Описание
Pēc vairāku grāmatu izlasīšanas par gemmoterapiju un iepazīšanās ar zinātniskiem pētījumiem esmu pārliecināts, ka gemmoterapijas ekstraktu pielietošana ir vienkārša, nekaitīga, tā dod stabilus veselības uzlabojumus, salīdzinoši nav dārga, turklāt šos preparātus cilvēks var pagatavot pats, ja tikai ir vēlēšanās, laiks, zināšanas un dabiskās terapijas ievirze.
Gemmoterapija nav vērsta uz akūtu simptomu nomākšanu, tā ir vērsta uz organisma pašregulācijas spēku stimulēšanu. Gemmoterapijai ir ietekme uz virsnieru dziedzeriem, stabilizējot imūnās reakcijas; uz limfātisko un asinsrites sistēmu, veicinot šūnu barošanu un attīrīšanu; uz zarnām un nierēm, veicinot organisma attīrīšanu no vielu maiņas gala produktiem.
Esmu nolēmis gatavot gemmoterapijas preparātus un iepazīstināt lasītājus ar šo jauno, potenciāli ļoti nozīmīgo fitoterapijas novirzienu, kuru var uzskatīt par tiltu starp fitoterapiju un homeopātiju.
Drošu roku esmu izmēģinājis šos preparātus pats uz sevi. Liekas, ka esmu kļuvis ļoti aktīvs, daudz strādāju, nenogurstu un labi paciešu karstumu un aukstumu, nometu četrus kilogramus svara, kā man nemaz nav žēl. Neesmu vairs tik aizmāršīgs kā pirms pusgada, biežāk atceros, ko esmu solījis, kaut gan pie tā vēl jāpiestrādā.
Gemmoterapijas ideja nāk no manas meitas Ilzes, kura ir lieliska homeopāte un ģimenes ārste. Reiz viņa man pajautāja: „Kā būtu, tēti, ja pagatavotu tinktūras no dažādu koku pumpuriem”. Sekoja šīs jomas interneta dzīļu pētīšana, grāmatu pasūtīšana, lai saprastu, kas tas ir, un pavasara pumpuru vākums no 15 dažādu sugu kokiem un krūmiem kam sekoja 15 veidu gemmoterapijas ekstraktu pagatavošanu pēc visiem farmakopejas likumiem.
Gemmoterapijas preparāti ir paredzēti gan akūtu, gan hronisku slimību ārstēšanai.
Ceru, ka šajā brošūrā sniegtā informācija un gemmoterapijas lietošana palīdzēs jums pārvarēt nelielas veselības problēmas. Ja tomēr, akūtos gadījumos lietojot šos preparātus, slimība nepāriet 24 stundu laikā, jāgriežas pie ārsta, lai saprastu, kas noticis.
Jēdziens ‘gemmoterapija’ nāk no latīņu valodas vārda gemma, kam, ne par velti, ir divas nozīmes – „dārgakmens” vai arī „pumpurs”, un no grieķu valodas therapein – ārstēšana. Tātad tā ir ārstēšana ar augu pumpuru preparātiem. Tomēr mūsdienu gemmoterapijā tiek izmantotas arī citas auga daļas, kas satur meristēmas audus – asni, dzinumi, sakņu jaunie izaugumi. Savukārt meristēmas audi augiem ir tas pats, kas cilvēkiem cilmes šūnas. Augiem no meristēmas audiem veidojas lapas, zari, ziedi un sēklas, bet cilvēkam no cilmes šūnām visas iespējamās šūnas, kas nodrošina cilvēka dzīvošanu.
Augu pumpuru izmantošana medicīniskiem mērķiem ir zināma kopš ļoti seniem laikiem.
