sakņu, aplej ar 500 ml vāroša ūdens un vāra uz lēnas uguns 30 minūtes, atdzesē, nokāš. izdzer sadalot uz 3 reizēm pirms ēšanas.

Dadža ziedu tinktūras pagatavošanai ņem glāzi svaigu ziedu, aplej ar 0.5 litriem degvīna vai 40* spirta šķīduma, glabā tumšā, siltā vietā 2 nedēļas vai uzkarsē ūdens peldē 3-4 stundas, lai nezaudētu laiku. Lieto pa 1 tējkarotei 3-4 reizes dienā 15 min pirms ēšanas.

Sēklu pulvera pagatavošanai izberž no pogaļām sēklas, saberž tās piestā, lieto pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā.

Sakņu eļļas pagatavošanai ņem 50 gr sakņu pulvera, aplej ar 250 ml eļļas, karsē vāroša ūdens peldē 25 minūtes, ļauj ievilkties 10 dienas, nofiltrē. Iegūto dadža eļļu lieto ārīgi kompresēm uz audzēja skarto rajonu. Ieteicams visus šos dadža preparātus lietot vienlaicīgi, nedaudz samazinot katra preparāta devu un vadīties pēc pašsajūtas. Dadža saknes vārītā veidā var lietot uzturā kā burkānus.

Dzeltenās madaras – Galium verum ir daudzgadīgs augs, zied jūnijā- jūlijā smalkiem dzelteniem ziediem. Ievāc šī auga lakstus, ārstniecībai izmanto arī svaigi spiestu sulu, ko lieto pa 30-40 pilieniem 3-4 reizes dienā un ārīgi, vairākas reizes dienā apsmērējot slimās vietas.

Dzeltenai madarai ir pretiekaisuma, sāpes mazinoša, brūces dziedējoša un miecējoša darbība. Ieteicams pēcoperācijas periodā. Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu, smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, tur siltā vietā 4 stundas, nokāš. Lieto pa pusglāzei 4 reizes dienā pirms ēšanas. Pulveri no sausiem ziediem pa 1 tējkarotei 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Ziedes pagatavošanai ņem 10 gr ziedu pulvera, samaisa ar 50 gr sviesta, tur siltā vietā 7 dienas, uzsilda un izlaiž caur sietu. Lieto ārīgi līdzīgi kā sulu.

Jau tika stāstīts par baltdadža – Onopordum acanthium ārstniecisko iedarbību akūta nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumā. Pie visām citām labām īpašībām ir jāpievieno baltdadža spēja aizkavēt un pat novērst audzēja šūnu izplatīšanos uz tālākiem orgāniem un audiem (metastazēšanos), tāpēc to ļoti ieteicams lietot tūlīt pēc operācijas Baltdadža preparāti dod možumu un neizsauc nekādas nevēlamas ietekmes pat pēc ilgstošas lietošanas, ja nu vienīgi dažreiz paaugstinās asinsspiediens.

No lakstiem var izspiest sulu, ilgstošai glabāšanai, pievieno1/5 daļu medicīniskā spirta. Lieto pa 1-3 tējkarotēm pirms ēšanas gan pirms, gan pēc operācijas, ilgstoši, 4-6 mēnešus.

Tējas izvilkuma gatavošanai ņem 1 ēdamkaroti smalcinātu lakstu, aplej termosā ar 300 ml. vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2-3 stundas, nokāš. Lieto pa 100 ml. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Tinktūras pagatavošanai ņem 100 gr. sausu ziedu, aplej ar 0.5 litriem degvīna, ļauj ievilkties siltā, tumšā vietā 2 nedēļas, nofiltrē. Lieto pa tējkarotei 3-4 reizes dienā ar 50 ml ūdens pirms ēšanas.

