Fitoterapija vājas gremošanas stimulēšanai

Fitoterapiju gremošanas orgānu sistēmas ārstēšanai var pielietot ar īpaši labiem panākumiem. Visas zāles, medikamenti un pārtika, kas tiek noēsta, atstāj kaut kādu iespaidu uz kuņģi un zarnu traktu- citreiz labu, citreiz sliktu. Jāatzīmē, ka nav veselīgu vai neveselīgu pārtikas produktu, par tādiem tie kļūst atkarībā no tā, kā uzņemto produktu organisms pieņem. Ja, piemēram, kādam cilvēkam negremojas tik veselīgs produkts kā piens, tad tas kļūst šim cilvēkam par indi. Un to nevajag lietot, vai jālieto kopā ar fermentiem, kas nodrošina piena sagremošanu (ar laktāzi). Tas pats jāsaka par gaļu, zivīm,  kāpostiem un visu pārējo.

Bieži ir neskaidra robeža, kur ir vienkārši veselīga ēdiena ēšana un kur sākas ārstēšana. Ļoti daudzi pārtikas produkti vienlaicīgi ir arī zāles. Visiem zināmi stāsti par bada laikiem, kad cilvēki miruši ne tik daudz aiz pārtikas trūkuma, bet gan tāpēc, ka izkrituši zobi un mēle kļuvusi tik sāpīga un jēla, ka nav varēts neko norīt. Tā ir spilgta C vitamīna deficīta aina, un glābt šos cilvēkus varētu jebkurš zaļš augs un koks, protams, ne pārāk indīgs, jo visi augi satur minēto vitamīnu. Īpaši bagāti ar C vitamīnu ir kāposti, salāti, bietes, sīpoli, citrusaugi, upenes, priedes un egles skujas- lūk labākās zāles pret ziemas nogurumu un kustošiem zobiem.

Ļoti labvēlīgu un uzmundrinošu iespaidu uz gremošanas sistēmu dod garšvielas. Cilvēka gremošanas sistēma rūgtas vielas un garšvielas ļoti mīl. Salīdzinot ar citām zemēm, pat tuvām kaimiņvalstīm, Latvijā garšvielas, liekas, nelieto optimālā daudzumā un to sortiments pārtikā ir nabadzīgs, kaut pārtikas veikalos viss ir nopērkams. Jau sen novērots, ka cilvēki, kas regulāri, nelielās devās sākuši lietot garšvielas, kļūst dzīvespriecīgāki, aktīvāki, izturīgāki, tiem vienmēr ir labs garastāvoklis, augstas fiziskās un garīgās darbaspējas. Izmainās pat to dzīves uztvere- pesimisti kļūst par optimistiem. Oficiālajā medicīnā neizmanto tādu unikālu garšvielu īpašību, kā spēju uzlabot garastāvokli, saasināt spēju uztvert smaržas, krāsas, saasināt spēju redzēt skaisto visapkārt, uzlabot prāta spējas. Veselīgās garšvielas, ko var un vajag lietot ikdienā nelielās devās, ir ingvers, dilles, kardamons, bārbele, kanēlis, anīss, melisa, mātere, mārsils, pipari, kadiķogas un daudzi citi. Par garšvielu lietošanas paņēmieniem, ko pie kāda ēdiena likt un cik, var izlasīt daudzās pavārgrāmatās, bet šeit nedaudz vairāk par visvērtīgākajām garšvielām no veselības puses.

Uzmanīgi ir jālieto safrāns – tā ir garšviela, ko, iegūst no krokusam līdzīga dienvidu auga ziedu putekšnīcām. Kaut arī dienvidu zemēs tā ir garšviela, tomēr nav ieteicama grūtniecēm, jo var izsaukt spontānu abortu. Lielās devās safrānam ir narkotiska iedarbība, bet mazās, var teikt, homeopātiskās devās, tas ļoti labvēlīgi ietekmē asins atjaunošanos, veicina grūtniecības iestāšanos, normalizē vielu maiņu un kuņģa-zarnu trakta darbību. Bez tam safrāns piesātina cilvēku ar mīlestības enerģiju, un pastiprina visas potences.

