Latīniskais nosaukums: Nicotiana.
Polimorfa nakteņu dzimtas ģints. Viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, tropos arī puskrūmi, krūmi. Lapas veselas ar lipīgiem dziedzermatiņiem, pamīšas. Ziedi dažādās krāsās, rituļos. Amerikā un Austrālijā aptuveni 60 sugas. Saimnieciskā nozīme no tām piemīt tikai divām sugām – īstā tabaka (Nicotiana tabacum) un mahorka. Īstā tabaka ir indīgs, līdz 3 m augsts viengadīgs augs (satur nikotīnu, anabazīnu u.c. alkoloīdus). Lapas iegareni eliptiskas līdz lancentiskām, sēdošas vai ar īsu kātu. Ziedi sārti līdz sarkaniem. Pēc lietojuma īstās tabakas šķirnes iedalās – cigāru un papirosu tabakā.
Tabaku iegūst no dažādām Solanaceae dzimtes Nicotiana ģints kultūraugu varietātēm. Novākšanas metode un kaltēšanas process ir atkarīgs tabakas varietātes (tipa). Augu var griezt veselu, ar vidēju gatavību(stublāja nogriešana), vai lapas, kas var tikt lasītas atsevišķi saskaņā ar to gatavības pakāpi. Tātad tabaku var kaltēt gan kā veselu augu (stublāji), gan kā atsevišķas lapas.
Pielietojums
Sausas lapas satur 1 – 10 % nikotīna, 15 – 20 % organiskās skābes (tostarp vairāk par 10 % citronskābes). No lapām gatavo smēķējamo un šņaucamo tabaku, novārījumus aitu mazgāšanai un pat rūpnieciski iegūst PP vitamīnu (nikotīnskābi).
Tabakas auga lapas bieži tiek smēķētas cigāros, cigaretēs, pīpēs un ūdens pīpēs. Šāda smēķēšana var bojāt plaušas, izraisīt plaušu darbības traucējumus un veicināt citu slimību saasinājumus, piemēram, astmu. Sasmalcinātas pūderī, tabakas lapas izmanto košļāšanai un šņaukšanai degunā kā šņaucamo tabaku.
Nikotīns ir stipri indīgs, tāpēc medicīnā to nelieto. Smēķēšanas laikā nikotīns uzsūcas no dūmiem un sākumā ierosina CNS, vēlāk to nomāc. Nikotīns izraisa atkarību. Tas paralizē kukaiņu nervu sistēmu, tāpēc to var izmantot laukos kaitēkļu apkarošanai.
Strādājot ar nikotīna preparātiem, jāievēro drošības noteikumi. Saindēšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība.
