1

Latīniskais nosaukums: Rúbus idaeus.

Aveņu krūms dažkārt sasniedz 2 metru augstumu. Avenes ir labs medus augs. No 1 hektāra aveņu audzes var iegūt līdz 100 kg medus. Ziedi ir balti ar rozīgu nokrāsu. Zied maijā un jūnijā. Savvaļas avenes zināja jau Senajā Grieķijā un Romā. Senajā Grieķijā aveni uzskatīja par mīlestības simbolu. Pirmās kultivētās aveņu šķirnes Eiropā parādījās XVI gs. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām. Avenes zied jūnijā un jūlijā. Ogas nogatavojas jūlijā un augustā.

Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas, saknes un ziedus. Ogas ievāc, kad ir nogatavojušās, sausā laikā. Lapas ievāc pavasarī, ziedēšanas laikā. Saknes ievāc vēlā rudenī vai ziedēšanas laikā. Drogas glabā 2 gadus. Dziednieciskiem nolūkiem labāk izmantot savvaļas avenes.

1 glāze avenes dienā nodrošina organismu ar tam nepieciešamo C vitamīna diennakts devu.

C vitamīns lapās ir 20-30 reizes vairāk nekā ogās.

Avenes nav ieteicams lietot pie podagras un dažām nieru saslimšanām. Dažkārt ir novērotas alerģiskas reakcijas – nieze,  ādas izsitumi, tūskas.

ĶĪMISKAIS SASTĀVS

  • Aveņu ogas satur cukurus (glukozi, fruktozi) – 3,6-3,7%, pektīnvielas – 0,45-0,71%, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi) – 1,30-2,09%,  askorbīskābi – līdz 45 mg%, C vitamīnu – 12-45 mg%, B, P, E , A grupu vitamīnus, karotīnu – 0,3-0,8 mg%, bioflavonoīdus – 48-85 mg%, PP vitamīnu – 0,6 mg%, miecvielas – līdz 0,3%, ēterisko eļļu, krāsvielas. Bez tam satur arī minerālvielas (magniju – 22 mg%, nātriju – 19 mg%, kāliju – 22,4 mg%, kalciju – 40 mg%, fosforu – 37 mg%, jodu – 2 mg%).
  • Meža avenēs minerālvielas ir vairāk kā dārza avenēs.
  • Meža aveņu ogas satur arī nelielu daudzumu salicilskābi, kurai piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša  un sviedrējoša iedarbība.
  • Dzelzs (2,0-3,6 mg%)  aveņu sastāvā ir 2-3 reizes vairāk kā upenēs.  Dzelzi avenes satur 100 g – 2-3,6 mg, daudz reiz vairāk kā citas ogas, izņemot ērkšķogas, vīnogas un ķiršus.
  • Dārza avenes salicilskābi satur vairāk nekā meža avenes.
  • Avenes ir labs gaistošo antibiotiku avots, kurām piemīt antiseptiskas īpašības pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanu ārstēšanas un lieliski noder kā profilaktisks līdzeklis pret saaukstēšanos.
  • Sastāvā esošās škiedrvielas (līdz 5%) veicina labāku zarnu peristaltiku.
  • Sastāvā esošais kumarīns (0,8-4 mg%) normalizē asinsrades procesus, samazina protrombīna līmeni.
  • Ogās ir atklātas vielas – sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos.
  • Ogu sēklās ir taukskābes (22%).
  • Ogas satur 87% ūdeni, 5% šķiedrvielas, 9% ogļhidrātus, līdz 0,3%  miecvielas.
  • Sastāvā esošā folijskābe, kas uzlabo asinsriti, pasargā no mazasinības un leikēmijas.
  • Pateicoties lieliskajam hematogēno mikroelementu sastāvam (dzelzs, varš un folijskābe) avenes ir lielisks līdzeklis mazasinības gadījumā.
  • Aveņu aktīvās vielas viegli uzsūcas organismā, stimulē citu produktu uzsūkšanās procesus, neitralizē dzīvnieku valsts izcelsmes organiskās skābes.
  • Ogas saglabā dziednieciskās vērtības arī sasaldētā veidā.