Ingvers – Zingiber officinale aug subtropos un tropos. Austrumu tradicionālajā medicīnā starp visplašāk izmantojamiem 30 ārstniecības un pārtikas augiem, ingvers ieņem 5 vietu. Var teikt, ka pasaulē tā ir populārākā garšviela. Ingvers aizkavē mikrobu un sēnīšu vairošanos gremošanas traktā, tāpēc to var uzskatīt par universālu ārstēšanas līdzekli, jo zināms, ka visas slimības sākas no mikrobiem, ko cilvēks ielaiž sevī. Tas novērš sliktu dūšu un vemšanu, samazina zarnu uzpūšanos, veicina gremošanu. Ingveru lieto kuņģa čūlas dziedēšanai, skābes samazināšanai, smaguma sajūtas novēršanai pēc pārmērīgas ēšanas, kad ir „apstājies” kuņģis. Bez tam ingveru lieto arī asinsspiediena paaugstināšanai šoka un ģīboņa gadījumā, mutes dobuma skalošanai smaganu iekaisuma un angīnas gadījumā. Mūsdienās zinātnieki ir pierādījuši ingvera imūnregulējošās īpašības un atzīmējuši stāvokļa uzlabošanos cilvēkiem, kas ilgstoši slimo ar onkoloģiskām slimībām, izsēto sklerozi, pēc insulta stāvokli, atmiņas traucējumiem, erektīlo disfunkciju, kā arī bērniem ar psihomotorās attīstības traucējumiem. Tiešām universāls līdzeklis. Ingvers ārstnieciskiem nolūkiem labāk darbojas svaigā veidā. Gabaliņu ingvera ieteicams noēst maltītes beigās, lai pārāk nesastimulētu apetīti, jo šī īpašība ingveram ir ļoti stipri izteikta.

Protams, vajadzības gadījumā to var izmantot apetītes uzlabošanai, kad dažādu slimību un psihisku stāvokļu dēļ cilvēkam tās trūkst un cietējs strauji novājē. Ja nav pieejama svaiga sakne, var izmantot žāvētu, bet labāk to pirkt lielos gabalos un pašam samalt pirms lietošanas, jo no samaltā ingvera ātri pazūd ēteriskās eļļas, kas arī ir ingvera galvenais ārstnieciskais spēks. Malto ingveru lieto pa naža galam pirms ēšanas, ja ir vajadzība pastiprināt apetīti un citos gadījumos pēc ēšanas 3 reizes dienā. Var pagatavot novārījumu. Ņem 1 tējkaroti ingvera uz 400 ml ūdens, vāra 5 minūtes slēgtā traukā. Dzer kā tēju pa glāzei 3 reizes dienā, ja nepatīk pulveris.

Samaļ sēklas kafijas dzirnaviņās un lieto pa tējkarotei 2 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot ūdeni.

