Mastopātijas ārstēšana

Mastopātija, būtībā, ir krūšu dziedzeru labdabīga audzēju forma. To izsauc hormonu līmeņa novirzes – kad ir palielināts estrogēna un prolaktīna līmenis, novirzes imūnsistēmas darbībā un hronisks stress, arī aknu un žultspūšļa darbības traucējumi nav bez vainas. Mastopātija var būt difūza vai mezglaina.

Statistika liecina, ka 40% sieviešu atrod mastopātiju, bieži tā kombinējas ar citām sieviešu slimībām. Tas, ka mastopātija izpaužas ar krūšu dziedzeru graudainību vai sāpīgumu pirms mēnešreizēm, būtu vēl sīkums, bēdīgāk ir tas, ka mastopātija dažreiz pārveidojas par krūts audzēju, tāpēc no tās ir jātiek vaļā, kamēr vēl nav par vēlu. Mastopātija nozīmē arī to, ka ir pastiprināta reproduktīvās sistēmas audzēju veidošanās iespēja.

Sievietēm krūtis patstāvīgi, reizi mēnesī, pēc mēnešreizēm, ir jāapskata un jāaptausta un, ja atrod ko aizdomīgu, uzreiz jāgriežas pie ārsta.

Apskati veic labā apgaismojumā, nostājoties pretī spogulim ar nolaistām gar sāniem rokām, novērtē krūšu simetriju gan līmeņa, gan izmēra ziņā, zīdekļu stāvokli un ādas izmaiņas – vai nav apsārtums, citrona miziņas izskats, tūskains laukumiņš vai „zilumi” bez iemesla. To pašu izdara ar paceltām virs galvas rokām. Normā krūšu dziedzeri ir vienāda lieluma, zīdekļi atrodas vienādā augstumā, āda ir gluda, bez izsitumiem.

Aizdomīgi ir, ja palpējot vai arī bez palpācijas no krūtīm izdalās dažādas krāsas ekskrēts, ja atrod sacietējumus, īpaši, ja tie cieti, mazkustīgi un saistīti ar ādu. Tādā gadījumā obligāti jāgriežas pie ginekologa. Jātausta arī paduses un kakla limfmezgli.

Mastopātijas ārstēšana ir diezgan komplicēta, jo ārstēšanas gaitā ir jārisina daudzi uzdevumi:

• Vajag normalizēt endokrīno līmeni,
• Veikt imūnsistēmas sakārtošanu,
• Jānovērš arī citi veselības traucējumi, ja tādi ir, piemēram, vairogdziedzera slimības, aptaukošanās, aknu un žultspūšļa slimības, venozais sastrēgums mazajā iegurnī, depresija, stresa radītā neiroze, jo tiem ir tieša ietekme mastopātijas attīstībā.

Īpaši jāpakavējas pie vairogdziedzera. Itāļu zinātnieki 2000. gadā veica eksperimentu, lai noskaidrotu, kā cilvēka organismā uzkrājas jods un nonāca pie interesantiem secinājumiem. Izrādījās, ka jāmaina gadu desmitos ierastie priekšstati par vairogdziedzeri kā vienīgo joda depo. Nekā tamlīdzīga – tikai 30% joda koncentrējas vairogdziedzerī, pārējā daļa deponējas krūts dziedzeros, dzemdē un kuņģa-zarnu trakta gļotādā. Ja vairogdziedzera funkcija tiek traucēta un tajā veidojas mezgli, tikpat lielā mērā tie var veidoties arī krūts dziedzeros.

Tomēr vislielākais vaininieks pie tā, ka piena dziedzeru vadiņu epitēlijs sāk vairoties un veidot mezglus, ir hormons prolaktīns. Šī hormona mājvieta ir hipofīze un normā tas pavairojas, kad notiek krūts barošana. Tad, kad vairogdziedzera funkcija ir novājināta (hipotireoze), hipotalāms pastiprināti izdala tireotropīn stimulējošo faktoru un tas savukārt stimulē tireotropā hormona veidošanu. Tā ir normāla fizioloģiska regulācija, taču vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ, šis relīzing faktors sāk stimulēt ne tikai tireodīn stimulējošo hormona veidošanu, bet arī prolaktīna veidošanu.