Baltdadzis ir divgadīgs augs. Ievāc arī pirmā gada saknes, tās var rakt agri pavasarī, kad vēl nav izauguši ziedneši, vai vēlu rudenī, kad sadīgst vasarā izsējušās sēkliņas. Jāsaka, ka pirmā un otrā gada augi pēc skata stipri atšķiras, bet to nevar izstāstīt, tas ir jāredz. Saknes novārījuma pagatavošanai ņem 60 gr. smalcinātu sakņu, aplej ar 4 glāzēm vāroša ūdens, vāra uz lēnas uguns 30 min, ļauj atdzist 40-50 min., nokāš. Lieto pa 1 glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Pārāk maz audzēju terapijā tiek lietota kliņģerīte – Calendula officinalis. Kliņģerīti audzēju augšanas kavēšanai lietoja jau senā Romā. Kliņģerītei ir teicamas pretiekaisuma īpašības, bet, kur mazinās iekaisums, tur palēninās audzēja augšana. Kliņģerītes preparāti samazina iekaisumu gremošanas traktā, pastiprina žults, urīna, sviedru izdalīšanos, samazina kuņģa zarnu trakta spazmas un sāpes, nomierina, normalizē sirdsdarbību un aizkuņģa dziedzera darbību.
Var lietot aptiekas kliņģerīšu tinktūru 1:10 pa 20-40 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti sausu kliņģerītes ziedu, atstāj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 50-70 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Krūts audzēju gadījumā labi palīdz ziede, ko pagatavo ņemot 30 gr. kliņģerītes ziedu, 20 gr. dievkociņa lakstu, 15 gr. driģenes ziedošo lakstu. Visu sasmalcina, pievieno 70 gr. portvīna un 100 gr. cūku tauku. Visu saliek emaljētā traukā, uzliek blīvu vāku, liek cepeškrāsnī un sutina 100-120* temperatūrā 30 minūtes, nokāš. Ar iegūto ziedi ierīvē krūtis 2 reizes dienā.

Tīras kliņģerīšu eļļas iegūšanai, ņem stikla burku, saber pilnu ar kliņģerītes ziediem, nedaudz pieblīvē, uzliek vāku, noliek uz palodzes saulē. Pēc 7-10 dienām burkas dibenā būs sakrājies eļļains oranžs šķidrums- kliņģerīšu eļļa, ar to ierīvē slimās vietas rītā, vakarā.

Var pagatavot kliņģerīšu ekstrakcijas eļļu. Ņem 1 daļu smalcinātu ziedu, aplej ar 5 daļām olīveļļas, karsē ūdens peldē 30 min, nokāš, nospiež. Ņem nākošo ziedu porciju un aplej ar to pašu eļļu un tā 3-4 reizes, līdz eļļa iegūst intensīvi oranžu krāsu. Šo eļļu lieto ārīgi ierīvējot slimās vietas un iekšķīgi pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

Audzēju izplatīšanos aizkavē dzeltenais amoliņš – Melilotus officinalis. Amoliņš satur kumarīnus – savienojumus, kas aizkavē asins recekļu veidošanos, padara asinis plūstošākas un pieejamas to šūnu darbībai, kas attīra asinis no audzēju šūnām. Īpaši ieteicams lietot dzeltenā amoliņa preparātus staru terapijas laikā. Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 2 tējkarotes smalcinātu lakstu, aplej ar 2 glāzēm auksta avota ūdens, atstāj ievilkties 6 stundas, nokāš. lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Dzeltenais amoliņš ir mēreni indīgs augs. Nav ieteicams to lietot grūtniecības laikā, nieru slimību gadījumā un pie asins recēšanas traucējumiem.

Ķīmijterapijas laikā ir ieteicams lietot pa 30-50 pilieniem eleuterokokka ekstrakta. Eksperimentāli ir pierādīts, ka šī auga ekstrakts samazina ķīmijterapijas preparātu toksisko darbību.

Labus rezultātus dod novārījums, kura pagatavošanai vienādās daļās ņem pa 40 gr. smalcinātu smilšērkšķu zariņu, bērza tāsi, vārnkājas saknes, radiolas saknes, asinszāles lakstus. Maisījumu aplej ar 3 litriem ūdens, vāra 30 minūtes, ļauj ievilkties 1 stundu, nokāš. Lieto pa 50-100gr 4-5 reizes dienā 30 min pirms ēšanas.

Un protams, izvēles preparāts ir zilās kurpītes tinktūra. Plašāk par to stāstīts A. Tereško grāmatā „Augu terapija 2. Fitoterapija onkoloģijā.”