Pret koronavīrusu – ar augu spēku un ēdienu kā zālēm

Nelūgtais ciemiņš ir klāt.
Šis vīruss uzvedas kā meža „sanitārs” vilks, panāk tos, kas slimību novājināti un ilgi dzīvojuši. Iepriecinoši ir tas, ka nesaslimst vai maz slimo bērni. Tomēr PVO ir izsludinājusi pandēmiju, kas nozīmē, izplatība būs visā pasaulē. Atbildīgās PVO amatpersonas arī paziņojušas, ka saslims apmēram 70% visas planētas iedzīvotāju.

Attiecībā uz Latviju, tas nozīmē, ka agri vai vēlu var saslimt 1 miljons iedzīvotāju. Ja mirstība būs kā līdz šim 3.5%,tad Latvijā no dzīves varētu aiziet 35 000 cilvēku. Tas labākā gadījumā, jo Itālijā mirstība sasniedz 40%. Vai nu, vīruss mainījis savu dabu, vai arī ir kāds medikamentu vai dzīves veida iespaids, to vajadzētu noskaidrot, lai mums neietu tik slikti.

Lai aiztaupītu lasīšanas laiku tiem, kas ir norobežojušies un aprobežojušies, gribu atzīmēt, ka esmu ārsts, kas 44 darba gados ir pārliecinājies, ka homeopātijas metode ir ļoti efektīva gan cilvēku, gan dzīvnieku slimību ārstēšanai, ka eksistē ģeopatogēnās zonas, sauktas par āderēm, uz kurām ilgstoši atrodoties, cilvēki smagi saslimst, ka ir iespējams enerģētisks kaitējums, ka ir iespējama enerģētiska dziedināšana.

Lai nesaslimtu, ir jāstiprina sava veselība ar jebkādām metodēm – uz to visas cerības. Ziņu kanālā CNN nesen redzēju sižetu, kurā rādīja, kā Ķīnā tiek ārstēti saslimušie un kas tiek darīts profilaksei. Līdztekus medikamentiem, tiek gatavoti un doti slimniekiem un arī veselajiem dažādu augu un saknīšu novārījumi, starp tiem sadzirdēju dažus pazīstamus augus – Ķīnas efedru (Ephedra sinica) un lakricas sakni. Efedra Eiropas Savienībā ir aizliegtais augs, bet lakricu var lietot. Iespējams, ka, pateicoties augu pielietošanai, mirstība Ķīnā, Dienvidkorejā un Honkongā no šī vīrusa izraisītās slimības ir mazāka ne kā Eiropā un Irānā.

Oficiālajā medicīnā tiek uzskatīts, ka augu valstī nav tādu vielu, kas būtu virucīdas, tas ir, kas var pa tiešo iznīcināt vīrusu. Iespējams, ka tā ir. Bet tādu nav arī lielajā medicīnā – viss notiek ar cilvēka imūnās sistēmas starpniecību.

Arī pie mums ir daudzi augi, kas ierosina imūno sistēmu cīnīties pret gripas, herpes vīrusu, adenovīrusu un citiem respiratoriem vīrusiem. Teorētiski ņemot, tiem vajadzētu darboties arī pret šo mazo plēsoņu.

Vīrusus nevar iznīcināt ar antibiotiķiem, toties tiem nepatīk fitoncīdi. Šīs vielas augi izdala, lai iznīcinātu baktērijas, sēnītes un vīrusus, kas tiem uzbrūk. Augi un cilvēks būtībā ir vienoti, tāpēc tas, kas palīdz augam var palīdzēt arī cilvēkam. Pēc Radītāja ieceres augi ir ieinteresēti, lai cilvēki un dzīvnieki dzīvotu, jo tie palīdz augiem vairoties – apputeksnē, iznēsā sēklas, iemin tās zemē.

Gatavojot šo rakstu, izlasīju daudzus zinātniskos pētījumus par šo tēmu un nācu pie secinājuma, ka ir viena kopīga iezīme, kas izskaidro, kā notiek imūnās sistēmas aktivācija, lietojot ārstniecības augus, kas satur ēteriskās eļļas un fitoncīdus. Lieta tāda, ka ēteriskās eļļas molekulas ir tik maziņas, ka iziet cauri ādas un gļotādas aizsargbarjerām, iekļūst asinīs nesadalītas arī caur gremošanas trakta. Imūnsistēma tās uztver kā potenciāli bīstamas un nespecifiski aktivizējas.