Biežāk tāda situācija veidojas meitenēm dzimumbrieduma periodā. Ja mastopātijas gadījumā, izdarot asins analīzes, atrod paaugstinātu prolaktīna līmeni, tad ir jāveic vairogdziedzera izmeklēšana un jānovērš hipotireoze, ja tādu atrod.

Vairogdziedzera funkcijas normalizēšanai fitoterapija piedāvā augus, kas satur dijodtironīnu – krāsaino irbuleni, ūdens kresi un augus, kas palīdz pārvarēt imūno konfliktu – gumaino cūknātri un dziedzeraino smaildadzi.
Dabā ir diezgan daudz augu, kas iedarbojas uz sievietei raksturīgo hormonālo sistēmu. Fitoterapijā tos sauc par gonadotropiem augiem.

Šie augi tautas medicīnā tiek izmantoti kopš seniem laikiem tikai sievietēm piemītošu slimību ārstēšanai, tomēr jāņem vērā, ka sieviešu reproduktīvo orgānu slimības ir ļoti daudzveidīgas un nevar būt vispārēji nozīmējumi.

Imūnsistēmu sakārtot un mastopātijas mezglus kliedēt palīdz dzeltenās kaķpēdiņas ziedu tēja, ancīša lakstu, bērza lapu, plūškoka ziedu tēja. Ja šie miermīlīgie augi nespēj palīdzēt, jāķeras pie smagākiem ieročiem un prātīgi jāpielieto zilās kurpītes vai plankumainā suņstobra preparāti. Ļoti labus rezultātus novēro, lietojot Palasa dievkrēsliņa preparātus, kas ir viens no spēcīgākajiem dabas dotiem imūnmodulatoriem.

Ja līdztekus mastopātijai ir vēl kāda cita iekšķīga slimība, vienalga kāda, tā ir jāizārstē, jo varbūt tieši tā veicina mastopātijas attīstību. Lieli sieviešu draugi ir irbene, dižzirdzene, raskrēsliņš un purva vārnkāja.

Dr.Tereško tējasMežmalās mitrākās vietās aug irbene – Viburnum opulus. Šī auga dekoratīvo variantu sauc par sniega bumbām un parkos, apstādījumos tas zied jūnija beigās, kad gandrīz visi koki noziedējuši. Rudenī savvaļas irbene rotājas ar sarkanām, spīdīgām ogām, kuras izvietotas ķekaros līdzīgi kā pīlādzim. Irbenes ogas nav īpaši garšīgas, bet ir ļoti veselīgas. Daudzās grāmatās raksta, ka tās ir īpaši ieteicamas sievietēm, kurām ir mastopātija vai fibromioma, lai mazinātu iespēju attīstīties ļaundabīgiem audzējiem. Irbenes ziedu tēju iesaka lietot, lai pārtrauktu asiņošanu no dzemdes klimaktēriskā periodā un vispār, lai noregulētu sievietes ikmēneša ciklu. Pateicoties šim kociņam, neviena vien sieviete ir tikusi sveikā cauri bez “tīrīšanas”. Arī bērniem, kuri neaug un vāji attīstās, irbenes ogas ir ļoti ieteicamas. Tās lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu, histērijas gadījumā, pret krampjiem kājās, kā arī pret caureju. Bulgāru fitoterapeiti ir pierādījuši, ka irbenes augļu novārījums izteikti paātrina sadzīšanu pēc ievainojumiem un apdegumiem.
Mastopātijas gadījumā ņem l ēdamkaroti svaigu vai izžāvētu ogu, aplej ar glāzi vāroša ūdens termosā, tur noslēgtu 3-4 stundas. Lieto pa 1/3 glāzes trīsreiz dienā. Ieteicams apēst arī biezumus.

Asiņošanas apturēšanai ņem 1 ēd. karoti ziedu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15-20 min., nokāš lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā.

