0

Divas zvaigznes vidū cilvēks

 

Balts zirgs ar pentagrammu uz sāniem
Sena teiksma stāsta par ķīniešu filozofu, kurš meditācijas laikā ieraudzījis no upes iznirstam zirgu ar neparastu zīmi uz sāniem. Tā bija ar apli apjozta pentagramma, kurā viedais filozofs saskatīja 5 stihijas, kas savstarpēji mijiedarbojoties veido visas pasaules norises, šai pentagrammā filozofs saskatīja simboliski attēlotu laika tecējumu un cilvēka dzīves ritējumu ar viņa iespējamām veselības un slimības izpausmēm. Šinī 5 elementu sistēmā ietvertās likumsakarības un zināšanas Austrumu mediķiem kļuva par diagnosticēšanas un ārstēšanas algoritmu jau 4000 gadu pirms mūsu ēras un turpinās arī mūsdienās, jo nekas labāks vēl nav izdomāts. Mēs, kas sevi uzskatām par rietumniekiem, to mācāmies šifrēt tikai tagad.

Austrumu medicīnas filozofijas pamatā ir uzskats, ka cilvēks ir pasaules sastāvdaļa un ka visas cilvēka organisma sistēmas darbojas kopā, viena otru papildinot un atbalstot. Šīs filozofijas pamatā ir uzskats, ka cilvēks ir pasaules sastāvdaļa un ka visas cilvēka organisma sistēmas darbojas kopā, viena otru papildinot un atbalstot. Elements koks nosaka aknu un žultspūšļa darbību, tā pārziņā ir acis un redze, nagi, perifērie nervi, saistaudi. Elements uguns pārstāv sirdi, asinsvadus, nervu sistēmu, imūnsistēmu, tievo zarnu, mēli. Zeme ir saistīta ar gremošanas sistēmu – tās pārziņā ir kuņģis, 12 pirkstu zarna, aizkuņģa dziedzeris, liesa, muskuļi. Elements metāls ir atbildīgs par plaušām, bronhiem, degunu, ādu, matiem un resno zarnu. Ūdens stihija, protams, ir nieres, urīnpūslis, iekšējie un ārējie dzimumorgāni, locītavas un kauli, kā arī kaulu smadzenes- asinsķermenīšu veidošanas sistēma.

Visi šie elementi un, tātad, arī cilvēka orgānu sistēmas, pa apli pulksteņa rādītāja virzienā baro un stimulē viens otru. Tāpat kā koks deg un “baro” uguni, tāpat aknas attīra asinis, regulē holesterīna līmeni un veic daudzas citas funkcijas, kas nodrošina normālu sirdsdarbību un pasargā no sirds un asinsvadu slimībām.
Uguns degot veido pelnus un “baro” zemi. Attiecinot to uz cilvēka organismu, novērojam, ka labs asinsvadu stāvoklis ir garantija, ka gremošana, barības uzsūkšanās un tās izmantošana norisināsies normāli, kas, savukārt, nodrošina spēcīgu organisma imunitāti un pasargā no elpošanas orgānu un resnās zarnas slimībām. Šinī gadījumā ir līdzība ar to, ka zemes dzīlēs veidojas metāls un ka zeme ir metāla māte.

Ar metāla instrumentiem no zemes iegūst ūdeni, arī noliekot metālu vakarā sausā vietā uz zemes, no rīta to atrod slapju; tātad ir pareizs secinājums, ka metāls ir ūdens radītājs. Attiecinot šo likumsakarību uz cilvēka organismu, mēs zinām, ka normāla elpošanas sistēmas darbība nodrošina ne tikai gāzu apmaiņu, bet arī pareizu skābju un sārmu līdzsvaru organismā, uz ko ir ļoti jutīgas nieres. Bez tam plaušas izdala vielu maiņas gāzveida atlikumus; tādejādi palīdz nierēm.

Ūdens dod dzīvību kokam un visam dzīvajam, ko koks personificē. Cilvēka organisms lielākoties sastāv no ūdens, kurā peld ķermeņa šūnas, asins formelementi, barības vielas un daudz kas cits, kas nodrošina normālu organisma darbību, bet šķidruma daudzumu, Ph līmeni, sāļu koncentrāciju regulē, galvenokārt, nieru un aknu saskaņota kopdarbība.

