Fitoterapija pie sirds mazspējas

Sirds mazspēja izpaužas ar:

• elpas trūkumu pie nelielas fiziskas piepūles
• tūskām uz apakšstilbiem
• smagākos gadījumos ar brīva šķidruma uzkrāšanos vēdera dobumā, ko sauc par ascītu.

Hroniska sirds mazspēja ir vecuma slimība, saistīta ar sklerotiskām izmaiņām asinsvados un sirdī, tomēr var attīstīties arī jaunākiem cilvēkiem pēc miokarda infarkta, pēc pārslimota sirds muskuļa iekaisuma, ilgstoši slimojot ar reimatismu, kad sabojājas sirds vārstules arī plaušu, aknu un nieru slimību gadījumā. Ir dzirdēti gadījumi, kad sportistiem pēc maksimāla fizisko un garīgo spēku sasprindzinājuma attīstās pēkšņa (akūta) sirds mazspēja, bet tas notiek reti un mērena fiziska slodze ir viens no galvenajiem sirds slimību novēršanas līdzekļiem.

Svarīgi ir nepieļaut sirds mazspējas attīstīšanos un ārstēt visas vainas savlaicīgi, neļaujot tām nonākt pie sirds. Ārsts, protams, noteiks diagnozi un ārstēšanai nozīmēs ārstēšanu, tomēr daudz kas atkarīgs no paša pacienta – vai tas lietos ārsta ieteiktos medikamentus, vai pratīs izvairīties no pārmērīgām emocijām, vai varēs ievērot mērenību ēšanā, dzeršanā, vai varēs atmest smēķēšanu, vai ticēs, ka stāvoklis labosies. Sirds mazspējas gadījumā ir ieteicama tāda pati ēdienkarte kā pie aterosklerozes un paaugstināta asinsspiediena, tikai papildus jālieto ēdiens, kas satur daudz kālija. Tāpēc biežāk jāēd ar miziņu cepti kartupeļi, prosas biezputra, melones, rozīnes, banāni, rieksti; nelielos daudzumos, medus- cukura vietā. Ja sāk veidoties tūskas, pavisam jāatsakās no sāls lietošanas, jo viens grams sāls organismā var aizturēt 180 ml ūdens. Organismam vajadzīgo sāls cilvēks saņem ar maizi, sieru, dārzeņiem. Tūsku mazināšanai jālieto produkti, kam ir urīndzenoša darbība un tādi mums ir arbūzi, melones, gurķi, āboli, kabači, ķirbji. Sirds sāpju mazināšanai un sirdsdarbības ritma stabilizēšanai ieteicams uzturā lietot saldos ķiršus, ķirbjus un kāļu sakņu salātus un sautējumus. Sirdi stiprina arī irbenes un vilkābeles ogas, tās sezonas laikā ir jānoēd svaigā veidā pēc iespējas vairāk.

Cilvēkiem ar sirds mazspējas pazīmēm uzturā pēc iespējas vairāk ir jālieto sparģeļi (Asparagus officinalis L.). sparģeļus gandrīz katrā lauku mājā audzē kā košumaugu, tā smalkos gaisīgos zariņus pievieno ziedu pušķiem. Šo krūmu saknes nav ēdamas.

Lai iegūtu uzturā un ārstniecībā lietojamus sparģeļa sakņu dzinumus jārīkojas viltīgi. Agri pavasarī jāizrok sakneņa daļa, jāsadala un jāiestāda puslāpstas dziļumā. Tikko no zemes parādās zaļi dzinumi, tie ir jāapber ar zemi un tā jāpieber zeme katru reizi tikko tie parādās laukā no zemes. Tā mēs iegūstam garus, baltus sparģeļa dzinumus, kuri ir viegli sautējumi un garšīgi pagatavojami. Šis uztura produkts vienlaicīgi ir arī oficiāls medicīnas līdzeklis, kas izvada no organisma lieko ūdeni, paplašina sīkos asinsvadus, palēnina sirdsdarbības ritmu, samazina asinsspiedienu. Bez tam sparģeli samazina žultspūšļa un urīnpūšļa iekaisumu. Jāatzīmē, ka lietojot sparģeļa dzinumus uzturā, urīns iegūst īpatnēju smaržu, bet tas neko sliktu nenozīmē.
Ir daudz ārstniecības augu, kuri satur sirds glikozīdus- vielas, kas pastiprina sirds muskuļa spēku un mazina sirds mazspējas pazīmes, taču gandrīz visi šie augi ir indīgi un tos lietojot jāuzmanās no pārdozēšanas.