Dr.Tereško tējasSieviešu slimību ārstēšanai vērtīga ir arī meža dižzirdzenes – Angelica silvatica un kultivējamās ārstnieciskās dižzirdzenes – Augelica archangelica sakne. Mūsu klimatiskajā zonā savvaļā vairāk pieejama ir meža dižzirdzene. Šis augs pieder pie čemurziežu dzimtas, neveido blīvas audzes, aug grāvmalās, meža norās, izcirtumos. Sakne griezumā ir dzeltenīga, ļoti patīkami smaržo, satur l % ēteriskās eļļas. Kad sakni vāc, rokot ar lāpstu un stiepjot no zemes laukā, vienmēr atraujas mazās saknītes un, ja tas gadās mitrā vietā, tad pilnīgi rodas iespaids, ka zemē izlaistīta mašīneļļa. Mājas apstākļos eksperimentējot, es atklāju, ka eļļa no saknes pa pušuma vietām izplūst ūdenī un izskatās kā mašīneļļas plankums. Tas ir tik ļoti specifiski tieši šim augam, ka tā var dižzirdzenes sakni, šaubu gadījumā, atpazīt no citām. Izmantojamas abas dižzirdzeņu sugas.

Dižžirdzenes saknes novārījums kopā ar bārbeles mizas novārījumu tautas medicīnā ir izvēles preparāts pēcdzemdību asiņošanas pārtraukšanai. Ņem katru drogu pa 1 ēdamkarotej, aplej ar 2 glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns 20 minūtes, ļauj ievilkties, kamēr atdziest. Izdzer dienas laikā.

Dižzirdzenei lieto arī kā tonizējošu un spēcinošu līdzekli smagu slimību gadījumos. Tās preparāti samazina epilepsijas lēkmju biežumu, veicina atklepošanu, pastiprina kuņģa un zarnu sekrēciju un novērš gremošanas traucējumus, kas rodas kuņģa un zarnu kūtruma dēļ. Saknes novārījumu lieto podagras, reimatisma, radikulīta gadījumā. Ar svaigu sulu ārstē vidusauss iekaisumu, zobu sāpes. Saknēm piemīt arī urīndzenoša darbība.

Raskrēsliņš – Alchemilla vulgaris ir bieži sastopams augs zemās, leknās pļavās. Tik poētiski un precīzi mūsusenči nosaukuši šo augu, ka labāk domādams neizdomāsi. Auga piltuvveida lapās pa nakti uzkrājas rasa un zāle, kur aug raskrēsliņi vēl ilgi no rīta spīguļo saulē, it kā tur būtu izkaisīti dārgakmeņi.

Raskrēsliņš satur saponīnus, miecvielas, ēteriskās eļļas un glikozīdus, tāpēc tā laksti jāvāc ziedēšanas laikā un, ieteicams, jaunajā mēnesī, dienas otrajā pusē.

No ārstnieciskā viedokļa šis augs ir interesants ar to, ka spēj stimulēt dzimumdziedzeru sekrēciju sievietēm, un tāpēc var mazināt klimaktēriska rakstura sūdzības un menstruāciju ritma un norises traucējumus arī jaunām sievietēm. Jāatzīmē arī tāda laba raskrēsliņu darbība, kā spēja stimulēt piena veidošanos. Bez tam raskrēsliņi pastiprina arī nieru darbību un mazina gāzu veidošanos zarnās.

Ņem 1 ēdamkaroti drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens un vāra uz lēnas uguns 10 minūtes, ļauj atdzist, nokāš, lieto pa ½ glāzei 2-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Purva vārnkāja – Comarum palustre aug gar purvainu ezeru krastiem, gar upēm, taču pārāk bieži nav sastopama. Vārnkājas lakstu novārījumu un tinktūru iesaka lietot ģinekoloģisku slimībuārstēšanai, pie sāpēm kuņģī, furunkulozes, flegmonas gadījumā, saaukstēšanās simptomu mazināšanai, plaušu tuberkulozes ārstēšanai, reimatisma un locītavu sāpju mazināšanai. Raksta, ka šis augs palīdz vispār nostiprināt veselību, paglābt no priekšlaicīgas nāves, pagarināt dzīvi tās fizioloģiskās robežās un attālināt novecošanos, tas noderot kā profilaktisks līdzeklis, lai nesaslimtu ar onkoloģiskām slimībām un esot panākumi krūts dziedzera audzēja, mastopātijas, limfagranulamatozes, taisnās zarnas vēža ārstēšanā.