Katrai lietai ir divas puses- redzamā un neredzamā, bez tam tai ir arī ārējā un iekšējā daļa. Katrai tumsai kaut kur pretī ir gaisma, aukstumam pretī stāv siltums, sliktajam labais un reizēm nevar saprast, kas ir sliktais un kas ir labais, kur sākas gaisma un kur beidzas tumsa, jo tie vienmēr nāk kopā un ir labi, ja tie ir līdzsvarā. Austrumu filozofijā šo gaišo un tumšo spēku spēli sauc par IŅ – JAŅ cīņu. Harmonija iestājas tad, kad neviena stihija un spēks negūst pārsvaru. Dabā tas ir miers un normāls laika plūdums, bet cilvēkam tā ir veselība un laimīgs, ražena darba mūžs. Visas lietas un parādības mums apkārt var sadalīt pēc to IŅ un JAŅ īpašībām. Cilvēka organismā IŅ orgāni ir aknas, sirds, liesa un aizkuņģa dziedzeris, plaušas un nieres. JAŅ orgāni ir žultspūslis, tievā zarna un (mistiskais) trīskāršais sildītājs, kuņģis, resnā zarna, urīnpūslis.

Šo filozofisko koncepciju var izmantot kā diagnostikas algoritmu. Kad nav zināms kādas slimības pirmsākums vai nav skaidra diagnoze, ir ļoti vērtīgi zīmēt 5 elementu sistēmu, domāt un izdomāt, kāpēc cilvēkam radusies šī slimība- no kurienes kas un kāpēc ir sācies un ar kādiem paņēmieniem un līdzekļiem konkrēto cilvēku būtu iespējams izārstēt. Austrumu medicīna ir stipra tieši ar šo savu filozofisko pamatu un ar šo visaptverošo cilvēka organisma analīzi, kas ļauj īsā laikā un ar minimāliem līdzekļiem noteikt pareizu diagnozi, kura parāda vai slimībai ir akūta, vai hroniska gaita (JAŅ vai IŅ sindroms), vai tā ir radusies ārēju apstākļu (aukstuma, mitruma, vēja, karstuma sindroms) ietekmē, vai iekšēju procesu rezultātā, kuri rada 8 iekšējos sindromus. Ar terminiem pilnuma un tukšuma sindroms apzīmē organisma aizsardzības spēku vai vājumu. Tāda pieeja palīdz veiksmīgi vadīt cilvēku laukā no slimības žņaugiem.

Rietumu medicīnai diemžēl nav filozofijas, nav sistēmas, kas parāda, kādā veidā cilvēks un daba ir vienoti; tās stiprums ir augsti attīstīta tehnoloģija, kuras priekšā slimnieks un ārsts dažreiz atvirzās otrajā plānā. Patīkams izņēmums, kā rietumu medicīnas nozare, ir homeopātija. Prasmīgu homeopātu rokās šī metode tiešām dara brīnumus. Ar homeopātisku preparātu palīdzību bieži izdodas palīdzēt cilvēkam atrast ceļu uz veselību un atgūt to ar minimāliem zaudējumiem.

Nenoliedzami, rietumu medicīna ir ļoti spēcīga un efektīva intensīvajā terapijā, ķirurģijā, mikroķirurģijā un, īpaši, neiroķirurģijā; tagad no nāves tiek glābti tūkstošiem cilvēku, kuri vēl pirms 10 gadiem būtu neglābjami. Tanī pašā laikā ļoti daudziem nevar palīdzēt, jo valstij nav naudas un slimniekam arī tās nav, bet ir ļoti sāpīgi to apzināties un staigāt raudot, piemēram, ar galēji deformētu un sāpīgu gūžas locītavu tikai tāpēc, ka nav līdzekļu. Deformētas locītavas ar tējām, protams, neizārstēsim- nebūsim naivi, bet ja laikus, parādoties pirmām locītavu stīvuma un sāpju pazīmēm, sāksim lietot vajadzīgos ārstniecības augus un to maisījumus, tad deformācija vispār neattīstīsies. Tas ir ārstniecības augu un tautas medicīnas spēks.