Lielākoties smaržīgie augi satur ēteriskās eļļas, kam ir pierādīta antibakteriāla, fungicīda virucīda darbība [1]. Tādi augi ir mirta, melisa, vīgrieze, paeglis, eikalipts, mārsils, lavanda, rozmarīns, laurs, anīss, roze, gerānija, salvija, dille, īzops, gerānija, liepas ziedi – šos augus ir ieteicams iekļaut pretvīrusu tējas sastāvā.

Var izmantot šo augu ēteriskās eļļas dažus pilienus atšķaidot inhalācijām vai arī lokāli, uzliekot uz ādas tuvāk elpceļiem. Var lietot arī šo augu daļu tējas izvilkumu, apvienojot tvaiku ieelpošanu un tējas dzeršanu. Šis vīruss esot termonestabils – iet bojā jau pie 50 grādiem.

Piecas – sešas kadiķa odziņas profilakses nolūkā vienreiz dienā var noēst. Ar kadiķa zariņu ieteicams izkvēpināt dzīvojamās telpas. Telpu dezinfekciju var veikt arī kvēpinot vērmeles vai vībotnes lakstus, tikai pašiem nevajag atrasties piedūmotās telpās un jāskatās, kā uzvedīsies dūmu detektors.
Rozmarīns ir augs, kas ne tikai satur ēteriskās eļļas ar fitoncīdu darbību, bet arī pastiprina
antibiotisko medikamentu darbību, ja tos nepieciešams pielietot, samazinot mikrobu rezistenci. [2]

Skaidrs, ka šis vīruss ļoti atšķiras no citiem respiratoriem un gripas vīrusiem. Tas nemaz nav respirators, kaut arī ienāk caur elpošanas ceļiem. To vajadzētu nosaukt par asinsvadu vīrusu, jo tas izsauc asinsvadu iekšējā slānīša – endotēlija iekaisumu un veido trombus vissīkākajos asinsvados, pilnīgi tos nosprostojot. Visbiežāk cieš plaušas, jo ap plaušu elpojošo struktūru – alveolām atrodas ļoti sīku asinsvadu pinums ar ļoti plānām un „caurumotām” sieniņām, caur kurām asinīs no ieelpojamā gaisa ienāk skābekļa molekulas un ar izelpojamo gaisu iziet ārā CO2. Kad vīruss ar ieelpoto gaisu nonāk šajos asinsvados, tas izraisa asinsvadu endotēlija bojājumu, iekaisumu un trombozi. Gāzu apmaiņa caur alveolām vairs nevar notikt, cilvēks slāpst no skābekļa trūkuma, arī ventilācijas aparatūra ar intubāciju nevar palīdzēt, jo plaušu faktiski nav – ir plaušu masa pilna ar asinsvadu trombiem. Otra vājā vieta ir nieres, tur arī veidojas līdzīga aina, kad vīrus rada iekaisumu un trombozi asinsvadiņu kamoliņos – glomerulos, caur kuriem filtrējas urīns. Ja tas notiek, nieres nevar filtrēt urīnu, notiek organisma intoksikācija, glābt var „mākslīgā niere”.
Cieš arī galvas smadzenes, no skābekļa bada sākas galvassāpes, var veidoties insults ar visām no tā izejošām sekām. Arī pēc pārslimošanas neviens gudrāks nav palicis.
Tāpēc no pirmās saslimšanas dienas jālieto aspirīns, vai salicilātus saturošie augi – kārkla miza, vīgriezes ziedi, avenes lapas.

Neaizmirsīsim ķiplociņu. Tas satur tiosulfinātus – allicīnu, adžoenu, ēterisko eļļu. Šīm
aktīvām vielām piemīt bakteriocīdas, fungicīdas, pretvīrusu un pretiekaisuma īpašības. Pētījumos ir pierādīts, ka ķiploku lietošana uzturā uzlabo zarnu mikrobiomu, novērš disbakteriozi, bet tas uzlabo organisma imunitāti, bez tam, ķiploka aktīvās vielas samazina zema blīvuma holesterīna līmeni, tātad, mazina aterosklerozes izpausmes – arteriālo hipertensiju un sirds išēmiju. [3] Ķiplokus nav ieteicams lietot nieru slimību gadījumā, kad ir mazasinība, kuņģa un zarnu čūla.
Nevajag ķiploku košļāt. Savienojoties ar skābekli, ķiploks zaudē fitoncīdās īpašības. Vajag sagriezt daiviņu ripiņās un no rīta iedzert ar ūdeni. Nebūs smakas, arī aktivitāte būs labāka.