Viens no populārākiem augiem, ko oficiālajā un tautas medicīnā lieto sirds mazspējas mazināšanai, ir maijpuķīte (Convallaria majalis L.). Šo augu pazīst visi, jo tas simbolizē tik ļoti gaidītā pavasara iestāšanos. Ārstniecībā lieto atsevišķi ziedus un lapas. No maijpuķītes lakstiem medikamentu ražošanas rūpnīcās iegūst venozo injekciju šķīdumus Corglyconum un Convallatoxinum, ko medicīnā lieto sirds mazspējas un sirdsdarbības ritma traucējumu ārstēšanai. Auga sastāvs ir ļoti komplicēts, ziedos ir glikozīds konvallotoksīns, alkaloīds majalīns, ēteriskās eļļas, farnezols, likopīns. Mājas apstākļos var pagatavot ziedu tinktūru, stingri ievērojot pagatavošanas norādījumus un dozēšanu.

Ņem 10 gramus svaigu ziedu, uzlej 100 ml. 70% spirta, ļauj ievilkties divas nedēļas, tad nokāš. Lieto ar ūdeni pa 10 pilieniem 2-3 reizes dienā pie sirds mazspējas, krampjiem un konvulsijām.

Senos laikos tā pagatavotu maijpuķītes tinktūru pārdeva apzeltītos traukos ar nosaukumu Aqua aurea, kas nozīmē tulkojumā no latīņu – zelta ūdens un lietoja sirds un nervu stiprināšanai, paralīzes ārstēšanai, pret galvassāpēm un kā līdzekli, kas vispār stiprina veselību.

Lietojot maijpuķītes preparātus iekšķīgi, liela daļa aktīvo vielu, gremošanas fermentu iespaidā, noārdās un to aktivitāte novājinās, tomēr cilvēkiem, kam gremošanas dziedzeru darbība ir vāja ir jāsāk ar mazākām devām.

Daudzgadīgais lakstaugs Pavasara adoniss (Adonis vernalis L.) savu nosaukumu esot guvis no seno grieķu mitoloģijas saules dieva Adona, kurš, kā uzskatīja senās Grieķijas iemītnieki, katru rudeni mirst un katru pavasari atgriežas tikpat jauns un skaists. Tā šo augu nosauca senie grieķu ārsti, jo viņi ticēja, ka šim augam ir tik spēcīga iedarbība, ka tas spēj atgriezt cilvēku atpakaļ dzīvē. Pavasara adoniss pie mums tiek retums kultivēts kā košumaugs, taču prasa rūpīgu kopšanu un piesegšanu ziemā, jo ir vidusjūras klimata cienītājs. Sārmainā augsnē jūtas labāk. Pavasarī tas steidzas uzziedēt krāšņi dzelteniem ziediem, pirms vēl ir uzplaukušas lapas un turpina ziedēt arī pēc lapu uzplaukšanas, lēnām raisot ziedu pumpurus. Lapiņas tam ir sīkas, kā matiņi, bet ziedi salīdzinoši lieli, nedaudz atgādina mazu saulespuķes ziedu, tikai vidū tam ir aplītis ar iedobumu. Augs nav īpaši diža auguma, sasniedz vien 30- 40 cm. augstumu. Izmanto lakstus, kurus ievāc ziedēšanas laikā. Šī auga daļas satur dažādus sirds glikozīdus, adonitoksīnu, fitosterīnu, saponīnus un vēl daudzas citas vielas, kas piešķir tam izcilas dziedinošas īpašības. Adonisa preparātus medicīnā un tautas dziedniecībā lieto hroniskas sirds mazspējas gadījumā, pie sirds neirozes, paātrinātas un neritmiskas sirdsdarbības, pie akūtas sirds mazspējas, kas var rasties pārmērīgas fiziskas slodzes dēļ, vai slimojot ar kādu smagu infekcijas slimību. Senos laikos ar adonisa tinktūru ārstēja krītamo kaiti, tagad ir efektīvāki preparāti, taču tie padara cilvēku miegainu un nespējīgu sakarīgi dzīvot, turpretī adonisa tinktūra, samazinot lēkmju biežumu un norises intensitāti, dod mundrumu un normālu miegu, kad tas nepieciešams. Ar panākumiem adonisa preparātus lieto arī vairogdziedzera pastiprinātas darbības gadījumā, klimaksa norises traucējumu mazināšanai, kā arī pie reimatiskām locītavu un muskuļu sāpēm, krampjiem, garā klepus un saaukstēšanās gadījumā.