Lūk, kā darbojas pieminētais 5 orgānu sistēmu algoritms. Ir zināms, ka veselu, slimības neskartu, aknu darbība nodrošina zemu holesterīna līmeni asinīs, normālu asinsspiedienu, veselus asinsvadus un sirdi. Arī nervu sistēmas stāvoklis ir stiprā mērā atkarīgs no aknu darbības. Ne velti saka- žultains cilvēks. Labs asinsvadu stāvoklis, savukārt, ir garantija, ka notiks normāla gremošana, ka izdalīsies vajadzīgās gremošanas sulas un fermenti, ka visas barības vielas labi uzsūksies. Normāla gremošanas sistēmas darbība stiprina cilvēku imūnsistēmu, un paēduši cilvēki retāk slimo ar plaušu slimībām. Tuberkuloze, piemēram, ir pusbadā dzīvojošu ļaužu slimība. Normāla elpošanas sistēmas darbība nodrošina ne tikai gāzu apmaiņu, bet arī pareizu skābju un sārmu līdzsvaru organismā, pret ko ir ļoti jūtīgas nieres. Bez tam plaušas izdala vielu maiņas gāzveida atlikumus, tādejādi palīdz nierēm. Nieres un aknas darbojas vienotā sistēmā, un normāla nieru darbība atvieglo aknu darbību – tām nav jāstrādā viens un tas pats darbs vairākas reizes. Šī ir veselības programma, pēc kuras cilvēks atjaunojas, atveseļojas un atgūst spēkus.

Likumsakarīgi, ka dabā pastāv arī novecošanās, slimības un pašiznīcināšanās programma, kura ir vajadzīga, lai atbrīvotu vietu jaunajam. Tāda ir skarbā dzīves realitāte. Piecu elementu sistēmā šī programma ir attēlota ar bultām apļa iekšpusē un veido piecstaru zvaigzni. Tāpat kā ūdens dzēš uguni, tāpat nieru slimības rada sirdsdarbības traucējumus, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds mazspēju; tāpat kā uguns kausē metālu, tā sirds slimības, pirmām kārtām, nelabvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu un, tāpat, kā metāls cērt koku, tā traucējumi elpošanas sistēmā ietekmē aknu darbību. Pat ja, pavirši meklējot, liekas, ka tas tā nav, izdarot papildus izmeklējumus, šīs likumsakarības atklājas. Koks augot patērē zemi. Protams, visiem zināms, ka aknu darbības traucējumi, pirmām kārtām, graujoši ietekmē gremošanas sistēmu. Normālā dzīves plūdumā abi procesi atrodas līdzsvarā un to sauc par veselību. Slimība sākas tad, kad kāda no sistēmām sāk darboties pārāk intensīvi vai arī, gluži otrādi, spēji samazina savu jaudu. Piemēram, runājot līdzībās, ja elements Uguns ļoti intensīvi deg, tad sāk degt arī zeme, bet, attiecinot to uz orgānu sistēmām, ja ir pārāk intensīva nervu darbība, tad bieži rodas12 pirkstu zarnas čūla. Šinī kontekstā baktēriju Helicobacter pylori, kuru pašreiz vaino kuņģa un 12 pirkstu zarnas čūlas izraisīšanā, var uzskatīt par nosacīti patogēnu baktēriju, kura izraisa saslimšanu tad, ja viņai to ļauj apstākļi, jo to atrod 80-90 % cilvēkiem- gan slimiem, gan veseliem.

Šī piecu elementu sistēma ir apzināta vismaz pirms 4000 gadiem un joprojām darbojas. Tās ir mūžīgās vērtības. Protams, nav iespējams dažos vārdos aprakstīt šis filozofijas dzelžaino un tanī pat laikā tik elastīgo loģiku, bet ceru, ka kādu būšu ievilinājis šajos tīklos. Jebkurš reāli domājošs cilvēks un, īpaši, ārsts vai dziednieks, iepazīstoties ar šo mācību, ir spiests pamatīgi pārvērtēt savu līdzšinējo darbību un tas nāk par labu gan viņam, gan viņa pacientiem.