 

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ 

  • Aveņu (arī kazeņu) lapas satur miecvielas, askorbīskābi, karotīnu, flavonoīdus, kumarīnu.Aveņu lapām piemīt viegla asiņošanas apturoša īpašība, tāpēc noder mutes gļotādas saslimšanu ārstēšanā (stomatīta gadījumā).
    Izmanto caurejas gadījumā, jo piemīt savelkoša iedarbība. Pārsvarā lapas izmanto kā dažādu organisma attīrošu tēju piedevu.
  • Lapas, ziedus, jaunos dzinumus un stublājus izmanto smaganu nostiprināšanai, asins attīrīšanai, ādas izsitumu mazināšanai, kuņģa – zarnu trakta saslimšanu gadījumos. Izmanto žults dzenošo un urīndzenošo tēju sastāvos.
  • Lieto kā sviedrējošu, temperatūru mazinošu un spēcinošu līdzekli.
  • Kaltētas lapas izmanto kā atkrēpošanas līdzekli. Lapu (svaigu) novārījumu izmanto pie iekšējām asiņošanām, stomatīta, konjunktivīta. Sasmalcinātas svaigus aveņu zariņus izmanto pie herpes vīrusa (aukstuma pumpām).
  • Austrumu medicīnā aveņu lapu un ziedu uzlējumus izmanto pie nervu saslimšanām un akūtām, hroniskām infekcijām.
  • Sakņu un ziedu novārījumu lieto ārīgi hemoroīdu, ādas iekaisumu un acu iekaisumu gadījumā. Lapu uzlējumu lieto kā baktericīdu līdzekli kakla skalošanai, kā savelkošu un pretiekaisuma līdzekli pie gastrīta, enterīta un elpošanas ceļu saslimšanām.
  • No svaigām sasmalcinātām lapās pagatavo ziedi ādas izsitumu dziedēšanai (lapām pievieno vazelīnu vai sviestu). Lapu uzlējums ir efektīgs līdzeklis pie caurejas, kuņģa – zarnu trakta iekaisumiem, plaušu un mutes dobuma saslimšanām. Svaigas lapas izmanto kā brūču dziedējošu līdzekli. Svaigus un jaunus dzinumus pavasarī var lietot kā salātu sastāvdaļu. Lapu novārījumu lieto kakla skalošanai pie klepus un angīnas.
  • Aveņu lapu dziednieciskās īpašības papildina un pastiprina bērzu lapas un liepu ziedi.
  • Rudenī vāktu sakņu uzlējumu lieto ekzēmu, nātrenes un citu alerģisko saslimšanu gadījumos. Aveņu saknes izmanto kā sastāvdaļu bronhiālās astmas kompleksajā terapijā. Saknes un pārkoksnējušos zarus izmanto pie akūtām infekcijas saslimšanām.
  • Aveņu laksti ar visām ogām ziemā noderēs saaukstēšanās gadījumā un arī vienkārši, lai sasildītos ar karstu, garšīgu, smaržīgu tēju. Palīdzēs klepus gadījumā.

 

DZIEDNIECISKĀ IEDARBĪBA

  • Aveņu preparātiem piemīt urīna dzenoša, pretiekaisuma, asiņošanu apturoša, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, savelkoša, antisklerotiska, brūču sadziedējoša, antibakteriāla, sāpju mazinoša iedarbība.
  • Ir novērota arī cukura līmeņa asinīs pazeminoša īpašība.
  • Aveņu preparātus lieto kā savelkošu līdzekli pie caurejas. Preparāti bagātina organismu ar dzelzi.

 