Pati ideja par augu embrija daļu izmantošanu medicīniskiem mērķiem nav jauna – ieteikumi pumpuru, dzinumu un dīgstu izmantošanai ir atrodami Avicennas, Hipokrata, Galēna darbos, Ķīnas tautas medicīnā, Ajūrvēdas medicīnā un Homeopātijā, kur Mātes tinktūras pagatavošanai tiek izmantots viss augs, saknes ieskaitot. Ņemot vērā to, ka gemmoterapijā izmanto ne tikai pumpurus, bet arī augu sakņu dzinumus, šie gemmoterapijas preparāti varētu tikt uzskatīti par homeopātiskiem pagatavojumiem un būt ļoti noderīgi homeopātijas praksē.
Apbrīnojama intuīcija bija slavenajam renesanses laika ārstam Paracelsus, kurš rakstīja par dažādu spēku esamību dīgstos, pumpuros un negatavos augļos. Viņš uzskatīja, ka uzmanība jāpievērš visam augam, īpaši, pumpuriem, uzskatot, ka pumpuri satur visu, kas atrodas pieaugušā augā.
Eiropas Savienībā gemmoterapijai ir apstiprināts medicīnas palīgmetodes statuss, pateicoties tam, gemmoterapija ir guvusi ievērojamu popularitāti ārstu – homeopātu un naturopātu aprindās Austrālijā, Beļģijā, Kanādā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Jaunzēlandē un Rumānijā.
Var teikt, ka gemmoterapijas popularitāte pasaulē aizvien pieaug, tiek veikti arvien jauni pētījumi; arī gemmoterapijas speciālisti uzkrāj zināšanas un atklāj jaunas iespējas šo preparātu pielietošanā. Tiek uzskatīts, ka šai botāniskajai terapijai akūtu un hronisku simptomu gadījumā ir milzīgas potenciālās iespējas,
Es uzskatu, ka gemmoterapijas maigais, tomēr spēcīgais efekts, kā arī lietošanas ērtums un pieejamība, laikmetā, kad medicīnas praksē tiek lietota aizvien toksiskāka ārstēšana, tiks atzinīgi novērtēts.
Ir izpētīts, ka gemmoterapiju var lietot arī bērnu ārstēšanas praksē un geriatrijas pacientiem. Lielākā daļa ekstraktu ir droši arī grūtniecības laikā. Pierādīts, ka pumpuru terapija nodrošina tūlītēju iedarbību akūtos gadījumos, bet hronisku slimību gadījumā ir nepieciešama ilgstošāka ārstēšana.
Gemmoterapija atjauno orgānu dabiskās funkcijas, samazinot vai novēršot nepieciešamību papildus uzņemt mākslīgos vitamīnus un minerālvielas, kuras ķermenis ražo dabiski.
Pielietojot gemmoterapiju praksē, apstiprinājies, ka tās darbība sniedzas līdz organiskajam un šūnu līmenim.
Vislabākie rezultāti tika gūti, pumpuru ekstrakcijai izmantojot 55% etilspirta un pārtikas glicerīna maisījumu.
Bioloģiski aktīvās vielas, ko satur pumpuri, nodrošina orgānu audu bioloģisko aktivitāti, galvenokārt stimulējot nieru un aknu izvadīšanas funkciju un limfātiskās sistēmas aizsardzības funkcijas.
Pēc gemmoterapiju praktizējošo ārstu novērojumiem, cilvēkiem, kas ārstējās ar gemmoterapiju, normalizējās asins seruma olbaltumu frakciju līmenis, kas ir viens no svarīgākajiem veselības kritērijiem.
Pumpuru spēka avots
Pumpuru spēka avots ir meristēmas (no grieķu valodas meristós – dalāmas) audi, kas glabā sevī potenciālu spēju dalīties un veidot jaunas šūnas un auga daļas. Pumpura vai cita veģetācijas elementa meristēmas šūnas “snauž”, līdz veidojas labvēlīgi klimatiskie apstākļi, un, tos sagaidot, šūnas dalās, nodrošinādamas nepārtrauktu auga masas pieaugumu. Meristēmas šūnas no viena pumpura pakāpeniski diferencējas, veidojot dažādas auga elementus – ziedus, zarus, lapas, saknes. Izšķir apikālās meristēmas, tās atrodas sakņu vai dzinumu galos un nosaka šo orgānu augšanu garumā; kambija meristēmas, kas nodrošina saknes un kāta augšanu biezumā un resnumā. Ir arī brūču dzīšanas meristēmas, kas veidojas audu un orgānu bojājumu vietās un ir iesaistītas bojājumu dziedēšanā, izdalot sveķus, līmveidīgas vielas un veidojot rētaudus.