Izrādās – šādā pentagrammā ievietojams viss, kam saistība gan ar sabiedrības attīstību, gan cilvēku: viņa mūža ritums, orgānu sistēmas, lietojamie augi. Izprotot to savstarpējās attiecības – gan stimulējošas, gan ārdošās, var labāk orientēties arī jomās, kas saistāmas ar veselību un dzīvesprieku.

Pēc šī pieņēmuma cilvēka ienākšana pasaulē sākas no ūdens elementa mūžīgā sasaluma jeb ziemas stadijā, kura glabā pavasara dīgli.

* Dzīves ritējums pretī pavasarim – koka elementam, ilgst no dzimšanas mirkļa līdz 21 gada vecumam. Tas – personības izveides laiks, kad organisms gan uzkrāj fiziskās iemaņas, gan attīsta intelektuālās. Cilvēku šajā dzīves posmā kā plastilīnu iespējams locīt, virzīt, motivēt. Nekādus lielos veikumus no koka vēl nevar prasīt, galvenais – lai nesastrādā lielas kļūdas, tāpēc tas, kas saistās ar labdabīgu ālēšanos, cerīgas nākotnes vārdā šajā laikā tiek piedots.
Taču, ja alnis mazai priedītei nograuž galotni, lietaskoku vairs nav ko gaidīt, lai cik labi turpmākie augšanas apstākļi tiktu nodrošināti. Kāds stāds, tāds koks.

Ja cilvēks savā personības formēšanās laikā sāk neveselīgi ēst, smēķēt, lietot alkoholu vai citas baudvielas, tiek iegūta atkarība, kas viņu pavadīs visu mūžu, sagandējot lielu daļu ieliktā potenciāla.

* No 21 līdz 35 gadiem – vasara, visproduktīvākais dzīves laiks, jaunības realizācijas posms, kad visu nosaka uguns elements. Zināšanas un iemaņas jau iegūtas, ķermenis spēkpilns, prāts radošs, gars trauksmains. Cilvēks – kā uz mērķi izšauta liesmojoša bulta un ja pareizi un precīzi ir bijis nomērķēts jau bērnībā, tad mērķis tiek sasniegts- iegūta profesija, materiāla patstāvība, sava vieta sabiedrībā. Parasti šai dzīves posmā cilvēks iemīlas, nodibina ģimeni un rada bērnus. Dažreiz uguns elements jauniešu dzīvē ir tik spēcīgs, ka tas deg pats un dedzina arī daudz ko sev apkārt, tāpēc labi, ja izdodas piebremzēt.
Šajā laikā var atļauties daudz strādāt, atpūsties vētraini, labā kompānijā izmalkot pat trīs tasītes kafijas dienā, neviens tāpēc nekļūs par kofeomānu vai cita veida atkarīgo, kā tas būtu noticis pavasarī. Var ēst kalorijām bagātāku uzturu – ja tiek patērēts daudz enerģijas, daudz var arī uzņemt, cērtot jaunus ceļus un uzlabojot jau iestaigātos. Trauksmē, kustībā, sevis apliecināšanā.

* No 35 līdz 49 gadiem – augusts, septembris, agrīns rudens, kad sākas ražas novākšanas cēliens, kas ir zemes elementa pārziņā, Jānovāc izaudzētais un lietišķi jāizvērtē, kāda padevusies raža – visās jomās, arī attiecībās. Vēl daudz ko var iesākt, taču jāskatās vai pietiks laika pabeigt. Jāpārkārtojas uz mazāku enerģijas patēriņu un fiziskās piepūles aizstāšanu ar garīgu aktivitāti. Šai dzīves posmā harmoniski attīstīts cilvēks kļūst par dzīves maģistru, kas tulkojumā nozīmē-skolotājs un drīkst mācīt un nodot savas zināšanas un pieredzi saviem sekotājiem un skolniekiem.
Ja kāds šo dabas noteikto cikliskumu ignorējis un arī šajā laikā mēģina noturēties uguns periodā: vēl nepietiek, joprojām vajag iegūt visus pasaules labumus un baudas, trakot kā jaunībā, mainīt dzīves virzienus, visās frontēs gūt jaunas uzvaras – parasti seko ļoti sāpīgs kritiens. Cilvēkiem – slimība vai pāragra nāve. Sabiedriskajiem veidojumiem un valstīm – krīze, ekonomiskā un ētiskā. Patlaban tieši tas notiek ar pasauli, kura gribēja vārīties uguns elementā bezgalīgi, it kā būtu iespējama mūžīgā vasara, kaut arī cikliskuma likums sen licis apstāties un analizējot ievilkt elpu.