LAPU, ZIEDU, SAKŅU TĒJAS

  • Organismu stiprinoša tēja. 20 g aveņu lapas, 10 g zemeņu lapas, 5 g kazeņu lapas, 2 g miešķis smaržīgais. 2 tējk. maisījuma aplej ar ¼ litra verdoša ūdens. Nostādina 5 min. Lieto ar pienu, saldinātu ar medu, bagātina ar citronu.
  • Jaunie dzinumi. Sasmalcina putriņai līdzīgā masā un lieto pret herpēm (aukstumpumpām).
  • Lapu un ziedu uzlējums. 10 g kaltēti ziedi un lapas, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Lieto kompresēm un kā skalojamo šķidrumu acu konjuktivītu un citu acu saslimšanu gadījumos.
  • Sakņu novārījums astmas gadījumā. 50 g saknes, 500 g ūdens. Vāra uz lēnas uguns. Pieaugušiem ieteicams lietot pa ¼ gl. 3 reizes dienā. Bērniem lietojot ir jāsamazina deva.
  • Novārījums. Vienādās devās – baltā vītola miza, aveņu lapas, kliņģerītes ziedi, ceļteku lapas, kumelīšu ziedi. 10 g maisījuma aplej ar 250 g verdoša ūdens un vāra 5 min, nostādina 1 stundu.  Pret iesnām. Pilina degunā pa 50-60 ml novārījuma (1 reizē) – pa 10-15 pilieniem katrā nāsī. Pēc iepilināšanas noliec galvu uz zemi lai šķidrums iztecētu ārā. Šo skalošanu ieteicams apvienot ar iepilināšanu katrā nāsī pa 5-6 pilieniem silta novārījuma. Šo uzlējumu lieto ilgāk par 3-4 dienām nav nepieciešams.
  • Novārījums (bērniem 10-14 gadi).  Vienādās devās – aveņu lapas, auzu stiebri, priežu pumpuri, mežrozīšu augļi, bērzu lapas. Akūta rinīta gadījumos. Ieteicams lietot no pirmajām slimības stundām. 6 g maisījuma aplej ar 200 g verdoša ūdens, vāra 3 min, nostādina 1 stundu. Lieto siltu pa ¼  gl. 5-6 reizes dienā.
  • Novārījums. Lieto pēc akūtā rinīta perioda – 5-7 dienas. Maisījums no – irbenes lapas, aveņu lapas, āboliņš,  mārsils, mežrozīšu augļi, auzu stiebri. 6 g maisījuma aplej ar 200 g verdoša ūdens, vāra 3 min, nostādina 1 stundu.
  • Novārījums pie psoriāzes. 20 g kalmes saknes, 20 g diždadža saknes, 20 g pieneņu saknes, 20 g vārpatas saknes, 20 g bērzu kapas, 20 g nātru lapas, 20 g meža aveņu lapas, 20 g raudenes, 20 g cigoriņu lapas, 20 g sunīši. 1 ēdamk. maisījuma aplej ar 0,5 l ūdens un vāra 10 min, nostādina 20 min. Izlieto dienas laikā 3 reizēs 15-20 min pirms ēšanas.
  • Uzlējums pie psoriāzes. 20 g bērzu lapas, 20 g meža aveņu lapas,  20 g pļavas dzelzenes ziedi, 20 g kaltētas melleņu ogas, 20 g liepu ziedi, 20 pētersīļu lapas, 20 g smaržigais miešķis, 20 g raudene, 10 g strutene, 10 g  kliņģerīšu ziedi. 1 ēdamk. maisījuma aplej ar 0,5 l verdoša ūdens, nostādina 30 min. Izlieto dienas laikā 3 reizēs 15-20 min pirms ēšanas.