Kalmes – Acorus calamus saknes tika apskatītas kā līdzeklis aterosklerozes ārstēšanai un profilaksei, taču tās var lietot arī kā garšvielu pie gaļas ēdieniem, apetītes trūkuma un vājas gremošanas gadījumā, īpaši veciem cilvēkiem, kam maz ir kuņģa skābes, vāji darbojas aizkuņģa dziedzeris un zarnas. Kalmes saknēs esošās miecvielas novērš caureju, bet rūgtais glikozīds akorīns, pastiprina žults izdalīšanos un žultspūšļa saraušanos. Ja kalmes sakni lieto kā garšvielu, tad vienkārši pa naža galam uzkaisa sagatavotajam gaļas ēdienam, līdzīgi, kā to dara ar pipariem, ja gatavo ūdens izvilkumu, tad ņem 15 gramus saknes, aplej ar 4 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 6-8 stundas, lieto pa ¼ glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Lieliski gremošanu stimulē arī parastā mārrutka – Armoracia rusticana sakne. Rīvēto mārrutka sakni var iegādāties katrā pārtikas bodē un tas būs labs. Mārrutkus pievieno dažādiem gaļas ēdieniem, lai veicinātu sagremošanu. Tie ļoti stimulē aizkuņģa dziedzera ārējo un iekšējo darbību, tātad veicina ne tikai tauku, olbaltumu un cietes šķelšanu, bet arī cukura izmantošanu, tāpēc īpaši ieteicami cukura diabēta slimniekiem. Mārrutks nomāc slimības izraisošo baktēriju attīstību gremošanas traktā un ir lielisks līdzeklis, lai nepieļautu atkārtotu inficēšanos ar baktēriju Helycobacter pylori, kas gandrīz vienmēr ir sastopama kuņģa gļotādā gastrīta un čūlas gadījumā. Taču pārspīlēt ar mārrutku lietošanu arī nevajag, jo pārmērīga lietošana izsauc caureju un pat vemšanu. Ieteicamā deva ir pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Vēl viens liels kuņģa draugs, kaut arī rūgtais, ir vērmele – Artemisia absinthium. Galvenā vērmeles darbība ir apetītes uzlabošana un gremošanas stimulēšana. Vērmelei rūgtumu dod rūgtais glikozīds absintīns, kas lielākās devās izraisa nomācošu darbību uz centrālo nervu sistēmu, bet ar specifisko smaržu mūs apvelta ēteriskās eļļas, kas lielās devās izraisa krampjus, tāpēc, uz receptēm, kur vērmeli iesaka lietot ēdamkarotēm un saujām, jāskatās ar, teiksim, gudru sapratni. Terapeitiskā deva ir 1 tējkarote uz 2 glāzēm vāroša ūdens. Aplej, ļauj ievilkties 20 min., nokāš. Lieto pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Kaut arī rūgts līdzeklis, bet ļoti noderīgs gadījumos, kad galīgi nav apetītes, kad negremojas, kad iestājas zarnu mazkustība. Dažreiz, lietojot vērmeles tēju iziet cērmes, par kuru esamību savās iekšās cilvēks pat nenojauta un notiek strauja veselības uzlabošanās. Vērmeles tējas uzlējums palīdz arī mazasinības un bronhu iekaisuma gadījumā.

Gar meža ceļiem ziliem ziediem klājumos zied dumbrāju veronika – Veronica chamaedrys. Garlapu veronika – Veronica longifolija gar upēm un ezeru krastos zied jūlija beigās. Retāk sastopama ir ārstniecības veronika – Veronica officinalis ko pie mums sauc par zemteku, tā ir cieši pieplakusi pie zemes un sīkiem ziediem zied ap Jāņiem. Tomēr visi šie pēc izskata visai atšķirīgie augi ir ar vienādu ārstniecisku nozīmi. Tos lieto, ja ir apetītes trūkums, kad par maz izdalās gremošanas sulas; asiņu tīrīšanai, ja ir augoņi, kā arī nieru, urīnpūšļa un hronisku ādas slimību ārstēšanai.

Kad vēl nebija izgudrots serums pret čūsku kodieniem, veroniku tādos gadījumos izmantoja kā pretindi, tā samazināja tūsku un sāpes.

Ņem 2 tējkarotes sausas drogas aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 1/2 glāzei 4 reizes dienā stundu pēc ēšanas vai pirms ēšanas, ja ir nolūks uzlabot apetīti.

Ņem 2 tējkarotes svaigi spiestas sulas sajauc ar 2 tējkarotēm piena, izdzer visu no rīta tukšā dūšā gremošanas veicināšanai un citu minēto slimību gadījumā.