* No 49 līdz 63 gadiem rudens, mierīga un apcerīga mūža guvuma baudīšana metāla elementā tas ir laiks, kad vairs nevajadzētu uzsākt neko jaunu – mainīt profesiju sadzīves vidi vai ierastos cilvēkus.

Zinot, ka apcirkņi lielāki un pilnāki nekļūs, nu laiks pieņemt, ka ļaudīm nemaz nevajag daudz. Saprotot, ka jebkurš šodienas cilvēks dzīvo nesalīdzināmi greznāk par viduslaiku karali, pajautāt, vai tas dara viņu laimīgāku.
Jauns dzīves baudīšanas veids – aristokrātiski pagarlaikoties un garīgi pilnveidoties. Laikā, kad apkārt viss kūsā mudinājumos pagūt, saķert, nenokavēt, māka nesteigties emocionāli un pat fiziski it kā pagarina dzīvi, kuras īsumu cilvēks sāk apjaust. Pilnvērtīgi vadītai dzīvei, kurā vieta laimes sajūtai, obligāti vajadzīgs posms, kad citkārt steigai atvēlēto laiku beidzot aizņem apcerēm un meditācijai veltīti brīži. Bet galvenais – gari cēlieni, kas atvēlēti rotaļām ar pašu jaunāko paaudzi. Kurš patiesi pietuvojies harmonijai, vecumā ar magnēta spēku pievelk mazus bērnus. Bet bērni tiecas pretī viņam – dabas atvēlētais brīdis nodot savu pieredzi un dzīves gudrību tālāk. Tas ir viens no svarīgākajiem mūža pilnestības rādītājiem – ja vecumam līdzās ir plaukstoša jaunība, kurai svarīgi tieši tavi uzskati, pārliecība, vilšanās un uzvaru analīze, kas tiek pārņemta, skatoties acīs, noglāstot roku vai pieglaužot vaigu.

Pēc 63 gadiem cilvēka mūžs virzās uz ziemas pusi, kas slēpjas ūdens elementā, ko sasniedz 77 gadu vecumā. Cilvēkam vielu maiņas procesi šinī laikā kļūst minimāli, šajā dzīves periodā cilvēks beidzot var atļauties mieru un atpūtu, var vērot nesteidzīgi dabas norises, neuztraukties, ka nenāk miegs, jo var pagulēt jebkurā diennakts laikā un bezmiegs nevar būt par iemeslu lietot miega līdzekļus – pagulēs, kad miedziņš atnāks. Šinī dzīves periodā sevi ar smagu darbu un kalorijām bagātu ēdienu nevajag apgrūtināt- viss jau ir paveikts un atrašanās šai saulē ir balva par iepriekš harmoniski nodzīvoto mūžu. Dzīvības cikls ar ziemas atnākšanu nebeidzas, jo pēc ziemas noteikti nāks pavasaris, tāpat kā pēc nakts diena. Bet cilvēks top nemirstīgs caur bērniem.