Bulgāru fitoterapeiti eksperimentāli ir pierādījuši, ka lietojot vārnkājas preparātus pazeminās asinsspiediens un pastiprinās asins plūsma pa sirds vainagartērijām, tas nozīmē, ka šo augu varētu mēģināt pielietot arī pie sirds išēmiskās slimības, kad fiziskas slodzes laikā rodas sāpes sirds rajonā un hipertoniskās slimības gadījumā.

Jāvāc purva vārnkājas laksti, kad ir pilnmēness un kad augs ir pašā pilnziedā, bet saknes rudenī, augošā mēnesī. Pēc novākšanas, kā vienmēr, uzreiz sagriež un žāvē ~30-40 grādu temperatūrā, kamēr zariņi lūzt, bet nelokās.

Ņem 1 ēdamkaroti lakstu, aplej ar glāzi vāroša ūdens, vāra 2-3 minūtes, nosedz un ļauj ievilkties 1-2 stundas, lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas, bet biezumus uzliek uz sāpošām vietām kā kompresi un tur kaut vai visu nakti.

Tinktūras pagatavošanai ņem saknes un lakstus vienādās attiecībās ieber kādā traukā līdz 1\3 tilpuma, uzlej degvīnu līdz trauks pilns, aizvāko un tur siltā, tumšā vietā 21 dienu, tad nokāš. Lieto pa 1 ēdamkarotei, atšķaidot ar 50 ml. ūdens, 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ar šo tinktūru ierīvē slimās un sāpošās vietas. Vienam ārstēšanās kursam ir nepieciešams litrs tinktūras.

Vārnkājas preparāti, reizēm izsauc caureju. Ārstēšanās laikā aizliegts lietot alkoholu, kaut arī tas ir pretrunā ar to, ka pati tinktūra jau ir alkohols. Sākumā ir iespējams slimības saasinājums, bet tas pāriet pēc dažām dienām un reizēm labošanās iestājas jau pēc nedēļas, taču ārstēšanās ir jāturpina vismaz 1 mēnesi.

Gribētu šo augu lietot savā praksē biežāk, jo tas ir ko vērts, taču man zināmās audzes ir uz kritiskas robežas. Pēc iespējas vairāk jālieto laksti un saknes jāsaudzē, jāpavairo ar noliekteņiem un spraudeņiem.

Kā nelabvēlīga darbība ir atzīmējama apetītes pastiprināšanās un ar to saistītais svara pieaugums, kaut gan daudzām sievietēm tas ir ļoti vajadzīgs, jo pārmērīgs kalsnums nenorāda uz labu veselības stāvokli.

Sieviešu sevišķās fizioloģiskās norises ir atkarīgas ne tikai no hormonālā līmeņa, bet arī no viņu vispārējā veselības stāvokļa, ko var uzlabot, lietojot ārstniecības augu tējas. Var iedarboties arī hormonu līmenī, tikai fitoterapijai tādā gadījumā jābūt ļoti individuālai.

Ārstniecības augu salikta tēja Mastopātijas ārstēšanai varētu būt sekojoša:

asinszāles laksti 1 sauja
irbenes ziedi 1 sauja
dižzirdzenes saknes 1 sauja
raskrēsliņa laksti 2 saujas
purva vārnkājas laksti 2 saujas
Nātres lapas 2 saujas
Dzeltenā amoliņa laksti 1 sauja
Smaržīgā miešķa laksti 2 saujas
Ārstniecības veronikas laksti 2 saujas
Islandes ķērpis 1 sauja

Visu samaisa, līdz iegūst viendabīgu masu, ņem 1 ēdamkaroti tējas, aplej ar glāzi verdoša ūdens termosā, ļauj ievilkties 30 minūtes, nokāš. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Ārstēšanas kurss ilgstošs – līdz gadam. Vienlaicīgi ieteicams likt uz krūtīm kompreses vai plāksterus ar dzeltenā amoliņa lakstu, tauksaknes vai melnsaknes saknes novārījumu.