Pretvīrusu darbība ir arī dažiem alkoloīdus saturošiem augiem. Piemēram, bārbeles saknes un mizas, arī lapu tinktūra ir efektīga pret sincitiālā respiratorā vīrusa izraisīto pneimoniju. Tas, protams, ir cits vīruss, bet mēģināt var, jo vairāk tāpēc, ka noteikti uzlabos gremošanu un aknu darbību, mazinot toksīnu līmeni organismā, ja arī pa tiešo nenomāks vīrusu. [4] Bārbeles tinktūru ar mizu pagatavo attiecībās 1: 10, bet ar lapām attiecībā 1:5, lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

Visos laikos epidēmiju laikā tika lietotas kalmes saknes, gan tinktūras, gan tējas veidā un nēsājot maisiņos kaklā. Tās satur vielas ar pretvīrusu aktivitāti alkolaīdu – kalamīnu un glikozīdu akorīnu. [5]

Lektīnus saturošie augi stimulē nespecifisko imunitāti, paaugstinot leikocītu fagocitāro aktivitāti un ierosinot interferona veidošanos limfocītos.

Āmulis mazina parainfluences izplatību, tiesa, tas pierādīts tikai laboratorijas apstākļos.[6]
Nātre. Zinātniskajā darbā [7] par lecitīniem nātres sastāvā ir ziņots par pretvīrusu aktivitāti attiecībā uz HIV-1 un 2, citomegalovīrusu (CMV), elpošanas sincitiālo vīrusu (RSV), A gripu un SARS izraisošo cilvēka koranovīrusu. Parenterāli terapeitiskā iedarbība tika pārbaudīta pret SARS-CoV inficētajām pelēm, parādot, ka 5 mg / kg dienā ievērojami aizsargā peles no letālas infekcijas, samazina plaušu patoloģijas rādītājus un aizsargā pret svara zudumu, bet nemazina vīrusu titrus. Tāpēc nātres lektīnu pretvīrusu terapeitiskā darbība tiek uzskatīta par mēreni aktīvu, jo trūkst mitogēnas atbildes.

Lektīnus satur arī aloje, parmēlija (ķērpis uz koku zariem), Islandes ķērpis, usne, brūklene, asinszāle, irbene, čīkstene, ancītis, mellene, jūras aļģe – Griffithsin, kas aug pie Islandes krastiem. [8]

Propoliss, ko bitītes saražo no koku pumpuru sveķiem, satur flavonoīdu galangīnu un hrizīnu,
kas iznīcina vairākumu baktēriju un vīrusu, tiesa, tas labāk darbojas ārpus organisma, paredzēts stropu dezinfekcijai, tāpēc efektīvāka aizsardzība pret vīrusiem var būt, ja masku, ko, iespējams, mēs nēsāsim, samitrina ar propolisa balzamu un caur to elpo. Balzamu pagatavo, ņemot 30 gramus propolisa un 100 ml degvīna. Tādu masku var atkārtoti samitrināt, tad darbība tikai pieaugs. Propolisam ir pierādīta aktivitāte pret herpes vīrusu.[9] Bērza melnās piepes – čagas tēja dod spēku un uzlabo noskaņojumu. Tas ir dabas brīnums, kas radīts cilvēka veselībai. Pareizi pagatavota bērza čagas tējai piemīt imūnmodulējoša un onkoprotektīva darbība, tā uzlabo sirds un smadzeņu apasiņošanu, mazina aizmāršību, novērš kuņģa – zarnu trakta iekaisumu, gremošanas traucējumus un aizcietējumus.[10]

