0

Alteja, ārstnieciskā

Latīniskais nosaukums: Althaea officinalis L.

Auga dzimtene visdrīzāk ir Pakistāna, Vidusjūras austrumu piekraste, Melnās jūras reģions. Daudzgadīgs augs 1,5 metru augstumā. Augam nav praktiski nekādas smaržas. Ziedi satur ēterisko eļļu, kuras aromāts atgādina baldriānu sakņu smaržu. Saldeni – sēra garša.

Zied jūnijā, jūlijā un augusta sākumā. Nosaukums cēlies no grieķu vārda “alcea” – dziedinošais. Par auga dziednieciskajām īpašībām zināja jau Antīkajā pasaulē. Interesanti ir tas, ka pēc daudziem gadu simtiem auga pielietošanas metodes un mērķi nav praktiski mainījušies.

Vasarā ievāc ziedus un lapas; kad nozied un laksti atmirst – ievāc saknes. Saknēm neatdala mizu, jo tā satur dziednieciskās vielas. Lai iegūtu labas kvalitātes drogas cenšas pēc iespējas ātrāk izžāvēt ēnainā vietā. Augs satur ap 35% gļotvielas. Altejas sakne ir attiecināma uz tipiskiem dziedniecības līdzekļiem gļotvielu grupā. Pēc saturošajām vielām tās ir gandrīz līdzvērtīgas linsēklām. Gļotvielas veicina šūnu pašatjaunošanos, mazina iekaisumu procesus.

Pielietojums

Zinātniskajā medicīnā izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Altejas preparātiem piemīt mīkstinoša, pretiekaisuma iedarbība.

Auga aktīvās vielas aizsargā mutes, rīkles, kuņģa gļotādas nervu galus no kairinājuma, veicina medikamentu lēnāku vietējo uzsūkšanos un līdz ar to palielina iedarbības laiku.

Pielieto elpošanas ceļu saslimšanu, caurejas, akūta gastrīta, enterokolīta, kuņģa – zarnu trakta gļotādu čūlu gadījumos.

Pielietojums tautas medicīnā

Tautas medicīnā pārsvarā izmanto ziedus, bet saknes izmanto lai ārstētu smagas kuņģa – zarnu trakta saslimšanas (lai mazinātu sāpes).

Ziedu vietā tik pat veiksmīgi var izmantot lapas. Ziedu un lapu lietošana nevar aizvietot sakņu dziednieciskās īpašības. Īpaši ieteicami altejas preparāti no divgadīgu alteju nomizotām saknēm bērniem klepus gadījumā.
Pagatavojot altejas sakņu tēju, nedrīkst to uzvārīt, lai sastāvā esošā ciete nepārvērstos par klīsteri.

Ziedu un lapu uzlējumu pagatavo – 200 g ziedi un lapas, 1 litrs ūdens. Lieto pa 4 gl. dienā. Lai pastiprinātu iedarbību maisījumam var pievienot 5 g linsēklas un 5 g meža malvas (rozā altejas) ziedus. Izmanto asiņainas caurejas, urīnpūšļa iekaisumu, urīnsistēmas orgānu iekaisumu gadījumos.

No saknēm pagatavo novārījumu – 10 g saknes, 1 litrs ūdens. Lieto pa 2 gl. dienā. Lai pastiprinātu iedarbību maisījumam var pievienot 5 g ārstnieciskās lauksaknes saknes un 5 g meža malvas (rozā altejas) saknes. Lai pastiprinātu pretsāpju iedarbību pievieno ozola mizu novārījumu (30 g miza un 1 litru šķidruma). Izmanto asiņainas caurejas, urīnpūšļa iekaisumu, urīnsistēmas orgānu iekaisumu gadījumos.

Avicenna ir ieteicis sakņu, sēklu un lapu novārījumus lietot kā atkrēpošanas, mīkstinošu līdzekli klepus, plaušu iekaisumu, pleirīta, atklepojot asiņainas krēpas, urīnpūšļa akmeņu, apgrūtinātas urinācijas un pat audzēju gadījumos.