Piecu elementu sistēma attiecas arī uz augiem. Galvenais, kas nosaka to piederību vienam vai otram elementam ir to garša. Augi, kuri atbilst elementam Koks, ir ar skābu garšu un tos izmanto aknu un žultspūšļa ārstēšanai, taču, vienlaicīgi, tos izmanto arī novājinātas sirds ārstēšanai. Mēs labi zinām, ka augi, kuri dzen žulti un veicina žults veidošanos, uzlabo arī sirdsdarbību. Lietu nedaudz sarežģī tas, ka augi viena elementa ietvaros, tāpat kā cilvēka orgāni, dalās pēc to IŅ – JAŅ īpašībām. Elementam koks piederošie JAŅ īpašību augi samazina aknu iekaisumu, sekmē žults veidošanos, regulē holesterīna vielumaiņu, stimulē aknu spēju saistīt organismam svešas, kaitīgas vielas. Šeit varam nosaukt pelašķi, rasaskrēsliņu, citronu, lazdu, citronmelisu, baltos kārklus, struteni, dzelteno amoliņu, bārbeli, panātri, pieneni, zeltslotiņu, šampinjonus, kāpostu, kastani.

Elementam Koks piederošie IŅ grupas augi stimulē vispārējo dzīvības spēku ČI, kurš ir ļoti lielā mērā atkarīgs no aktīvas aknu darbības un kura trūkums izraisa nospiestību, nemieru, nespēju adekvāti atsaukties uz apkārt notiekošo. Šie augi stimulē aknu imunitāti, tiem ir arī urīndzenošas īpašības, tie stimulē vairogdziedzera darbību, tonizē redzes nervu un uzlabo redzi. Šie brīnišķīgie augi ir selerijas, dižzirdzene, ālanta, rudzupuķe, lavanda, piparmētra, ceļmallapa, rozmarīns.

Elementam Uguns pieder augi ar rūgtu garšu un ar tiem ārstē cilvēkus, kuriem ir slima sirds, bojāti asinsvadi, nedarbojas normāli nervu sistēma. Tad, kad ir šo orgānu un sistēmu pastiprināta darbība, tas ir, JAŅ stāvoklis, tad izmanto vilkābeli, bērzu, akāciju, āmuļus, lazdu, liepu, lavandu, majorānu, kapmirti, vīgriezi, baldriāni. Kad elementam Uguns atbilstošie orgāni ir nonākuši pārmērīgā IŅ stāvoklī, kas izpaužas ar sirds mazspēju, atmiņas pasliktināšanos, nieru darbības vājumu, caureju, melanholiju un depresiju, tad palīdzēt var pavasara adoniss, lielziedu kaktuss, mārdadzis, uzpirkstīte, oleandrs, majpuķīte, strofants.

Augi, kuri atbilst elementam Zeme, pēc garšas ir saldi; tos izmanto ne tikai kuņģa un 12 pirkstu zarnas slimību ārstēšanai, bet arī plaušu slimību novēršanai. Cilvēkam ar pastiprinātu kuņģa un aizkuņģa dziedzera JAŅ darbību, kas izpaužas ar sliktu dūšu un vemšanu, nepatīkamu smaku no mutes, žagām, vēdera uzpūšanos, noslieci uz furunkulozi, dedzināšanu kuņģa un krūšu kaula rajonā, tumši sarkanu mēli, sausumu mutē un slāpēm, rūgtām atraugām, hroniskiem aizcietējumiem, pastiprinātu ēstgribu, biežām galvassāpēm, locītavu sāpēm, var palīdzēt, dodot tam tādus augus kā ārstniecisko ancīti, rasaskrēsliņu, lielā dadža sakni, bebrukārkliņu, matuzāli, galegu, paegļa ogas, kukurūzu, kazeni, kliņģerīti.