Teorētiski ņemot, viens no labākajiem fitoterapijas līdzekļiem cīņai pret šo vīrusu varētu būt
bērza tāss ekstrakts – betulīns, jo tam vienlaicīgi ir imūnmodulējošas, pretvīrusu, antibakteriālas, kā arī aknu darbību stimulējošas un aizsargājošas īpašības. Betulīnam ir pierādīta aktivitāte pret vīrusiem, kas izraisa lūpu herpes izsitumus, jostas rozi (herpes zoster), Epšteina Barra vīrusu infekciju, tas nomācoši iedarbojas arī pret C hepatīta vīrusu, par ko liecina klīniski pētījumi. Iespējams, ka tas ir aktīvs arī attiecībā uz koronavīrusu. Ņemot vērā, ka terapeitiskās devās betulīnam nav konstatētas blakusparādības, to varētu mēģināt lietot arī koronavīrusa infekcijas gadījumā. [11]

Neskatoties uz vīrusu daudzveidību, tiem ir viena iezīme – vīrusi nevar vairoties, ja neiekļūst šūnās. Viens no betulīna daudzveidīgās darbības mehānismiem ir tas, ka betulīna molekula ar OH grupām cenšas savienoties ar brīviem taukskābju galiem, kas veidojas, ja brīvie radikāļi, „bombardē” šūnu membrānas lipīdu slāni. Betulīns, tēlaini izsakoties, „aizlāpa” caurumus šūnu membrānās. Caur veselas šūnas membrānu vīrusam nav tik viegli šūnā iekļūt. [12] Ir atklāts, ka pretvīrusu darbība ir saistīta ar betulīna stimulējošo ietekmi uz interferona veidošanu un imūnmodulējošo darbību. Kā tas ir pierādīts herpes vīrusa gadījumā, betulīns bloķē vīrusa molekulā receptorus, pie kura parasti piesaistās proteināze, lai varētu iekļūt cilvēka šūnā, rezultātā vīruss zaudē spēju inficēt šūnas. Bez tam, betulīns ietekmē vīrusa replikācijas vēlīno fāzi, iespējams, kapsīda veidošanu, kas ir vīrusa iekšējā ass, uz kuras formējas vīrusa genoms – divas RNS molekulas. Kapsīda defekta dēļ vīrusa iekšējais
nukleokapsīds deformējas un vīruss nespēj nobriest, lai varētu dalīties tālāk, tātad zaudē virulenci. [13] Cerams, ka tādā veidā betulīns var traucēt ne tikai herpes zoster, bet arī koronavīrusa izplatību organismā.

Nedrīkst aizmirst arī par adaptogēniem. Tie ir augi, kas pastiprina organisma nespecifisko
pretestību pret dažādiem veselību apdraudošiem faktoriem – aukstumu, karstumu, infekcijām, stresu. [14]
Šie brīnišķīgie augi ir leizeja, rodiola, eleuterokoks, žeņ-šeņ, arālija. Pie mums dārzos labi aug rodiola, saukta par zelta sakni.
Var lietot tinktūru vai saknes pulveri. Pietiek pa 100 mg saknes pulvera no rīta un pusdienā. Tas dod arī labu garastāvokli un paaugstina darba spējas.

Ar žeņ–šeņ sakni jābūt uzmanīgiem – var paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirdsdarbības ritma traucējumus.
Lieliskas imūnmodulējošas īpašības ir šitaki sēnei. Tās sastāvā ir glikosaharīds, kas nosaukts par lentinānu, ar spēju pastiprināt imūnšūnu veidošanos. [15] Svarīgi šitaki sēni termiski negatavot, jo temperatūrā virs 50 grādiem, vērtīgie polisaharīdi sadalās un zaudē ārstniecisko nozīmi. Šitake sēne jāēd vai nu svaiga vai jāizžāvē, jāsamaļ pulverī un jāpievieno pa tējkarotei ēdienam 2 – 3 reizes dienā. Tas pats sakāms par zemestauku sēni.

