Latīniskais nosaukums: Oxycoccus quadripetalus Gilib.
Aug purvos, purvainos mežos. Ievāc ienākušās ogas (sept.—okt.). Tās plaši izmanto pārtikā. Dzērvenāji plaši izplatīti Eiropas ziemeļu zemēs. Arī pie mums Baltijā dzērveņu ogas tiek lietotas gan uzturā, gan tautas medicīnā. Tieši apgabali ap Baltijas jūru ir piemēroti dzērveņu augšanai brīvā dabā, tālāk uz dienvidiem šīs ogas neaug. Visā Eiropas Savienībā dzērvenes importē no Kanādas un ASV, kur šī ogu suga tiek kultivēta jau 150 gadu. Dzērvenes tiek ēstas gan svaigas, gan pārstrādātas – veikalos ik pa brīdim parādās žāvētas dzērvenes, dzērveņu sukādes, dzērveņu sula, jogurti un saldējumi ar dzērveņu miziņām. Salātus citrona vietā var aizdarīt ar dzērveņu sulu.
Pielietojums
Dzērvenes satur organiskās skābes (citronskābi, benzoskābi), C (10—22 mg% ), B,, B2 un P vit., cukurus, pektīnvielas, krāsvielas, glikozīdu vakcinīnu, minerālvielas (kāliju 119 mg% ).
Dzērveņu sulu ar ūdeni lieto kā atspirdzinošu dzērienu daudzās slimībās, īpaši,kad paaugstināta temperatūra. Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa – zarnu trakta darbību un mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām infekcijas un sirds-asins-vadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku saslimt ar dažādiem audzējiem.