Bioloģiskie savienojumi, kas atrodas pumpuros, ir ļoti aktivizēti, tāpēc tie var aktīvi darboties ne tikai augā, bet arī cilvēka organismā. Augi un cilvēki ir vienoti. Lielākoties visi mikroelementi un vitamīni, kas ir augā, atrodas arī cilvēkā. Visuvarenais spēks dabā ir iedibinājis tādu kārtību, ka augi kalpo cilvēkiem un dzīvniekiem par barību veselības uzturēšanai un par zālēm slimību ārstēšanai, kā arī mājokļa iekārtošanai un sasildīšanai. Cilvēki un dzīvnieki, savukārt, gribot – negribot, kalpo augiem tos pavairojot, par ko augi ir visiem pateicīgi.
Visām pumpuru audu šūnām ir spēja pārveidoties par dažādām auga veģetācijas formām. Gemmoterapijas pamatlicējs Pols Henrijs savos darbos šo procesu tēlaini nosauca par nebeidzamu embrioģenēzi. Dzīvnieku valstībā nav meristēmisko audu, toties, ir cilmes šūnas, kas nodrošina embrija augšanu un attīstību, bet pieaugušā organismā vajadzības gadījumā spēj diferencēties par jebkuru organisma šūnu. Meristēmas šūnām raksturīga augsta vielmaiņas aktivitāte. Tādējādi gemmoterapijā terapeitiskiem nolūkiem tiek izmantoti augu “embrija” audi, kas glabā sevī reproduktīvo aktivitāti, atšķirībā no klasiskās fitoterapijas, kurā tiek izmantoti nobrieduši augu audi, kas zaudējuši spēju pārveidoties.
Pumpuru aktīvās vielas, kas nodrošina gemmopreparātu efektivitāti
Papildus tam, ka pumpuri un jaunie dzinumi, tāpat kā pārējās auga daļas, satur vitamīnus, mikroelementus un minerālvielas, tiem, salīdzinoši, ir vairāk nukleīnskābju un augšanas hormonu, salīdzinoši ar citām auga daļām. Tie satur arī ļoti specifiskas vielas, piemēram, auksīnus un gibberelīnus, kas sāk pazust pēc tam, kad augs sazaļo.
Tātad, nozīmīgākā pumpuros esošā vielu grupa, kas nodrošina gemmoterapijas efektivitāti, ir augšanas fitohormoni, piemēram, auksīns, gibberelīns un citokinīni.
Auksīni (no grieķu: auxein – augt, palielināties) ir ķīmisku savienojumu grupa, kas augos pilda regulatorās funkcijas – augšanu, ziedēšanu, augļu nogatavošanos. Atšķirībā no citiem augšanas regulatoriem, auksīni kopā ar citokinīniem, kaut nelielos daudzumos, ir jebkuram augam nepieciešami praktiski visos fizioloģiskajos procesos.
Augiem auksīnu sintēze galvenokārt ir jaunajos audos, kur notiek visintensīvākā šūnu dalīšanās. Pamatā kā izejvielas tiek izmantota aminoskābe triptofāns, kas ir arī cilvēka organismā un kā neaizvietojamā aminoskābe, pilda laimes hormona serotonīna izejvielas lomu.
Pieminētie citokinīni ir specifiski augu regulatorie ķīmiskie savienojumi, jeb fitohormoni, kas augiem sintezējas sakņu augošajos galos un pēc tam caur vadiem nonāk virszemes orgānos, kur tie nodrošina citokinēzi – stimulē šūnu dalīšanos un izraisa dzinumu diferenciāciju, aktivizē lapu augšanu, stimulē hloroplastu veidošanos, aizkavē lapu novecošanos, piedaloties slāpekļa metabolismā.