Ēdienam ir milzīga nozīme imunitātes uzturēšanā. Uz pierādījumiem balstītās medicīnas vadlīnijās ir atzīmēts, ka cilvēka imunitāte un homeostāze 70% ietvaros ir atkarīga no labas, veselīgas zarnu mikrofloras. Mēs savas zarnu baktērijas varam ietekmēt gan uz labo, gan slikto pusi tieši ar ēdienu, dzērienu un dzīves veidu. Japāņu gastroenterelogs, endoskopists Hiromi Šinja pārliecinoši pierādījis, kā var iegūt un saglabāt gremošanas trakta veselību: Veģetārās pārtikas ēdieniem jābūt 85-90%, gaļai un zivīm 10-15 % no kopējās pārtikas.[16]

Graudaugu produktiem vajadzētu būt pagatavotiem no tādiem graudiem, kas spēj dīgt.
Zivju ēdienus jāēd biežāk nekā gaļas, ieteicams termiski neapstrādātus.
Termiski neapstrādāti dārzeņi, augļi, ogas – katrā ēdienreizē.
Maksimāli atturēties no piena produktiem.
Izvairīties no ceptiem ēdieniem, margarīna un termiski apstrādātām eļļām.
Ēdienu rūpīgi sakošļāt un ēst mazas porcijas.
Lietot pietiekami daudz laba ūdens – 1.5 – 2 litri diennaktī..

Laimīgs cilvēks ir vesels cilvēks, laime stiprina imunitāti.

Kaut arī visas šīs lietas ir zināmas, iedvesmai iesaku šo grāmatu izlasīt, internetā var
sameklēt – Hiromo Shinya. Tulkojums latviešu valodā drīz www.fitoterapija.lv

Piedāvāju pasākumu kompleksu organisma aizsardzībai, lai ne ar ko neslimotu.

Lai ēdiens būtu kā zāles, ievērot Hiromo Šinja ieteiktos pārtikas
pamatprincipus:
1. Dažreiz ēdienam pievienot tējkaroti šitaki sēnes pulvera.
2. Katru rītu noēst ķiploka daiviņu, sagriežot to ripiņās, nekošļājot, uzdzerot ūdeni.
3. Pēc brokastīm sakošļāt 4-5 kadiķa odziņas un norīt.
4. Dažreiz palietot čagas tēju.
5. Dzert labu ūdeni, piemēram „Svētavots” 1.5-2 litrus dienā.
6. Lietot augu tēju Covid 19 profilaksei un ārstēšanai

Kārkla miza 20.0
Vīgriezes laksti 20.0
Liepas ziedi 15.0
Bērza lapas 15.0
Lakricas sakne 10.0
Kalmes sakne 10.0
Salvijas laksti 10.0
Asinszāle laksti 10.0

Divas ēdamkarotes augu tējas maisījuma apliet termosā ar 3 glāzēm karsta ūdens, ļaut ievilkties 10 -12 stundas. Lietot pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Ja nav termosa, vārīt 10 minūtes.
Šajā tējā kārkla miza un vīgriezes ziedi darbosies kā antikoogulanti, kavējot trombocītu un eritrocītu salipšanu, liepas ziedi pazeminās paaugstināto temperatūru, bērza lapas – aknu un nieru aizsardzībai un to darbības stimulēšanai, lakrica – virsnieru darbības stimulēšanai, kalmes sakne – pretvīrusu aizsardzībai, salvija un asinszāle – pret iekaisumu.

7. Rodiolas saknes pulveri kapsulās „Zelta sakne” pa 1 kapsulai no rīta un pusdienā
8. Uztura bagātinātāju ar bērza tāss ekstraktu betulīnu – BETULFLU vai BETULURO, BETULIVER, BETULCARD, BETULGASTRO, atkarībā no tā, kādas ir blakussaslimšanas – pa 1 kapsulai 2 reizes dienā. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.
9. Lietot D3 vitamīnu, ja tā līmenis ir zems.
10. Omega 3 preparātus.
11. Katru dienu veikt 5-7 kilometrus garas pastaigas.
12. Ja ir jākopj slims cilvēks, vai jāatrodas saslimušo kompānijā, lai efektīvi aizsargātu elpceļus no infekcijas, ieteicams viegli samitrināt sejas masku ar propolisa tinktūru, uzlikt to arī uz deguna, nēsāt blīvi piegulošas brilles (derēs slēpotāju).
13. Atrodoties slimības skartā apdzīvojamā vietā, izvairīties no fiziskiem kontaktiem, bez aizsardzības līdzekļiem atrasties cilvēkam no cilvēka ne tuvāk par 2 metriem. Izejot no mājām uzvilkt vienreizējas lietošanas
cimdus, masku un brilles, labāk gāzmasku (joks). Pēc to novilkšanas dezinficēt rokas ar spirtu saturošiem šķīdumiem, ieiet dušā, pārģērbties, āra drēbes atstājot ārpus mitekļa, izskalot muti ar degvīnu, 50 gramus var
iedzert.
14. Labāk nodrošināties ar pārtiku un padzīvot visiem mājās, kamēr viss beigsies.