Sakņu, bet biežāk ziedu novārījumu izmanto kā skalojamo ūdeni acu, kakla iekaisumu gadījumos. Izmanto arī klizmām caurejas gadījumā.

Divgadīgu alteju nomizotu sakņu uzlējums – 6-8 g sasmalcinātas saknes, aplej ar vēsu ūdeni. Nostādina 1 stundu. Pievieno cukuru vai medu. Lieto pa 20 g ik pēc katrām 2 stundām klepus, gremošanas trakta iekaisumu gadījumā.

Smaganu un mandeļu saslimšanu gadījumos lieto kā mutes dobuma skalojamo ūdeni sasildītā veidā.

Bērniem pirms uzsāk zobu ārstēšanu var ieteikt pakošļāt altejas sakni.

Altejas tēja saldināta ar medu – labs līdzeklis pret klepu, mīkstina elpošanu astmas lēkmju laikā.

Altejas karstas kompreses liek uz furunkuliem, veicina to ārstēšanu.

Altejas sakņu tēja – 2 tējk. saknes, ¼ litrs auksts ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto nedaudz sasildītu, dzerot lēni maziem malciņiem.

Altejas lapu tēja – 2 tējk. lapas, ¼ litrs karsts ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto nedaudz sasildītu, dzerot lēni maziem malciņiem.

Altejas lapu tēja – 2 tējk. lapas, ¼ litrs karsts ūdens. Aplej un nostādina 10 min. Lieto nedaudz sasildītu, dzerot lēni maziem malciņiem. Gremošanas trakta darbības traucējumu gadījumā lieto nesaldinātu. Klepus gadījumā ieteicams lietot saldinātu ar medu. Var izmantot kā skalojamo ūdeni un arī kompresēm.

Altejas sīrups – 2 g sasmalcinātas altejas saknes, 1 g vīna spirts, 45 g ūdens. Aknes ievieto sietā un vairākas reizes aplej ar vīna spirta un ūdens maisījumu. 37 g iegūtajam šķidrumam pievieno 63 g cukuru un uzsilda lai cukurs izšķīstu. Altejas sīrupam pievieno dažus pilienus anīsa eļļas šķīdumu. Iegūst lielisku bērnu mikstūru pret klepu un bronhītu. Deva ir 3-5 reizes dienā pa 1-2 tējk.

Svaigu altejas sakni košļā kakla sāpju gadījumā.

Sakņu ūdens uzlējumus lieto iekšķīgiem mērķiem diezgan lielās devās. Jo lielāks skābes līmenis kuņģī, jo efektīvāka būs iedarbība.

Altejas sakņu uzlējums – 6 g saknes, 200 ml ūdens. Karsē ūdens peldē 30 min, atdzesē istabas temperatūrā 10 min, izkāš. Iegūtajam šķīdumam pievieno 200 ml ūdens. Glabā vēsā vietā, ne ilgāk kā 2 diennaktis. Lieto sasildītā veidā pa 1/3-1/2 gl. 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Altejas sula – sulas iegūšanai izmanto auga virszemes daļu, ievāktu ziedēšanas laikā. Lieto pa 1 ēdamk. (sajauktu ar medu) 3 reizes dienā kā atkrēpojošu un pretiekaisuma līdzekli.

Krūšu tēja – 2 daļas altejas saknes vai mallēpju saknes, 1 daļa raudene. Ņem 1 ēdk. maisījuma uz 200 ml ūdens.

Nostādina 20 min. Lieto siltā veidā pa ½ gl. 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Krūšu tēja – 1 daļas altejas saknes, 1 daļa lakricsakne, 1 daļa augstās staģes sakne. Ņem 2 tējk. maisījuma uz 200 ml ūdens. Lieto siltā veidā pa ½ gl. ik pēc 3 stundām.

Krūšu tēja – 30g altejas saknes, 30 g lakricsakne, 15 g salvijas lapas, 15 g anīsa augļi, 15 g priežu pumpuri. Ņem 1 ēdk. maisījuma uz 200 ml ūdens. Nostādina 20 min. Lieto siltā veidā pa ½ gl. 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Populārākās tējas

This site is registered on wpml.org as a development site.