Latīniskais nosaukums: Ephedra distachya L .
Efedras dzimta. Mūžzaļš zarains krūmājs ar augstumu 10-50 cm. Stublāji ir kokaini, taisni vai uz zemes guļošie, ar tumšpelēku sīkšķiedrainu mizu. Divmājinieks ar sīkām vienssegu puķēm, saliktiem vārpās. Auglis – oga, apaļīga, sarkana, gaļīga ar diametru 5-7 mm.
Zied maijā – jūnijā. Ražo no jūlija. Aug stepju un tuksnesīgas zonās, uz klintiēm, līdzenumiem un apakšējā kalnu joslā, Rietumu Sibīrijā, Kaukāzā un Vidējā Āzijā. Zaļus zarus sagatavo ziedēšanas un ražošanas periodā. Satur miecvielas, pirokatehinu, flobafenu un citus. Zaļos zaros ietver alkaloīdi efedrīns un psevdoefedrin (efedrīna izomērs); augļos – liels askorbīnskābes daudzums.
Pielietojums
Paaugstina arteriālu spiedienu, pastiprina un paātrina sirds saīsinājumus, uzlabo asinsapgādi, paplašina bronhus, palielina urīna un sviedru nodalījumu, pazemina ķermeņa temperatūru pie drudžainiem stāvokļiem, samazina sāpes.
Uzlējums: 2 gr.efedras zāles uz 250 ml vārīta ūdens uzstāj 1 stundu.Pieņem pa 100 ml no rīta un vakarā pie pazemināta arteriāla spiediena, bronhiālas astmas, asa reimatisma, podagras, dizentērijas, jūru slimības, kolapsa, kas rodas pēc smagām traumām, pie miegainības un apspiestības ar miega zālēm,arī kā pretinde saindēšanās gadījumā ar skopolaminu, morfīnu.
Pie tām pašām saslimšanām pieņem arī pulveri no efedra zāles (pēc 0,05 gramiem 3 reizes dienā). Medicīnā tiek pielietots tīrs efedrīns.
Efedras preparātu pielietojums ir kontrindicēts pie hipertoniskas slimības, aterosklerozes, bezmiega u.c.