No adonisa lakstiem var pagatavot tējas uzlējumu, tinktūru, pulveri vai tabletes. Šo preparātu darbība nav vienāda, jo vienas vielas ekstrahējas ūdenī, citas spirtā, pulveris darbojas vājāk, jo nespēj tik ātri uzsūkties un gremošanas fermenti to neitralizē. Lai sasniegtu labākus rezultātus, šīs dažādas formas ir jāpamaina- nedēļu padzer tējas uzlējumu, nedēļu tinktūru, tad nedēļu pulveri un tad mēģina saprast kurš iedarbojās labāk, to tad arī turpmāk lieto.

Tējas izvilkuma pagatavošanai ņem 6 gramus lakstu , aplej ar 200 ml. verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes, obligāti nolej. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3-5 dienas. Uzglabāt ledusskapī ne ilgāk kā 3 dienas.

Tinktūras pagatavošanai ņem 10 gramus žāvētu lakstu, uzlej 100 ml. 70% spirta, ļauj ievilkties divas nedēļas, tad nokāš. Lieto ar ūdeni pa 10pilieniem 2-3 reizes dienā pie minētām slimībām un stāvokļiem.

Visi augi, kas satur sirds glikozīdus, bez šeit nosauktajiem, vēl pērkones, sniegrozes, kumeļpēda, oleandrs, uzpirkstītes un citi, ir jālieto uzmanīgi, jo lielas devas var izraisīt sirds ritma traucējumus un pat sirds apstāšanos. Gan maipuķītes lapas un ziedus, gan pavasara adonisa lakstus nedrīkst iekļaut salikto tēju sastāvā. Izmantojot šos augus, tie ir jāsver katrai lietošanas reizei atsevišķi. Šos augus izmanto medikamentu gatavošanai, kur aktīvās vielas tiek mērītas miligramos, tos var nozīmēt un kontrolēt tikai ārsts.

Labvēlīga iedarbība uz sirds muskuļa spēku ir citronmelisas (Melissae officinalis L.) lakstu tējas uzlējumam un tinktūrai.
Vāc citronmelisas lakstus īsi pirms ziedēšanas. jo ziedēšanas laikā vāktajai melisai nav diez cik laba smarža un garša. Žāvē ne vairāk kā 40 grādu siltumā, kā vienmēr, ēnainā, labi vēdināmā telpā. Citronmelisa Latvijas apstākļos ir kultūraugs, dārzniecībās var iegādāties dēstus, gadās, ka bargās ziemās tas izsalst, tāpēc rudenī jāpiesedz. Ieteicams katrā mājas aptiekas dārziņā.

Citronmelisas tēju lieto kā lielisku nomierinošu līdzekli, tā palīdz pie sirds mazspējas, kas kombinējas ar sirds aritmiju, ātru sirdsdarbību un nospiestu garastāvokli. Arī pie kuņģa – zarnu trakta kolikām šī auga tēja palīdz mazināt sāpes. Citronmelisa īpatnēji darbojas uz psihi- kad cilvēks kādu laiku palieto šo tēju, viņam rodas vēlēšanās būt veselam, tāpēc šī zāle ir neaizvietojama pie hipohondrijas, tas ir, tāda stāvokļa, kad viss sāp, bet ārsti neko neatrod. Pārbaudīts, labs līdzeklis.

