Bērza melnā piepe – čaga

Čaga – Inonotus obliquus ir sastopama tikai uz dzīviem bērzu stumbriem un pazīstama ar nosaukumu- čaga. Tā ir parazītsēne varbūt pat bērza audzējs, kurš izsūc no koka visu spēku un koncentrē to sevī. Čaga ir pamanāma no tālienes, tā izskatās kā pie stumbra pielipis melns, zvērs, dažreiz tā ir liela – noskaldot sanāk pusspainis no viena bērza, taču, lai šo bērzu atrastu dažreiz paiet visa diena. Aug šī sēne lēnām – 3 kilogramu svaru sasniedz tikai 10-15 gados. Jāmeklē tā ir uz veciem, resniem, bet dzīviem bērziem, jo jaunie koki ar to neinficējas.

Čaga satur ļoti dažādas bioloģiski aktīvas vielas.

Pretaudzēju aktivitāti čagai piešķir ūdenī, tātad arī organisma biovidē, šķīstošie polifenolkarbonu kompleksi. Šie fenolu savienojumi bremzē glikolīzi – cukura veidošanos no olbaltuma un taukiem, tas notiek samazinot citoplazmatisko un mitohondriālo ATF- āzu aktivitāti, kas kavē ADF (adenozīndifosforskābes) veidošanos. Sakarā ar to, ka malignizējušās šūnas daudz vairāk atkarīgas no glikolīzes procesa, tad šī procesa traucējumi, neļauj tām strauji augt.

Savukārt pterīni B2, metotreksāta sastāvdaļa) nodrošina citostatisku darbību.
Bez tam čaga satur polisaharīdus, agaricīnskābi, gumīnskābi un citas organiskās skābes (skābeņskābi, etiķskābi, skudrskābi, vinilīnskābi, p-oksibenzoiskābiinonotskābi un oblikvīnskābi), kas aktivizē imūnšūnas.

Tās sastāvā ir arī lipīdi, sterīni (ergosterols, lanosterols un inotodiols, kas arī uzrāda antiblastisku aktivitāti.
Bez tam čaga satur lignīnu, brīvos fenolus, flavonoīdus, kumarīnu – peucedanīnu, celulozi, sveķus, neatpazītu alkoloīdu pēdas, mangānu, varu, bariju, zinku, dzelzi, silīcijualumīniju, kalciju, magniju, kaliju, natriju, kas, iespējams, aktivizē organisma enzīmus un palīdz nodrošināt organisma homeostāzi.

Kad sēni ar cirvi atdala no bērza, tad redz, ka tai ir 3 kārtas- ārējā melni grumbuļaina un cieta, vidējā- brūna un poraina, tā arī sastāda galveno sēnes daļu un iekšējā – irdena un iesniedzas stumbrā. Šo irdeno daļu atdala nost, jo tai nav ārstnieciskas nozīmes, bet pārējo sadala sīkākos gabaliņos un izžāvē 50-60 grādu temperatūrā. Čaga nav paredzēta ilgai uzglabāšanai- tā ir jāizmanto uzreiz pēc noņemšanas, jo pretaudzēju aktivitāte čagai saglabājas tikai līdz 8 mēnešiem.

Čagu pielieto kuņģa čūlas, gastrīta, ļaundabīgu audzēju, īpaši kuņģa un plaušu audzēju gadījumā. Čagas preparāti samazina sāpes, uzlabo pašsajūtu, taču tie tikai samazina audzēju augšanas ātrumu, bet neiznīcina to, tāpēc nevar paļauties tikai uz čagas spēku, vajag apmeklēt ārstu un pielietot arī citas ārstēšanas metodes. Sēne nav toksiska, pārdozēšana neko neizraisa, pielietošanai nekādu nosacījumu nav.

Mājas apstākļos čagas izvilkumu pagatavo tādā veidā: dūres lieluma čagas gabalu aplej ar 5 glāzēm avota ūdens un atstāj uz 4-5 stundām, lai čaga izmirkst, tad čagas gabalu sarīvē uz rīves, uzsilda ūdeni, kurā čaga mirka, līdz 50-60 grādiem, saber tajā sarīvēto čagu un noliek siltā vietā uz 48 stundām (var termosā), pēc tam visu nokāš un biezumus nospiež. Iegūto ūdens izvilkumu uzglabā ledusskapī. Lieto pa malkam ne mazāk kā 3 glāzes dienā, neatkarīgi no ēšanas.

Nedaudz vairāk pūļu jāpieliek, lai uztaisītu čagas pulveri, taču sadalīta pulverī čaga darbojas visefektīgāk, jo visas aktīvās vielas vieglāk pāriet ūdenī un labāk tiek izmantotas.

Ērtībai esam pagatavojuši čagas pulveri kā uzturā lietojamu produktu – „Čagas tēja”.
Ņem 1 tējkaroti pulvera, aplej ar glāzi karsta ūdens, atstāj, lai ievelkas 5 minūtes un izdzer pirms ēšanas, garša patīkama, dzēriens izskatās kā kafija. Var noēst arī biezumus.

Ņemot vērā to, ka čagas aktīvās vielas – polifenolkarbonu kompleksi, kavē šūnu dalīšanos un augšanu (tieši uz to pamatojas pretaudzēju darbība), čagas preparātus nedrīkst lietot grūtnieces, mammas, kas baro bērnus ar krūti, augoši bērni, kā arī traumu un ievainojumu gadījumā. Čaga pastiprina arī zarnu peristaltiku, tāpēc palīdz aizcietējumu gadījumā, bet to nav ieteicams lietot caurejas gadījumā.

Ārsts fitoterapeits – Artūrs Tereško