Īsi pirms liepu ziedēšanas iestājas piengatavība auzām – Avena sativa. Tautas medicīnā lieto gan skaras piengatavības stadijā, gan salmus, gan graudus. Tik bagāts, daudzveidīgs sastāvs, kā auzām, nav nevienai citai labībai. Auzas ir pārākas par jebkādu mikroelementu un vitamīnu kompleksu, ko pērk aptiekās. Tā ir nepamatoti nenovērtēta veselības noliktava.

Auzas satur cieti, olbaltumus, taukus, sterīnus, kalcija sāļus, polifenolus, E vitamīnu, B grupas vitamīnus, neaizvietojamās aminoskābes: holīnu, lizīnu, triptofānu, metionīnu. Šīs aminoskābes darbojas kompleksi viena otru papildinot, bet atsevišķi ņemot, holīns regulē tauku vielu maiņu, samazina holesterīna līmeni, aizkavē aterosklerozi. Metionīns neļauj taukiem izgulsnēties aknās un pasargā no aknu taukainās distrofijas, arī uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību. Lecitīns sekmē liekā holesterīna sašķelšanu un izvadīšanu.

Gatavojot ēdienu no auzām, nedrīkst izliet to ūdeni, kurā auzas vārījās, jo tas ir tas vērtīgākais, kas šinī procesā rodas. Šo novārījumu lieto pie kuņģa-zarnu trakta, aknu slimībām, nieru mazspējas tūskas mazināšanai, saaukstēšanās gadījumā, arī bezmiega novēršanai un pie garīgas pārslodzes, piemēram, studentiem sesijas laikā. Lietojot auzu novārījumu, uzbaroties neizdodas, gluži otrādi, tauku slānis kļūst plānāks, jo auzas pastiprina tauku vielu maiņu.

Auzu ķīseļa recepte: stikla vai emaljētā 5 litru traukā ielej 3-3,5 litrus vārīta, remdena ūdens, ieber 0,5 kg. auzu pārslu, 10-15 ēd. karotes rupja maluma auzu miltus un ielej pusglāzi kefīra. Visu samaisa, uzliek vāku un noliek siltā vietā uz 2 diennaktīm, lai rūgst. Kad rūgšanas process beidzas, šķidrumu nokāš caur sietu. Vislabāk ņemt sietu ar 2 mm caurumiem. Biezumus ik pa brīdim paskalo ar dzeramo ūdeni un nokrata atsevišķā traukā. Šos biezumus ļoti labprāt ēd visi lopiņi, īpaši suņi. Kopā ar skalojamo ūdeni parasti iegūst~5 litrus šķidruma, kuru atstāj uz 16-18 stundām noslāņoties. Augšējo, ūdeņaino slāni, uzmanīgi nolej vai, vislabāk, novelk kā vīnu ar gumijas caurulīti. Apakšā paliek baltas, irdenas nogulsnes, tas ir auzu ķīseļa koncentrāts un to izmanto ne tikai ķīseļa pagatavošanai, bet arī turpmāk rūgšanas procesa iedarbināšanai kefīra vietā, ņemot 2 ēd. karotes koncentrāta uz iepriekš minēto auzu un ūdens daudzumu. Šo koncentrātu salej mazāka izmēra stikla burkās, uzliek vāciņus un uzglabā ledusskapī. Maksimālais glabāšanas laiks 3 nedēļas. Koncentrātu izlieto pēc vajadzības mazās porcijās auzu ķīseļa pagatavošanai. To dara pavisam vienkārši: ņem 5 – 10 karotes koncentrāta uz puslitru ūdens, vāra uz lēnas uguns, maisot ar koka karoti, apmēram 5 minūtes. Vārīšanas beigās piemet sāli, pievieno 1-2 ēd. karotes augu eļļas, atdzesē un ēd ar pienu, ievārījumu vai rupjmaizi. Jo vairāk koncentrāta pieliek, jo biezāks ķīselis iznāk, tāpēc pagatavojot jāvadās katram pēc savas garšas.