Ņem 2 tējkarotes drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 12-15 min., visu izdzer pirms ēšanas. Nākošai reizei ieteicams gatavot jaunu porciju, jo melisas tēja ir garšīga un smaržīga, svaigi uzlieta, pēc stundas tā zaudē ēteriskās eļļas un paliek ne tik laba.

Šis augs tautas medicīnā tiek pielietots siltuma dūriena gadījumā – izdzer glāzi atdzesētas tējas un ārīgi pie deniņiem liek saberztas auga lapu kompreses.

Tinktūras pagatavošanai ņem 50 gr sausu smalcinātu galotnīšu, aplej ar 500 ml degvīna, tur siltā, tumšā vietā 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 15-30 pilieniem 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Šie preparāti samazina aizdusu, sirdsklauves, mazina asinsspiedienu, nomierina nervu sistēmu un uzlabo garastāvokli.

Šis augs ir gan Bitnera balzama, gan Rīgas melnā balzama, gan Doppel Herz sastāvā, tas ietilpst arī daudzās mūsu veselības tējās.

Vilknadze (Lycopus europaeus L.) ir diezgan izplatīts daudzgadīgs augs, nedaudz līdzīgs tīruma piparmētrai, tikai robainākām lapiņām, stumbrs tam ir četrkantains, ziediņi sīki, balti ar gandrīz nemanāmiem sarkaniem punktiņiem, blīvi saspiedušies lapu padusēs, aug gar ezeru krastiem un mitrās pļavās. Vāc lakstus ziedēšanas laikā.

Vilknadzes laksti satur flavonglikozīdus, kas nav toksiski, rūgtvielu likopīnu, gallusskābi un citas vielas, kas darbojoties kopā, palēnina sirdsdarbības ritmu, paplašina sirds vainagartērijas, mazina nepatīkamās sajūtas sirds apvidū, samazina ar elpas trūkumu saistīto trauksmes sajūtu. Ārstu valodā runājot, vilknadzes tējas uzlējums ir labs līdzeklis paroksizmālās tahikardijas un ekstrasistolijas kupēšanai, bet jālieto diezgan koncentrēts uzlējums, kuru pagatavo, 20 gramus vilknadzes lakstu aplejot ar 200 ml. verdoša ūdens. Atstāj ievilkties 15-20 min., lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.

Citu vainu ārstēšanai tējas pagatavošanai ņem 2 tējkarotes drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 2 stundas. Lieto pa 50 gr 4 reizes dienā. Šī tēja palīdz arī vairogdziedzera pastiprinātas darbības (Bazedova slimības)gadījumā, pie nemiera un bailīgas trauksmes, bezmiega gadījumā, pie gremošanas traucējumiem, caurejas, sāpēm un asiņošanas. Šo augu ar nosaukumu Lycopus izmanto homeopātijā.

Hroniskas sirds mazspējas ārstēšanai labāk palīdz tinktūra. To pagatavo ar degvīnu attiecībā 1:5, tur 10 dienas, nofiltrē. Lieto pa 20-30 pilieniem 3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanas kursi 2-3 nedēļas ar 5-6 dienu pārtraukumiem, ilgstoši.