Viens labums no šīs pandēmijas būs – mazināsies piesārņojums, planēta atdzisīs,
mazināsies globālās sasilšanas izraisītās dabas kataklizmas.

Labu veselību vēlot – ārsts, fitoterapeits Artūrs Tereško

References.
1. Brochot A, Guilbot A, Haddioui L, Roques C. Antibacterial, antifungal, and antiviral effects
of three essential oil blends.
2. Protective essential oil attenuates influenza virus infection: An in vitro study in MDCK cells
Shuhua Wu , 1,2,3  Krupa B Patel, 3   Leland J Booth , 3  Jordan P Metcalf, 3,4   Hsueh-Kung
Lin , 5,6,7  and  Wenxin Wu
3. Immunomodulation and Anti-Inflammatory Effects of Garlic Compounds
Rodrigo Arreola,  1 , *  Saray Quintero-Fabián ,  2  Rocío Ivette López-Roa ,  3  Enrique Octavio Flores-
Gutiérrez ,  4  Juan Pablo Reyes-Grajeda ,  5  Lucrecia Carrera-Quintanar ,  6  and Daniel Ortuño-Sahagún  6
4. Berberis vulgaris and its constituent berberine as antidotes and protective agents against
natural or chemical toxicities
Nooshin Mohammadzadeh, 1   Soghra Mehri , 2,3  and  Hossein Hosseinzadeh 2,3,
5. Acorus calamus.: Scientific Validation of Ayurvedic Tradition from Natural Resources. Pulok
Kumar Mukherjee,Venkatesan Kumar,Mainak Mal &Peter J. Houghton
6. Antiviral potency of mistletoe (Viscum album ssp. album) extracts against human
parainfluenza virus type 2 in Vero cells.Karagöz A 1 ,  Onay E , Arda N, Kuru A.
7. ,Antiviral Lectins: Selective Inhibitors of Viral Entry
Carter A. Mitchell,  Koreen Ramessar , and  Barry R. O’Keefe *
8. Antiviral Lectins: Selective Inhibitors of Viral Entry
Carter A. Mitchell,  Koreen Ramessar , and  Barry R. O’Keefe
9. Antiviral activity and mode of action of propolis extracts and selected compounds.Schnitzler
P 1 ,  Neuner A ,  Nolkemper S ,  Zundel C ,  Nowack H ,  Sensch KH ,  Reichling J .
10. Immunomodulatory Activity of the Water Extract from Medicinal Mushroom Inonotus
obliquus. Yean – Ran Kim
11. Antiviral activity of betulin, betulinic and betulonic acids against some enveloped and non-
enveloped viruses. Pavlova NI 1 ,  Savinova OV ,  Nikolaeva SN ,  Boreko EI ,  Flekhter OB .
12. Qingfeng Meng, Xuan Zhou, Le Liu and Shaobin Fu „ Research Progress in the Promissing
Natural Product-Betulin”
13. Biologically active pentacyclic triterpenes and their current medicine signification. Jiri
Patocka.
14. Rhodiola rosea L.: an herb with anti-stress, anti-aging, and immunostimulating properties for
cancer chemopreventionYonghong Li, 1   Victor Pham , 1,2   Michelle Bui , 1   Liankun Song , 1   Chunli
Wu , 1   Arman Walia , 1   Edward Uchio , 1   Feng Smith-Liu , 3  and  Xiaolin Zi 1,
15. Antiviral Agents From Fungi: Diversity, Mechanisms and Potential Applications
Riikka Linnakoski, 1,*   Dhanik Reshamwala , 2   Pyry Veteli , 1  Marta Cortina-Escribano, 3   Henri
Vanhanen , 3  and  Varpu Marjomäki
16. Hiromi Shinya”The Enzyme Factor: Diet for the Future”