Latīniskais nosaukums: Tanacetum vulgare L.
To dēvē arī par cērmju zāli, vēdera zāli. Aug ceļmalās, dārzos, laukos, pļavās, upmalās. Lapas sakārtotas pamīšus, visgarām stumbram, parasti kailas, vienkāršas, nepāri plūksnaini dalītas smailās plūksnās. Plūksnu mala zāģzobaina. Vīkala lapas jumtiņveida, gaišzaļas. Stumbrs- līdz 150 cm augsts, kails, sarkanbrūns. Ziedi sakārtoti kurvīšos, plakanās, skarveida vai vairogveida ziedkopās. Zied no jūlija līdz septembrim. Sakne- īss saknenis, daļēji pārkoksnējies.
Auga indīgās daļas ir saknes un lapas. Tas satur ēteriskās eļļas miecvielas, rūgtvielas u. c.
Ēterisko eļļu sastāvā ietilpst tujons, kam piemīt toksiskas īpašības.
Saindēšanās pazīmes: sāpes vēderā, caureja, vemšana. Smagākos gadījumos iestājas nieru darbības traucējumi un centrālās nervu sistēmas paralīze. Saindēšanās gadījumā ieteicams mākslīgi izraisīt vemšanu, lai varētu izvadīt indīgās auga daļas no organisma. Pēc tam veikt kuņģa skalošanu.
Pielietojums
Parastā biškrēsliņa ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu, u.c.
Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam – specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem.
Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšana.