Damaskas roze (Rosa damascena Mill.) ir kultūraugs, mūsdienās no tās ir izveidotas daudzas dārza rožu un vīteņrožu sugas un tās visas var izmantot ēterisko eļļu, smaržūdens un tinktūras iegūšanai, ko lieto ārstnieciskām vajadzībām. Rožu eļļa samazina iekaisumu un sāpes, ļoti labi mazina gludās muskulatūras spazmas, palīdz pārtraukt ieilgušus sirdsdarbības ritma traucējumus un sekmē atveseļošanos pēc infarkta. Rožu eļļu ar labiem panākumiem lieto aknu darbības stimulēšanai, žultsakmeņu šķīdināšanai un žults sastrēguma mazināšanai. Šo unikālo dabas līdzekli lieto arī iesnu, gripas, angīnas un ginekoloģisko slimību ārstēšanai. Rožu eļļu iegūst rūpnieciski pārtvaicējot simtiem kilogramu rožu ziedlapiņu. To nekad nelieto tīrā veidā, vienmēr pievieno kādai citai substancei. Mājas apstākļos var iegūt rožu ziedlapiņu tinktūru, kurai ir līdzīga darbība kā rožu eļļai. Agri no rīta saplūc ziedlapiņas pilnu trauku nedaudz pablīvējot un aplej ar 60 % spirtu, tur nedēļu, tad nospiež un uzlej jaunai rožlapiņu porcijai. Tādu procedūru atkārto 3-4 reizes, jo ēteriskās eļļas saturs rožlapiņās ir neliels. Iegūto tinktūru glabā noslēgtā pudelē ledusskapī. Lieto pa 15-20 pilieniem 2-3 reizes dienā, iepilinot ēdamkarotē tīra ūdens, sirds mazspējas gadījumā, stenokardijas sāpju pārtraukšanai un pēc infarkta.

Ļoti vērtīgs un pieejams augs palīdzībai pie sirds mazspējas ir savvaļas burkāns (Daucus carota L.). Tas, kā jau burkāns, ir divgadīgs augs, aug bariņā, to ir viegli atpazīt pēc ziedu čemura, kur malējie ziediņi ir savijušies ar vairāk centrā esošiem un veido piltuvīti. Tautas medicīnā lieto rudenī vāktas pirmā gada saknes. Tās satur karotīnu, B grupas vitamīnus, pantotenskābi, askorbīnskābi, flavonoīdus, mikroelementus- kobaltu, varu, boru, jodu, selēnu bioloģiski aktīvā, cilvēka organismam izmantojamā veidā.

Eksperimentos ir pierādīts, ka savvaļas burkāna preparāti aktivizē vielu maiņas procesus šūnās, regulē cukura izmantošanu šūnās, sekmē ievainojumu un bojājumu sadzīšanu, tāpēc tas labi palīdz pie sirds infarkta. Burkāna sēklu tinktūra mazina sirds asinsvadu spazmas, paplašina sīkos asinsvadus ādā un muskuļos, nomierina nervu sistēmu,, tā rezultātā samazinās asinsspiediens, pāriet stenokardijas sāpes un samazinās elpas trūkums, kas vienmēr pavada sirds mazspēju. Burkāna sulu (arī pārtikas burkāna) pārmērīgi lielos daudzumos lietot nedrīkst, jo karotīns pārdozējot atstāj sliktu iespaidu uz aknām.

Ūdens izvilkuma pagatavošanai ņem 1 ēd karoti savvaļas burkāna sēklu, samaļ kafijas dzirnaviņās, aplej termosā ar glāzi vāroša ūdens, tur 8 stundas, nokāš. lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Tinktūras pagatavošanai ņem maltu sēklu pulveri, aplej ar degvīnu attiecībā 1:5, tur siltumā 2 nedēļas, nofiltrē. Lieto pa 20-40 pilieniem 2-3 reizes dienā, iepilinot nelielā ūdens daudzumā.

Sirds mazspējas atvieglošanai labus panākumus var gūt lietojot salikta sastāva tēju, jo pareizi kopā salikti ārstniecības augi viens otra darbību pastiprina un atsevišķas drogas daudzums tējā ir tik neliels, ka nerada nevēlamus blakus efektus.

Ne katrs ir draugs, kas tevi noglāsta un ne katrs ienaidnieks, kurš tev iedur, tā var teikt par baltdadzi (Onopordum acanthium L.).

Baltdadzi kailām rokām nepaņemsi, kaut gan ir darīts arī tā, kad, vākdams kādu mīkstu, maigu zāli, nejauši to ieraugi un žēl atstāt, bet cimdu līdzi nav. Baltdadzis ir divgadīgs augs, stipri līdzīgs usnei, tikai tāds zaļāks, spēcīgāks, vairāk zarots un resnāku stumbru, pie tam stumbram ir 4 šķautnes un uz tām ir adatas. Arī lapu galos atrodas adatiņas. Augs sasniedz 2 metru garumu, ziedi sakārtoti kurvītī, tie ir spilgti violeti-sarkani. Laksti jāvāc, kad augs tikko sāk ziedēt, jo vēlāk augu stipri noēd gliemeži un dažādi taureņi salaiž savus bērnus uz tā lapām ganīties. Tas viens, otrkārt uzziedējis augs stipri pūkojas.