  • Uzlējums. 1 ēdamk. aveņu ziedi un lapas, 1 gl. verdošs ūdens. Lieto pa ½ gl. 2 reizes dienā pie hemoroīdiem un sieviešu vainām. Labāk izmantot meža avenes, bet var lietot arī dārza avenes.
  • Novārījums. Saknes un ūdens (1:10). Vāra uz lēnas uguns 30-40 min. Lieto pa 1/3 gl. 3-6 reizes dienā pie bronhiālās astmas.
  • Uzlējums. 4 ēdamk. kaltētas aveņu lapas, 2 gl. verdošs ūdens. Nostādina 20 min. Lieto pa ½ – 1 gl. 3-4 reizes dienā pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām un caurejas.
  • Vanna nieru kolliku gadījumā. 20 g aveņu lapas, 100 g bērzu zariņi, 10 g zaķpēdiņas, 10 g rasas krēsliņa lapas.
  • Maisījums pie stenokardijas. 2 daļas vilkābeles augļi, 2 daļas veronika, 1 daļa amoliņš, 1 daļa zemeņu lapas, 1 daļa āboliņš, 1 daļa aveņu lapas, 1 daļa māllēpju lapas, 2 daļas pieneņu lapas, 1 d ceļteku lapas, 2 daļas kumelīšu ziedi, 3 daļas mārsils, 2 daļas salvijas lapas, 1 daļa piparmētras, 3 daļas mežrozīšu augļi.
  • Uzlējums. 4 ēdamk. lapas, 400 ml verdošs ūdens. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā kā savelkošu un pretiekaisuma līdzekli pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanām, gastrītiem, enterītiem.
  • Maisījums adenomas gadījumā. Vienādās devās lapas (ķiršu, jāņogu, zemeņu, aveņu, kazeņu, vīnogu, bērzu) ķiršu kātiņi, liepu ziedi. Var tējai pievienot arī 1 ēdamk. pienu.
  • Uzlējums. 60-80 g berģēnija, 60 g aveņu lapas, 60 g brūkleņu lapas, 20 g raudene. 1-2 tējk. maisījuma aplej ar 1 gl. verdoša ūdens, nostādina 1,5 stundas. Pēc garša pievieno medu vai cukuru. Polivitamīnu tēja ar pretiekaisuma, tonizējošu un vielu maiņas procesus regulējošu iedarbību.
  • Uzlējums. Pa 20 g – kaltētas zemeņu, kazeņu, aveņu, ceļteku lapas, asinszāle,  6 g upeņu lapas, 2-4 g mārsils. 1-2 tējk. maisījuma aplej ar 1 gl. verdoša ūdens, nostādina 1,5 stundas. Pēc garša pievieno medu vai cukuru.
  • Polivitamīnu tēja ar pretsklerotisku, organismu stiprinošu un vielu maiņas procesus regulējošu iedarbību.
  • Maisījums. Mežrozīšu augļi, upeņu lapas, aveņu lapas, brūkleņu lapas (kaltētas). Maisījumu vāra 10 min. Nostādina 2-3 stundas. Lieto pa ½ gl. 3 reizes dienā. Noregulē vielu maiņas procesus organismā.