Cilvēkiem ar pastiprinātu kuņģa un aizkuņģa IŅ spēku darbību, kas izpaužas ar hroniskām iesnām, noslieci uz zarnu parazītu invāziju, priekšdziedzera iekaisumu, nakts slapināšanu, neauglību, frigiditāti, impotenci, mazasinību, novājinātu vairogdziedzera darbību, locītavu sāpēm, maniakāli depresīvu sindromu, lēnu sirdsdarbību, necukura diabētu, asiņošanu no dažādiem orgāniem un kuriem ir sūdzības par nemotivētu nogurumu, salšanas sajūtu, pēdu un plaukstu salšanu, svīšanu, nepatiku pret ēdienu, biežu caureju, sāpēm jostas rajonā, saliecoties un iztaisnojoties, ir ieteicams lietot ālanti, kanēli, upeni, benediktīnu, estragonu, ģerāniju, apīni, skābenes, ceļmallapas, mārsilu, anīsu, vērmeli, zalkšu sūreni, kumelīti, ķimenes, bārbeli, piparmētru, asinszāli, valriekstus, tīruma kosu, saldsaknīti, salviju, tūju.
Elementa Metāls augiem raksturīga asa, pikanta, garša. Tos izmanto elpošanas sistēmas orgānu, resnās zarnas, kā arī nieru un dzimumorgānu ārstēšanai. Ja šīm elementam piederošie cilvēka orgāni un organisma funkcionējošās sistēmas nonāk postošu JAŅ spēku iespaidā, tad tādam cilvēkam parādās sūdzības par dzirdes novājināšanos un troksni ausīs, par paaugstinātu asinsspiedienu, deguna asiņošanu no deguna, spastiskām sāpēm vēderā, aizcietējumiem ar sāpīgu vēdera izeju, kas var mainīties ar asiņainu caureju. Seja šiem cilvēkiem bieži ir tumši sarkanā krāsā, tie bieži ir neapmierināti, agresīvi, bez jēgas mētājas un nevar atrast savu vietu dzīvē. Raksturīgi simptomi šinī gadījumā ir karstas plaukstas, sāpīga, sausa apsārtusi žāva, sausums mutē, sāpes plecos un starp lāpstiņām, aizdusa, sausi, svilpjoši trokšņi plaušās, sauss klepus, lipīgi nakts sviedri. Pacientiem ar tādiem simptomiem var palīdzēt, dodot tiem eikalipta, altejas, lakača, priežu pumpuru, ilang-ilanga, oša, šandras, timiāna preparātus.

Ja cilvēks ir nonācis elementa Metāls IŅ spēku varā, tad rodas sūdzības par salšanas sajūtu, īpaši sejā, mutes dobumā un zobos. Raksturīga bieža žāvāšanās, šķidras iesnas, smaguma sajūta krūtīs, bronhu spazmas, vēdera uzpūšanās, migrējošas sāpes vēderā, kuras uzspiežot mazinās, šķidra vēdera izeja, taisnās zarnas izkrišana, nieze tūpļa rajonā, pastāvīga vāji izteikta ādas nieze. Šiem pacientiem novēro bālu sejas krāsu, bālu mēli ar baltu, mitru un biezu aplikumu. Parasti šie cilvēki izjūt skumjas, vienaldzību, nospiestību, slinkumu. Šim sindromam raksturīgas slimības ir infekciozi alerģiska bronhiāla astma, plaušu emfizēma, pleirīts, atonisks kolīts, ožas zudums, plaušu audzējs, plaušu abscess, plaušu tuberkuloze. Pacientiem ar tāda veida slimībām un simptomiem ir ieteicams dot augu preparātus, kuriem ir Metāla IŅ īpašības. Šeit jāmin auzas, baltā sētvija, ozols, eufrāzija, lavanda, puplaksis, saldsaknīte, rozmarīns, salvija, laminārija, sētložņa, māllēpe, raudene, nātre, trejkrāsu vijolīte, pienene.

Ūdens stihijai pieder augi ar sāļu garšu. Kad izpaužas JAŅ enerģijas pārsvars nieru un urīnpūšļa meridiānos, novēro nepatiku pret karstumu, acu asarošanu, sarkanu un sausu mēli ar dzeltenīgu aplikumu, sausumu mutē bez slāpju sajūtas, biežas angīnas, ātru spraigu un pilnu pulsu, sāpes un smaguma sajūtu sirds rajonā, paaugstinātu asinsspiedienu, urinēšanas grūtības un sāpīgu urinēšanu, galvas sāpes pakauša rajonā, sāpīgu un saspringtu skausta muskulatūru, galvas reiboni, sāpes jostas rajonā, aizcietējumus, hemoroīdus. Ja ir šis sindroms bieži novēro bezmiegu, biežu seksuālu uzbudinājumu, erotiskus sapņus, egocentrismu. Nieru un urīnpūšļa JAŅ enerģijas pārsvars veicina iespēju saslimt ar angīnu, glaukomu, sirds išēmisko slimību, arteriālo hipertenziju, nierakmeņu slimību, nieru un urīnpūšļa infekcijām, ādas strutainām infekcijām, epilepsiju, saules dūrienu, paranoju. Cilvēkiem, kuriem ir vērojami minētie traucējumi un nosliece uz tādām slimībām, ir lietderīgi ieteikt lietot Ūdens JAŅ augus. No vietējiem augiem varam izmantot bērzu, ganu plikstiņu, avenes, balto kārklu, viršus, milteni, tīruma kosu, melno plūškoku, islandes ķērpi, zeltslotiņu.