Ja nav laika tik sarežģītam pasākumam, kā ķīseļa gatavošanai, var iztikt ar vienkāršāku recepti.

Ņem 1 glāzi auzu ar visām skarām, aplej vakarā ar 1 litru ūdens, atstāj ievilkties uz 8-10 stundām. No rīta vāra ~ stundu uz lēnas uguns, nokāš. Lieto novārījumu pa glāzei 3 reizes dienā, bet novārītos graudus var izbarot vistām vai sivēniem.

1975. gadā Dendi vārdā nosauktā farmakoloģijas un terapijas institūta (Lielbritānija) zinātnieki eksperimentāli pierādīja, ka ziedēšanas laikā vākto auzu zaļo stiebru spirta ekstraktam ir izteikta antagonistiska iedarbība uz morfija radītiem efektiem, vienkāršāk sakot, tas palīdz atbrīvoties no morfija atkarības.

Piepilda pilnu trauku ar sagrieztiem žāvētiem vai nežāvētiem auzu stiebriem, aplej ar degvīnu līdz pilns, atstāj siltā, tumšā vietā uz 10 dienām, nokāš, nospiež. Lieto pa 15 pilieniem uz ½ glāzi ūdens 3 reizes dienā tukšā dūšā. Lieto alkahola un opiātu radītās atkarības ārstēšanai.

Šis ekstrakts palīdz arī pie cita rakstura smadzeņu darbības traucējumiem, piemēram, pēc insulta, pēc smadzeņu satricinājuma, pie smadzeņu apvalku iekaisuma (meningīta) kā arī pie dažāda rakstura miega traucējumiem.

Gluži kā citronmelisa, pēc citrona smaržo arī kaķu mētra – Nepeta cataria, taču tā ir lielāka auguma, gaišākām, mīkstām, pūkainām lapām, salizturīga. To var pavairot ar sēklām. Arī kaķu mētra satur ēteriskās eļļas un ir ārstnieciska, tautas medicīnā šo augu lieto apetītes uzlabošanai, pie gastrīta, zarnu atonijas, meteorisma, kā temperatūru pazeminošu un spazmolītisku līdzekli pie bronhīta un bronhiālās astmas, kā nomierinošu līdzekli pie histērijas un menstruāciju traucējumiem.

Recepte:1 ēdamkaroti drogas apliet ar glāzi vāroša ūdens, turēt slēgtā traukā 2 stundas, nokāst (tikai ne caur marli, lai nenofiltrētu ēteriskās eļļas), lieto pa 2 ēdamkarotēm 3-4 reizes dienā, pusstundu pirms ēšanas.

Rozmarīns – Rosmarinus officinalis ir dienvidzemju augs, bet ir labi aklimatizējies arī Latvijā. Laksti satur 1-2 % ēteriskās eļļas, augam ir ļoti bagātīgs ķīmisku vielu sastāvs, kas augam piešķir vispārstimulējošas un tonizējošas īpašības, tam ir arī urīndzenošas īpašības, kas īslaicīgi var izsaukt asinsspiediena pazemināšanos, ko nomaina asinsspiediena paaugstināšanās. Var ieteikt arī pie gremošanas traucējumiem, veģetatīvās nervu sistēmas nesaskanīgas darbības, īpaši sievietēm klimaksa periodā. Ņem 1 tējkaroti sausu lapiņu, aplej ar puslitru vāroša ūdens, ļauj ievilkties pusstundu, un dzer pa 50 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Zilā rudzupuķe – Centaurea cyanus satur rūgtas vielas glikozīdu centaurīna un gencianīna veidā. Starp citu, gencianīns ir galvenā darbīgā viela dzeltenajā drudzenē, augā ko arī lieto gremošanas procesu uzlabošanai un kā līdzekli lai paātrinātu atveseļošanos no smagām traumām un slimībām. Rudzupuķes tējas uzlējumu ir ieteicams lietot, ja līdztekus vājai gremošanai un novājēšanai ir arī vāja nieru darbība, kad ir iekaisums un izdalās maz urīna, kā arī hroniskas obstruktīvas plaušu slimības gadījumā, kas radusies no negausīgas smēķēšanas. Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 2 ēdamkarotes ziedu, aplej ar 2 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 20 min., nokāš. Lieto pa 2/3 glāzes 3 reizes dienā.

