Latīniskais nosaukums: Robinia pseudoacacia L.
Daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs. Stiebrs ir tievs, ribains, zarains, lapas tikai apakšdaļā. Puķes ir sīkas, baltas, ar piecām ziedlapiņām, piecām putekšņlapām un auglenīcu.. Augļi ir sīki, olveida. Augstums 30—60 cm.
Ziedēšanas laiks ir jūlijs-augusts. Sastopams gandrīz visos valsts apgabalos. Aug pa sausām pļavām, nogāzēm, krūmājiem un mežiem. Pielietojamā daļa- sakneņi un saknes. Izlases laiks ir septembris-oktobris.
Ķīmisks sastāvs ir nepietiekami izpētīts. Zināms, ka saknes un sakneņi satur pimpinelīnu, saponīnu, darvas, miecvielas un ēteriskas eļļas (līdz 0,4%).
Pielietojums
Sakneņu un sakņu uzlējums mierina spēcīgu klepus, pazemina piesmakušu balsi pie augšējiem elpošanas ceļiem un balss saišķu iekaisumu, pastiprina asins riņķošanu un veicina diurētisku, svīšanas, pretiekaisuma un asins attīrošo darbību.
Vācijas tautas medicīnā sakņu uzlējumu izmanto pie elpošanas orgānu slimībām, īpaši pie astmas, pie kuņģu slimībām, nieru slimībām, nierakmeņu slimībai, pie reimatisma un podagras.
Sakņu uzlējumu lieto kakla skalošanai angīnas gadījumos.
