0

Latīniskais nosaukums: Ananas succus.

Ananāsu dzimtene ir Centrālā un Dienvid-Amerika. Brīvā dabā ananāsi aug Brazīlijā. Mūsdienās tie tiek kultivēti Āfrikas un Āzija tropos. Lielākās kultūraugu platības ir Havaju salās. Nosaukums cēlies no indiāņu izcelsmes vārdiem “Nana Neat” – vērtīgais, dārgais auglis. Tas ir daudzgadīgs augs. Auga trešajā gadā parādās zieds.

Vērtīgākā viela ko satur sula ir bromelaīns – ferments, kas normalizē olbaltumvielu uzsūkšanās procesus. Šis ferments “sadedzina taukus”, tāpēc sula ir ieteicama tiem, kuru rūpējas par savu labo fizisko formu. Tam piemīt arī pretiekaisuma iedarbība. Ananāsu izmanto sinusītu, angīnas, artrītu, bakteriālu infekciju, pneimonijas, pileonefrīta, traumu gadījumos. Veicina ātrāku brūču sadzīšanu.

Dažkārt ir novērojama alerģiska reakcija, lietojot ananāsu sulu.

Pielieto galvenokārt, lai veicinātu gremošanas procesus. Stimulē gremošanas fermentu izdalīšanos, attīra zarnu traktu no toksīniem, aizkavē aterosklerozes veidošanos, novērš sirdsdarbības funkcionālās darbības traucējumus, kardioneirozes. Stimulē nieru un aknu darbību. Pastāv zinātniska hipotēze, ka sulas sastāvā ietilpstošās dabiskās vielas atjauno organismu, aizkavē pāragru novecošanos, aizkavē liekā svara veidošanos, uzlabo vielu maiņas procesu norisi. Labvēlīgi iedarbojas uz aizkuņģa dziedzera darbību. Veicina nevēlamu pigmentācijas defektu izzušanu un veicina liekā šķidruma izvadīšanu no organisma.

Iesaka lietot sirds – asinsvadu sistēmas saslimšanu gadījumos, jo mazina tūskas. Noderīgs pie varikozo vēnu paplašinājumiem, aizkuņģa dziedzera nepietiekamības, cellulīta.

Mazina “bada “sajūtu. Veicina šlaku izvadīšanu no organisma.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

  • Ananāsu augļi satur 86 g/% ūdeni, 0,4 g/% olbaltumus, 11,5 g/% cukurus (pārsvarā saharozi), 0,7 g/% brīvās organiskās skābes, 0,7% citronskābi, 321 mg/% kāliju, 16 mg/% kalciju, 11 mg/% fosforu, 40 mg/% askorbīnskābi, dzelzi, cinku, magniju, jodu, B1, B2, B12, PP vitamīnus, A provitamīnu. 100 g auglis satur 48 kkal.
  • Ananāsi – aromātiski, atsvaidzinoši tropu augļi, kuros ir daudz cukura un C vitamīna. Tos izmanto kā deserta ēdienu, bet daudzās zemēs – arī kā gaļas ēdienu piedevu. No ananāsiem nevar gatavot želeju, jo ferments bromalīns, ko ananāss satur, šķeļ želatīna olbaltumvielas, tāpēc želeja atsulojas. Vēlamā ananāsu uzglabāšanas temperatūra ir +7 °C.
  • Glāze sulas mazinās sliktu dūšu ceļojumos uz kuģa vai avio lidojumos.
  • 200-250 ml sulas, katru dienu. Lieto pie trombozēm un tūskām.
  • Ananāsa mīkstumu izmanto lai dziedētu tulznas. Uzliek kā kompresi tulznu vietai uz nakti. Pēc tam izmērcē siltā ūdenī. Ja nepieciešams procedūru atkārto.
  • Ananāsa gabaliņu izmanto taukainas sejas ādas kosmētiskai masāžai un kopšanai.
  • Regulāri lietojot ananāsu izzūd muskuļu un locītavu sāpes.
  • Ananāsu ekstrakts ir zobu pastu sastāvos, kurām ir labvēlīga iedarbība uz smaganām.
  • Ananāsu ekstrakts ir kosmētisko krēmu sastāvos, kuri domāti sejas ādas kopšanai.
  • Sulu ieteicams lietot pamatīgu maltīšu reizēs. Palīdz organismam vieglāk pārstrādāt “smagus” gaļas, zivju ēdienus.
  • Lai mazinātu lieko svaru pielieto ananāsu diētas (1 kg augļa dienā). Dietologi iesaka 1 reizi nedēļā paredzēt šādu dienu. 1 kg augļa apēd diennakts laikā 3-4 reizēs. Diennakts laikā tiek zaudēts 1-1,5 kg liekā svara.
  • Pēc ananāsa ēšanas ir jāizskalo mutes dobums ar ūdeni, jo sastāvā esošās skābes bojā zobu emalju.
  • 2 sulas glāzes dienā aizkavēs grumbu veidošanos.

Ar sulu skalo kaklu iekaisumu gadījumos.

Populārākās tējas