0

Latīniskais nosaukums: Solanum melongena.

Viengadīga dārzeņu kultūra. Par auga dzimteni uzskata Indiju, kur tas bijis zināms jau 1 tūkstošgadē pirms mūsu ēras. VIII gs. mūsu ērā tika atvests uz Eiropu (Itāliju, Spāniju, Franciju) un līdz 18 gs. to audzēja kā ārstniecības augu.  Iegareni augļi ar tumši violetu, vaskoti spīdīgu miziņu.

Baklažāni satur dzelzi, kāliju, nātriju, fosforu, varu u. c. sāļus. Satur arī salīdzinoši daudz kobaltu, manganu, B1 vitamīnu, cukuru 3,2-4,6%, olbaltumu 0,6-1,4%, taukus 0,1-0,4%, šķiedrvielas 1,4%, nikotīnskābi.

 

Pielietojums

 Baklažāniem piemīt ne tikai lieliskas garšas īpašības, bet arī dziednieciskas īpašības. Tos izmanto kā asinsradīšanas stimulatoru anēmijas gadījumā, holesterīna līmeņa samazinātāju asinīs aterosklerozes gadījumā. Ieteicams lietot cukura diabēta un nieru saslimšanu gadījumos, vecākiem cilvēkiem. Sirds – asinsvadu sistēmas saslimšanu gadījumos, lielais kālija daudzums pastiprina sirds darbību un veicina šķidruma izvadīšanu no organisma.

Uzturā izmanto izaugušus, bet ne pāraugušus dārzeņus tikai karsētā veidā, jo svaigi baklažāni ir sūri, negaršīgi. Baklažānu zaļgani iedzeltenais mīkstums ir bagāts ar dažādiem minerālsāļiem, vitamīniem un bioloģiski aktīvām vielām, kas veicina sāļu nogulšņu šķīdināšanu organismā un dažādu kaitīgu vielu izvadīšanu no organisma. Vitamīnu saturs baklažānos nav augsts, sastopami B grupas, PP un C vitamīni. Baklažāni labi garšo kopā ar dažādiem dārzeņiem, putraimiem un makaroniem sautētos un ceptos ēdienos. Baklažānus var cept arī bez taukvielām uz režģiem cepeškrāsnī. Baklažānus mēdz saukt arī par olaugiem to augstā olbaltumvielu satura un garšas dēļ. Neizauguši vai pārauguši baklažāni satur solanīnu, veselībai kaitīgu vielu, tāpēc tādus uzturā nevajadzētu izmantot.

 Pirms ēdiena pagatavošanas noņem miziņu un sagriež gabalos, aplej ar vēsu sāls ūdeni un nostādina 2-3 stundas (kamēr ūdens nekļūst melns). Šādā veidā tiek mazināta kaitīgo vielu koncentrācija auglī, kuras var veicināt asinsvadu aizsprostojumu veidošanos. Pārgatavojušos un sacietējušus baklažānus uzturā nav vēlams lietot.

 Baklažānus sautē krējumā ar tomātiem un ķiplokiem. Sacep ar sieru, olām, tomātiem, sīpoliem, rīsiem. Baklažānus sāla un marinē. Diētiskiem mērķiem baklažānu var ierindot vislabāko produktu sarakstā. Regulāra baklažānu lietošana uzturā veicina skābju – sārmu balansa normalizēšanos organismā, ūdens – sāļu apmaiņas procesus, šlaku izvadīšanu no organisma, holesterīna un cukura līmeņa pazemināšanos asinīs, sirds darbības nostiprināšanos, normālu zarnu trakta darbību. Zemā kaloritāte ļauj tos izmantot aptaukošanās gadījumā.

Populārākās tējas