Nieru un urīnpūšļa IŅ enerģijas deficīts rada sindromu ar tādām klīniskām pazīmēm kā pārmērīga jutība pret aukstumu, astēnija, imunitātes vājums, sejas kāju un acu tūska, akūtas un hroniskas plaušu slimības, kuras izraisa aukstums, bieža urinēšana, ar lielu daudzumu ūdens izskata urīna, nakts enurēze, impotence, bāla vai pelēcīga sejas krāsa, tūskaina, mitra, ar biezu, baltu aplikumu klāta mēle, vājš, dziļš, lēns pulss, zibenīgas sāpes galvas lielā avotiņa rajonā, svīšana nedaudz piepūloties, ūdeņaina caureja no rītiem, vājums mugurkaula locītavās un muguras muskulatūrā. Psihiskā stāvoklī tas izpaužas ar depresīvu garastāvokli, neizlēmību, kautrību, vāju gribu, mizantropiju. pataloģisku miegainību. Šis stāvoklis veicina nieru mazspējas attīstību, dzirdes novājināšanos, saslimšanu ar locītavu reimatismu, nierakmeņu slimību, nieru amiloidozi, Addisona slimību, Krona slimību, osteoporozi.
No plašā ārstniecības augu klāsta nieru un urīnpūšļa IŅ sindroma gadījumā ieteicams lietot selerijas, ālantu, mežrozi, lupstāju, maijpuķīti, pelašķi, ģerāniju, āmuli, lavandu, mirti, aso nātri, saldsaknīti, čaberu, salviju, timiānu, tīruma kosu, sandalkoku, melno plūškoku.

Augi gremošanas procesā maina savas īpašības un pārveidojas, piemēram, no rūgta par saldu vai no skāba uz sāļu. Sadalot augus pēc garšas īpašībām, Tibetas medicīnā šīs pārvērtības tiek pieņemtas par galveno kritēriju. Dažreiz, pavirši nogaršojot kādu augu, mēs nesajūtam tā īsto garšu, tā pat kā pavirši dzīvojot, neatrodam īsto garšu dzīvei. Austrumu filozofija māca, ka skābs var pārveidoties par rūgtu, rūgts par saldu un salds par savelkoši miecējošu; tas, savukārt, par sāļu un sāļš par skābu (kā veidojas sālskābe, piemēram). Tādā veidā dzīve kļūst krāsaina un ļoti daudzveidīga.

Pēc garšas īpašībām tēju maisījumos tiek piemeklēti galvenie augi. Katrā tējā vēl ietilpst augi, kuri pastiprina galvenās sastāvdaļas darbību; arī tādi, kuri veicina atjaunošanās procesu vai stiprina organisma aizsardzības spējas. Pie katras tējas apraksta par to ir konkrēti rakstīts. Pēc Tibetas medicīnas mācības ārstniecības augi tiek sadalīti pēc to karstuma, sausuma vai mitruma īpašībām. Tiek uzskatīts, ka vienā maisījumā nav ieteicams likt kopā augus ar sausām un mitrām īpašībām, jo tad augu darbība var savstarpēji dzēsties. Sastādot ārstniecības augu tēju maisījumus, arī šis princips pēc iespējas tiek ievērots.

Ārstniecības augu tējas un citus, no augiem pagatavotus, preparātus var lietot kopā ar medikamentiem.

 

Žurnāls 36.6, 2008.

Populārākās tējas

This site is registered on wpml.org as a development site.