Eksperimentāli un klīniski dati liecina, ka baltdadža ārstnieciskās īpašības nosaka inulīns, saponīni un miecvielas, bet šīs īpašības ir īpatnējas. Baltdadža ekstrakts cilvēku tonizē un uzmundrina, pastiprina sirds spēku un, kā jau minēts, paaugstina asinsspiedienu.

Ņem 2 ēdamkarotes drogas, aplej ar puslitru vāroša ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj atdzist, tad nokāš. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Nav ieteicams lietot pie paaugstināta asinsspiediena, kaut gan, ja asinsspiediens ir paaugstināts nieru slimības dēļ, ārstēšana ar baltdadzi ir tieši laba izvēle.

Sējas griķis (Fagopyrum sagittatum Gilib.) ir vērtīgs ne tikai kā augs, ko lieto pārtikā. Ne mazāk nopelnu griķim ir arī veselības došanā. Ārstniecībā izmanto sējas griķa lakstus, kurus ievāc ziedēšanas sākumā. Šinī periodā griķi satur daudz glikozīda rutīna, arī organiskās skābes un fagopirīnu. Šīs vielas nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē asinsvadu sklerozi, neļauj veidoties asins izplūdumiem, uz ko sirds mazspējas gadījumā ir liela nosliece. Bez tam griķa laksti mīkstina klepu un tīra bronhus, kas arī ir svarīgi sirds mazspējas gadījumā.

Piedāvāju salikta sastāva tēju ar nosaukumu Veselības tēja “Sirds spēkam”:

Vīgriezes laksti 20.0 sirds asinsvadu paplašināšanai, spriedzes mazināšanai
Baltdadža laksti 15.0 sirds muskuļa spēcināšanai, asinsspiediena stabilizēšanai
Citronmelisas laksti 15.0 aizdusas mazināšanai, garastāvokļa uzlabošanai
Māteres laksti 10.0 sirdsdarbības ritma stabilizēšanai, sirds asinsvadu paplašināšanai
Griķu ziedi 10.0 asinsvadu stiprināšanai
Piparmētras lapas 10.0 spazmu mazināšanai, gremošanas veicināšanai
Asinszāles laksti 5.0 sirds spēcināšanai, depresijas mazināšanai

Šim sastāvam var pievienot 10 gr vilknadzes lakstu, ja ir sirdsdarbības ritma traucējumi, 5gr dzeltenā amoliņa lakstu, ja ir „biezas” asinis, 10 gr. bērza lapu, ja ir vāja nieru darbība un veidojas tūskas. Šo tēju var lietot ilgstoši ar nelieliem pārtraukumiem, optimāli ir mēnesi lietot, nedēļu pauzēt un atkal turpināt. Ir tiešām daudzi gadījumi, kad lietojot šo tēju mazinājušies sirds mazspējas simptomi un uzlabojusies arī kardiogrammas aina un analīžu rezultāti. Pie smagas sirds mazspējas, līdztekus šīs tējas lietošanai, ir ieteicams pagatavot un ārsta uzraudzībā lietot maijpuķītes vai pavasara adonisa tinktūru.

Pagatavošana: Ņem 2 ēdamkarotes tējas maisījuma, aplej ar 3 glāzēm ūdens, liek uz uguns. Kad ūdens sāk vārīties, katliņu noņem un atstāj 15-20 min. ievilkties. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ja tāds ūdens daudzums liekas par lielu, var apliet 2 karotes tējas kaut vai ar vienu glāzi ūdens. Vienmēr svarīgākais ir nevis ūdens, bet drogas daudzums.

Ja sirds mazspēja ir radusies plaušu vai aknu vai nieru slimības dēļ, tad papildus lieto medikamentus un ārstniecības augu preparātus šo slimību ārstēšanai.