Puplaksis – Menyanthes trifoliata ir ļoti ieteicams gadījumos, kad ir kuņģa gļotādas iekaisums (gastrīts) uz pazeminātas kuņģa skābes sekrēcijas fona. Vienlaicīgi puplaksis pastiprina žults izdalīšanos un izraisa arī nervus nomierinošu iedarbību. Gadījumos, kad cilvēkam sākas ar kuņģa –zarnu trakta darbības vājumu un ar aizcietējumu radīto autointoksikāciju saistītās galvassāpes, puplaksis ir labākās zāles, lai tās novērstu. Tik daudzpusīga auga darbība saistīta ar to, ka tas satur veselu buķeti ļoti darbīgu vielu.

Auga lapās ir atrasti alkoloīds- gencianīns, glikozīds- loganīns, betulīnskābe, kumarīns- marmīns, flavonoīdi- trifolīns, hiperīns. Sešas tabletes vienā augā! Puplaksi vislabāk lietot tējas izvilkuma veidā. Ņem 1 ēd karoti drogas, aplej ar 300 ml., vāroša ūdens, ļauj ievilkties stundu. Lieto pa 100 ml 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ļoti laba zālīte, žēl, ka tik rūgta, ka grūti iedzert.

Ņemot vērā to, ka cilvēkam parasti ir vairākas vainas, kaut arī vājā gremošana izvirzās priekšplānā, ieteicams lietot salikta sastāva tējas.

Piedāvāju veselības tēju ar nosaukumu “Tavam vēderam”, kas ieteicama vājas gremošanas stimulēšanai, gastrīta ārstēšanai, kad ir pazemināta kuņģa skābes sekrēcija un organisma stiprināšanai.

Puplakša lapas 3.0 iekaisuma mazināšanai, apetītes uzlabošanai, nervu nomierināšanai
Pelašķa ziedi 8.5 iekaisuma mazināšanai, gļotādu atjaunošanai
Vērmeles laksti 5.0 gremošanas sulu, žults sekrēcijas stimulēšanai, apetītes uzlabošanai
Asinszāles laksti 3.0 iekaisuma mazināšanai visā gremošanas traktā
Ārstn. veronikas laksti 5.0 gremošanas procesa veicināšanai, iekaisuma mazināšanai
Piparmētras lapas 10.0 spazmu, sāpju, vēdera uzpūšanās mazināšanai
Cigoriņa saknes 15.0 aizkuņģa dziedzera darbības stimulācijai
Ceļmallapas lapas 20.0 gļotādu dziedēšanai, iekaisuma, sāpju mazināšanai
Sējas auzas laksti 20.0 nomierināšanai, organisma stiprināšanai, aizcietējumu novēršanai

Ņem 2 ēdamkarotes tējas maisījuma, aplej ar 3 glāzēm ūdens, liek uz uguns, kad ūdens sāk vārīties, katliņu noņem un atstāj ievilkties 30 min. Lieto pa glāzei 20-30 min pirms ēšanas.

Šo tējas maisījumu var papildināt ar dažādiem augiem pēc vajadzības. Piemēram, ja ir aizcietējumi, var pievienot virceli 1 tējkaroti uz 3 glāzēm, ja caureja- alkšņa čiekurus 1 ēd karoti uz 3 glāzēm, ja vāja nieru darbība un elpošanas grūtības- zilo rudzupuķi 1 ēd karoti uz 3 glāzēm ūdens un, protams, dažādas garšvielas, gan pie ēdiena, gan tējas, tikai ņemot vērā izteiktos brīdinājumus par iespējamām blakus darbībām.