 

OGU TĒJAS

  • Uzlējums pie gripas. 1 ēdamk. kaltētas ogas, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 20 min. Lieto pa glāzei 2 reizes dienā.
  • Uzlējums pie gripas. Vienādās devās aveņu ogas un liepu ziedi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 20 min. Lieto pa glāzei pirms nakts miega.
  • Uzlējums pie gripas. 1 ēdamk. aveņu ogas, 1 ēdamk. medus, 1 ēdamk. mežrozīšu augļi, 100 ml verdošs ūdens. Nostādina 15 min. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas.
  • Uzlējums (bērniem 10-14 gadi).  Vienādās devās – bērzu lapas, raudene, irbenes ogas, aveņu ogas, māllēpju lapas. Akūta rinīta gadījumos. Ieteicams lietot no pirmajām slimības stundām. 6 g maisījuma aplej ar 250 g verdoša ūdens, nostādina 1 stundu. Lieto siltu pa ¼ gl. ik katru 3. stundu.
  • Uzlējums. 2 ēdamk. kaltētas ogas, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 15-20 min. Lieto kā sviedrējošu tēju pie gripas, saaukstēšanās, hroniska reimatisma, bronhīta, laringīta.
  • Uzlējums. 4 daļas aveņu ogas, 4 daļas mēllēpju lapas, 2 daļas raudene. 2 ēdamk. maisījumu aplej ar 2 gl. verdoša ūdens. Lieto pa ½ gl. 3-4 reizes dienā, kā sviedrējošu līdzekli.
  • Vitamīnu tēja. 50 g mežrozīšu augļi, 50 g aveņu ogas. Lieto 1/3 gl. 2-3 reizes dienā. Paaugstina imunitāti, uzlabo vielu maiņas procesus un organisma aizsargfunkcijas. Lieto pa 1/3 gl. 3 reizes dienā kā vitamīnu tēju pie hipovitaminozes.
  • Vitamīnu tēja. 25 g mežrozīšu augļi, 25 g aveņu ogas, 25 g upeņu lapas, 25 g brūkleņu lapas. Lieto 1/2 gl. 2 reizes dienā. Paaugstina imunitāti, uzlabo vielu maiņas procesus un organisma aizsargfunkcijas.
  • Uzlējums. Vienādās devās liepu ziedi un aveņu ogas, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 20 min. Lieto pa glāzei karstā veidā uz nakti, kā sviedrējošu līdzekli pie gripas.
  • Uzlējums. 1 ēdamk. medus, 1 ēdamk. mežrozīšu augļi, 1 ēdamk. aveņu ogas, 1 ēdamk. upeņu ogas, 100 ml verdošs ūdens. Nostādina 15 min. Lieto pa ½ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas pie gripas.
  • Tēja. 25 g kaltētas upeņu lapas, 50 g kaltēta aveņu ogas, 300 g kaltētas pīlādžu ogas. Lieto tējas stiprumam. Tēju dzer pie saaukstēšanās.
  • Maisījums pie hipertonijas. 2 d. aveņu ogas, 2 d. raudene, 2 d. liepu ziedi, 2 d. māllēpju lapas, 2 d. ceļteku lapas, 1 d. lakricsakne, 1 d. ežziedes augļi, 3 d. diļu zaļumi un sēklas, 4 d. vilkābeles augļi, 5 d. mežrozīšu augļi, 6 d. zaķpēdiņas, 5 d. salmene. 1 ēdamk. maisījuma aplej ar 2,5 gl. verdoša ūdens, nostādina 30 min. Lieto pa 150 ml 3 reizes dienā 10-15 min pirms ēšanas.
  • Tēja lai uzlabotu pašsajūtu un mazinātu intoksikāciju pie akūtām respiratorām saslimšanām. 250 ml stipra melnā tēja, 2 ēdamk. medus, pa 1 tējk. ar cukuru saberztas aveņu un smilšērkšķu ogas, 1/3 citrona sula. Lieto siltā veidā 3-4 reizes dienā.
  • Maisījums. Vienādās daļās kaltētas aveņu ogas un mežrozīšu augļi.
  • Maisījumu vāra 10 min. Nostādina 3-4 stundas. Lieto pa 1/3 gl. 3 reizes dienā. Veicina vielu maiņas procesus organismā.