Citokinīni augos palēnina novecošanās procesus, inhibējot noteiktu proteīnu sadalīšanos, stimulējot proteīnu un RNS sintēzi un mobilizējot barības vielas no apkārtējiem audiem. Citokinīni arī palēnina lapu novīšanu, tādēļ tos plaši izmanto puķu pārdevēji, apsmidzinot nogrieztas puķes ar citokinīna šķīdumu, lai ilgāk saglabātu tās svaigas.
Citokinīniem nav specifiskas ietekmes uz cilvēka organismu, tiem ir tikai auksīna veidošanas loma.
Gibberelīns tiek sintezēts gandrīz visos augu orgānos, īpaši galotņu lapu pumpuros un sakņu galos. Pēc ķīmiskās struktūras tas ir uz izoprēna bāzes veidots terpenoīds. Gibberelīns stimulē šūnu dalīšanos, aktivizē stumbra augšanu, ziedēšanu, bumbuļu un augu sēklu dīgšanu.
Cilvēka organismā šis terpenoīds darbojas kā spēcīgs antioksidants.
Koku un krūmu pumpuros ir atrasti arī šādi komponenti, kam arī ir liela nozīme cilvēka veselības uzlabošanā un uzturēšanā:
• sveķi,
• ēteriskā eļļa,
• miecskābes, tanīni,
• hlorofils,
• kanēļskābe,
• vitamīni,
• saponīni,
• minerālvielas un mikroelementi,
• flavonoīdi.
Tomēr ar bioloģiski aktīvām vielām vien nevar izskaidrot tik daudzpusīgu un spēcīgu pumpuru iedarbību uz cilvēka organismu. Zinātnieki izsaka domu, ka šai metodei piemīt enerģētiska iedarbība. Klasiskās medicīnas pārstāvji no enerģijas pieminēšanas medicīnā un cilvēku dziedināšanā baidās kā “nelabais no krusta”, bet tas notiek aiz nezināšanas.
Jaunākie zinātnes atklājumi liecina, ka atomu, no kā sastāv visa matērija, veido kvanti, kuriem nav nosakāma masa, bet ir izmērāma enerģija. Tātad visas pasaules pamata stūrakmens ir nevis masa, bet enerģija. Izejot no šīs pozīcijas, var izskaidrot gan dziednieku darbības, gan homeopātijas, gan gemmoterapijas labo ietekmi uz cilvēka veselību, diagnostiku pēc cilvēka auras, kā arī spoku parādīšanos un poltergeista fenomenu.
Gemmoterapijas iespējas:
• Organisma aizsardzības (imunitātes) stiprināšana.
• Organisma attīrīšana no kaitīgām vielām – pesticīdiem, herbicīdiem, amalgamas svina savienojumiem, pārtikas e-vielām.
• Negatīvo pārdzīvojumu radītā stresa seku novēršana.
• Depresijas novēršana.
• Slimības izsaucēja neitralizēšana.
• Slimības simptomu mazināšana.
• Vielmaiņas procesu sakārtošana.
• Organismam nepieciešamo barības vielu, vitamīnu un mikroelementu nodrošināšana.
Pumpuriem ir antibakteriāla, imūno sistēmu spēcinoša, brūces dziedējoša, uzmundrinoša un attīroša iedarbība uz cilvēka ķermeni. Kad augu “atjaunojošie” komponenti nonāk cilvēka ķermenī, tie spēj stimulēt šūnu dzīvi un tās atjaunot, atbalstīt dziedināšanas procesus, aktivizējot cilmes šūnas.
Pumpuru iedarbība ir salīdzināma ar visu pārējo augu daļu: sakņu, kātu, lapu, ziedu ārstnieciskās iedarbības summu.
Par konkrētiem veselības uzlabošanas ieteikumiem tālāk grāmatā: „Gemmoterapija – terapija ar koku un krūmu pumpuru ekstraktiem”.