 

AVENES ĀDAS KOPŠANAI

  • Aveņu sula. Lieto taukainas un porainas ādas kopšanai. Balina ādu. Ieziež ādu no rītiem, pirms mazgā seju. Lieto katru dienu vai ik pārdienas.
  • Konservēta sula kosmētiskajām maskām ziemas periodā. 1 ēdamk. glicerīns, 40 –50 ml karsts ūdens, 1 gl. aveņu sula. Sajauc un glabā slēgtā traukā ledusskapī.
  • Sulas kompreses. Uzliek sejai uz 15-20 min. ja ir sausa āda vēlams pirms kompreses uzlikts taukainu krēmu, saldu krējumu vai skābu krējumu. Komprese mīkstina, balina, atsvaidzina un attīra ādu, uzlabo tās elastību un baro.
  • Maska. Samīca 100 g ogas un atdala sulu. Sulai pievieno 2 ēdamk. svaigu pienu. Lieto kā kompresi 15-20 min.
    Noskalo ar siltu ūdeni un uzliek krēmu. Maska noder visiem ādu tipiem, tonizē un atsvaidzina ādu.
  • Maska. Ņem aveņu un zemeņu sulas.  Sulu maisījumam pievieno 2 ēdamk. svaigu pienu. Lieto kā kompresi 15-20 min. Noskalo ar siltu ūdeni un uzliek krēmu. Maska noder visiem ādu tipiem, tonizē un atsvaidzina ādu.
  • Maska. Olas dzeltenumam pievieno 1 tējk. aveņu sulu. Uz iepriekš notīrītas sejas ādas uzliek barojošu krēmu un masku. Tur 10-15 min. Noskalo ar siltu ūdeni un pēc tam ar vēsu. Ieteicams sausai un normālai ādai. Pie taukainas ādas izmanto saputotu olu baltumu. Sulu var sajaukt arī ar biezpienu, krējumu un talku.
  • Maska. Jūtīgai ādai. 1 tējk. biezpiens, 1 tējk. medus, 2 tējk. aveņu sula. Tur 10-15 min, noskalo ar vēsu ūdeni.
  • Maska. Olas dzeltenums, 1 tējk aveņu sula, 1 tējk. augu eļļa, 1 tējk. skābs krējums. Lai maska būtu biezāka var nedaudz pievienot miltus vai saberztu maizi. Masku uzliek uz tīras ādas, tur 15-20 min. Nomazgā ar vieglu melnās tējas uzlējumu. Ieteicams sausai un normālai ādai. Lieto 2-3 reizes nedēļā. Kurss – 12-15 procedūras.
  • Maska. 2 ēdamk. ļoti silta un bieza mannā putra (vārīta pienā), ½ tējk. sāls, olas dzeltenums, 1 tējk. medus, 1tējk. augu eļļa, 1 tējk. aveņu sula. Tur 20-30 min. Maska tonizē ādu.
  • Maska. Samīcītas svaigas aveņu ogas uzliek kā masku un tur 15 min, ieteicams taukainai un porainai ādai. Sausai ādai ieteicams iepriekš uzlikt taukainu krēmu vai augu eļļu. Labi balina ādu.
  • Maska sausai ādai. Aveņu ogas un nedaudz milti. Tur 10-15 min. Iepriekš ādu ieziež ar taukainu krēmu. Noskalo ar vēsu ūdeni un atkārtoti ieziež ar krēmu.
  • Maska taukainai ādai. Aveņu ogas un olas baltums. Uzliek uz ādas kura iepriekš ir ieziesta ar aveņu sulu, tur 15-20 min. Noskalo ar vēsu ūdeni. Ieteicams grumbainai ādai.
  • Maska. ¾ ogas, 1 tējk. skābs krējums vai biezpiens. Tur 20 min. maska visiem ādas tipiem, īpaši jūtīgai ādai.
  • Maska. 10 aveņu ogas un 1 tējk. medus. Maska baro, atsvaidzina un attīra jebkuru ādu, uzlabo ādas tonusu.
  • Maska ādas izsitumu gadījumā. Novārījums (1:15) vai uzlējums (1:20) no aveņu ziediem vai lapām. Izmanto sejas kompresēm. Uzliek sejas ādai 3 reizes pēc kārtas pa 10 min. ārstniecības kurss 20-25 procedūras (pirmo pusi procedūras veic katru dienu, otro pusi ik pēc dienas).
  • Maska ādas izsitumu gadījumā. Izmanto svaidu aveņu lapu sulas maisījumu ar vazelīnu (vai sviestu, vai sejas krēmu) – 1:4. Tur 40-60 min, noslauka ar salveti. Kurss – aptuveni 20 procedūras.
  • Maska ādas izsitumu gadījumā (taukainai ādai). Lapu sulu sajauc ar olas baltumu – 1:2. Tur 20 min. Noskalo ar siltu ūdeni. Kurss – 20 procedūras.
  • Maska. Labi tonizē ādu maska no svaigām sasmalcinātām aveņu lapām. Tur 10-15 min. Īpaši laba taukainai un porainai ādai, kā arī sausai ādai (iepriekš uzliek taukainu krēmu).
  • Maska ādas izsitumu gadījumā. Sasmalcinātas svaigas aveņu lapas un augu eļļa (1:4).
  • Maska. Grumbainai sejai ieteicams sasaldēts liepu ziedu un aveņu lapu maisījuma uzlējums. Ieziež ādu.
  • Sejas skalojamais ūdens grumbainai ādai. Pagatavo liepu ziedu un svaigu aveņu lapu uzlējumu.
  • Losjons sievietēm krūšu ādas ierīvēšanai. 1 ēdamk. asteru ziedlapiņas, 2 ēdamk. neaizmirstulīšu ziedlapiņas, 3 svaigas aveņu ogas,  1 ēdamk. skābeņu lapas, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto lai palielinātu piena laktāciju.
  • Insektu kodumu vietu ieziešanai noder svaigu aveņu lapu un ziedu spirta uzlējums (1:5). Koduma vietu ieziež 10 reizes pēc kārtas, pagaidot kamēr iepriekšējais nožūst. Var uzlikt kompreses veidā uz 10-15 min. Uzlējumu ilgstošam laikam glabā slēgtā traukā, tumšā vietā.

Populārākās tējas

This site is registered on wpml.org as a development site.